Biologs ar komponista piesitienu

2015. gada 17. jūlijs 00:00

1802

Rancēnietis Emīls Rusovs rūpējas par kokiem, veido savas dzimtas koku un ceļo pa koriem

“Esmu parasts jaunietis, kas dara, ko grib un ko var. Dažkārt to darīšanu sanāk tik daudz, ka visu nevar paspēt, un tad nākas kaut ko atmest. Es pieturos pie tā, jo vairāk dari, jo vairāk paspēj. Esmu zaļais biologs ar fakultatīva komponista piesitienu,” par sevi saka rancēnietis Emīls Rusovs.

Biologi – sakarīgi cilvēki
Lauku mājām daba vienmēr ir bijusi tuvāk, un laikam tieši tāpēc savulaik Emīls nonācis Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē. “Bioloģija man padevās un interesēja tāpat kā ģeogrāfija un ķīmija. Tuvojās vidusskolas beigas, praktiski visi bija izlēmuši, kur studēs, bet es vēl īsti nezināju. Bija iespēja stāties vairākās vietās. Domāju, ka prioritāte man būs ģeogrāfija, tad ķīmija un vides zinātnes. Māsa Evita man teica, ka biologi esot tādi sakarīgi cilvēki, varbūt tad tur lai arī mēģinu stāties. Es šim padomam paklausīju un izvirzīju bioloģiju kā prioritāti,” atceras Emīls. Brīdī, kad uzzinājis, ka ticis budžeta grupā, atpakaļceļa vairs nebijis. Nonākot biologu saimē, redzējis, cik augstas prasības šie cilvēki sev izvirza. “Nedod Dievs, kādam biologam būs atzīme mazāka par 8 ballēm. Dažām meitenēm vidējā atzīme bija 9,9 vai 10 balles. Es biju vidējais aritmētiskais,” stāstot par sevi, joko Emīls. Studiju laikā veicies tīri labi. Grūtākā esot bijusi augstākā matemātika. Savukārt, kad pēc pirmā mācību gada prakses laikā nokļuvis Kolkā, kur pļavā bija jāatpazīst augi un jāzina ne tikai to latviskais, bet arī latīniskais nosaukums, īsti sapratis, kur ir nonācis.

Apgūst parka dārznieka arodu
Bakalaura darba tēmu izvēlējies saistībā ar dendrohronoloģiju, proti, pētījis koka gadskārtas. “Mērķis bija uzzināt no purva izceltas koksnes vecumu. Spriedām, ka tā varētu būt tūkstoš gadus veca, bet rezultātā to noteikt neizdevās. Vienīgais daļēji varēja saprast, kas tajā purvā ir noticis. Darbs bija gana apjomīgs un prasījās turpināt. Daļēji šī iemesla dēļ arī iestājos maģistros Bioloģijas fakultātē. Pirms tam izdomāju, ka man vajag apgūt profesiju, tāpēc iestājos Bulduru dārzkopības vidusskolā, lai apgūtu parka dārznieka arodu. Diemžēl vienlaikus pavilkt maģistra studijas nevarēju, līdz ar to maģistrantūra tagad uz nenoteiktu laiku ir atkritusi. Tagad ir sākusies pavisam cita – parka dārzniecības - joma. Mācības jūnija vidū beidzās un šonedēļ ir sākusies prakse Cēsīs,” stāsta Emīls.

