Sniegs atkāpjas, atsedzot bojātu bruģi

Gulbeniešu bažas, iespējams, nav veltas pēc šīs ziemas pilsētā ieraugām bojātu bruģi ne tikai tur, kur tāds bija jau pirms gada. “Dzirkstelei” to apstiprina arī Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītājs Osvalds Lucāns.
“Ir redzamas jaunas bruģa bojājumu vietas, piemēram, centrā. Skats ir nepatīkams. Esmu uzdevis skaidrot, kura projekta gaitā un kura firma šo bruģi likusi. Dažādos projektos atšķirīgas kompānijas ir veikušas šo darbu,” saka O.Lucāns. Viņš pagaidām nesauc vārdā nevienu firmu, bet atklāj, ka parasti katrai firmai ir vairāki sadarbības partneri – līgumfirmas -, kas piegādā materiālu un kas bruģē ietves. Par to, ka bruģa likšanā atbildīgo ir daudz - firma firmas galā, O.Lucāns saka: “Tāda kārtība celtniecībā valstī ir nodibināta. Un mēs vēl brīnāmies, kāpēc mums ir tā, kā ir.”
Gulbenes pilsētas pārvaldes komunālās saimniecības nodaļas vadītājs Jānis Krastiņš “Dzirkstelei” stāsta, ka situācija pilsētā tiks apzināta. Par pērn konstatētajiem bruģa bojājumiem jau ir skaidrība. “Pagājušajā rudenī ir saņemta vēstule no būvētājiem. Viņi atbild, ka līdz maija beigām bojātais bruģis par garantiju tiks nomainīts. Šogad šajā sakarā vēl neesam sazinājušies, jo vēl ir laiks. Saruna pagājušajā gadā bija tāda, ka jāpārlaiž ziema, lai redzētu, vai būs vēl kādi jauni bruģa bojājumi, lai tos visus pie reizes varētu novērst,” stāsta viņš. O.Lucāns iebilst, ka bojātā bruģa mainīšana pilsētā nebūt neaprobežosies ar maija mēnesi. “To varēs darīt, kad grunts būs atlaidusies. Tad būs tik sauss, lai normāli varētu veikt darbu. Tas varētu būt izdarāms no maija līdz jūnijam un pat jūlijam.”
Ne jau velti “Dzirkstele” ziemā pievērsa uzmanību nesaudzīga bruģa attīrīšanai no sniega un ledus. Ne tikai ar lāpstu, bet arī ar ledus cirtni ielās darbojās gan sētnieki, gan “simtlatnieki”. Tomēr eksperti vienmēr uzsvēruši, ka kvalitatīvu bruģi tik vienkārši neesot sadrupināt, pat ja ledus uz tā ziemā tiek skaldīts. O.Lucāns iebilst: “Neko šausmīgu nemanīju. Ja kāds ar lāpstu padauzīja ledu, no tā bruģim sliktāk nekļuva. Pārsvarā ziemā pliku bruģi pilsētā neredzējām. Tikai dažviet to pastāvīgi uzturēja atklātu. To darīja kārtīgie sētnieki, kuri no paša sākuma cītīgi kopa ietves. Tāpēc tur nekāda ledus ciršana nebija vajadzīga.”
Jau pirms gada rakstījām par šo tēmu. Toreiz SIA “Alūksnes bruģakmens” valdes loceklis Arvis Līcis laikrakstam izteica versiju, ka Gulbenē bruģis, iespējams, bojājas tāpēc, ka ziemā pilsētā uz gājēju ietvēm tiek kaisīts smilšu un sāls maisījums. Savukārt SIA “ZDZ” darbu vadītājs Varis Kušķis “Dzirkstelei” norādīja, ka “Alūksnes bruģakmens” piegādātais bruģis, ko uz pilsētas ietvēm klāja SIA “ZDZ”, ir slikti pārziemojis. Viņš pauda, ka nav izslēgts kaitējums bruģim ledus dauzīšanas dēļ ziemas laikā.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"