Veido dzimtas koku
Emīls ne tikai praktiski rūpējas par kokiem, bet ir aizrāvies arī ar savas dzimtas koka veidošanu. “Ja ir pieejami dokumenti un ir iespēja, tad kāpēc gan lai to nedarītu,” saka Emīls.
Viņam bijuši desmit gadi, kad kādā grāmatā ieraudzījis skaisti uzzīmētu dzimtas koku. Sācis izprašņāt mammu un kaut ko līdzīgu zīmēt. Tagad, to atceroties, pašam smiekli nāk. Uz laiku šī vēlme uzzināt un izzināt par saviem senčiem pieklususi. Bet 2010.gada vasarā viņš šim darbam pieķēries jau nopietnāk. Uzzinājis, ka internetā ir publicētas baznīcas grāmatas. “Nu tik jāsāk rakt!” nodomājis Emīls un sākumā bijis pārliecināts, ka viss būs ļoti vienkārši. Tad nācās atdurties kā pret mietu, jo internetā publicētas ļoti daudzas grāmatas. Pārsvarā jāpārlasa visa grāmata, lai atrastu sev konkrēto, noderīgo informāciju. Turklāt grāmatas jau nav latviešu valodā, bet gan krievu vai vācu valodā, vecajā ortogrāfijā. “Pamatskolā savas intereses pēc biju mācījies veco druku un rokrakstus. Sākums jau vienmēr ir grūts, bet tas deva kādu iespēju izburtot kaut minimālu informāciju. Iepraktizējoties man veicās arvien labāk. Vēlāk man izstāstīja, ka internetā ir sociālais portāls, kur var veidot ciltskoku un aicināt iesaistīties arī savus citus radiniekus. Savadīju tur jau man zināmo informāciju par aptuveni 200 personām,” stāsta Emīls, kuram līdz šim brīdim ir izdevies aizkļūt līdz desmit paaudzēm seniem senčiem, izpētīt apmēram 15 savas senču dzimtas, kas kopā savelk vairāk nekā 2500 asinsradinieku. Tomēr pētīt var vēl un vēl.
Raibā mūzikas dzīve
Emīls nevar iedomāties savu dzīvi arī bez mūzikas un dziedāšanas koros. Kas tik neesot piedzīvots mūzikas dzīvē – ansambļi, kori, dažādi konkursi, savukārt ērģeļu spēles prasmi viņš savu reizi atrāda svētdienas dievkalpojumos Jaunpiebalgas luterāņu baznīcā. “Tā ir reti laba iespēja - būt pie tik varena instrumenta kā ērģeles,” atzīst Emīls.
Vidusskolas laikā viņam sākās sadarbība ar Jaunpiebalgas kori, kurā dzied joprojām. Vidusskolas laikā sāka dziedāt arī Lizuma korī un dzied tajā joprojām. “Kad sākās studiju gadi Rīgā, kāda pazīstama meitene, kura dzied Inta Teterovska korī “Balsis”, piedāvāja, vai man arī nav vēlēšanās tajā dziedāt. Nodomāju, ka tur jau dikti augstas prasības, bet gribētu gan,” atceras Emīls.
Uz uzņemšanu korī sanākuši toreiz bija septiņi jaunieši, starp tiem arī Emīls. I.Teterovskis prasījis dažādus dziedāšanas vingrinājumus. “Tajā brīdī es drebēju kā apšu lapa,” atzīst jaunietis.
Pēc dažām dienām uzzinājis, ka ir uzņemts korī. Tas bijis neticami! Būšana “Balsīs” turpinājās trīs gadus. Šogad februārī viss beidzās. “Man vairāk sanāca dzīvot pa Rankas pusi, bet kolektīvs prasa būšanu mēģinājumos, kuri notiek vismaz divas reizes nedēļā un ilgst trīs stundas. Koncertu ir daudz. Nedēļā vidēji ir viena vai pat vairākas uzstāšanās Rīgā, ārpus tās, kā arī ārzemēs. Lai arī šajā korī vairs nedziedu, sekoju tā gaitām līdzi, kur viņi koncertē, kā veicas. Tagad savukārt pusgadu es dziedu korī “Aura” (LU Fizikas un matemātikas fakultātes koris). Ceļoju pa koriem,” smaidot saka Emīls, kurš pats arī izmēģina savas spējas komponēšanā, bet tas neesot tik vienkārši. To var darīt tikai tad, ja ir iedvesma, bet ne piespiedu kārtā. Iedvesma rodas, bet parasti tad, kad Emīls neatrodas savās mājās un pie rokas nav papīra un pildspalvas. “Prasās kabatā turēt papīru un rakstāmo, lai uzreiz var pierakstīt, kad ienāk galvā melodija. Daudzi nevar saprast, kā tas ir, kad galvā dzird melodiju un tad to var uzlikt uz papīra. Tas nav nekas sarežģīts. Ja vēl pasēž pie klavierēm un palabo, tad jau kaut kas rezultātā izveidojas,” saka Emīls.

Par Emīlu Rusovu

◆ Dzīvesvieta: Ranka.
◆ Dzimšanas gads: 1992.
◆ Mācījies: Rēveļu pamatskolā, Jaunpiebalgas vidusskolā, Jaunpiebalgas mūzikas skolā, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē, Jūrmalas mūzikas vidusskolā, Bulduru dārzkopības vidusskolā (mācās joprojām).
◆ Intereses: parka dārzniecība, ģenealoģija, zaļā bioloģija, komponēšana.
◆ Koru pieredze: kori “Aura”, “Balsis”, kā arī Lizuma un Jaunpiebalgas jauktie kori.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Biologs ar komponista piesitienu

Kategorijas