Grib uzlabot sakoptību

2015. gada 21. jūlijs 00:00

525

Stāmerienas kapsētā - daudz aktēto kapvietu

Stāmerienas kapsētā daudzviet pie apbedījumiem ir parādījušās koka plāksnītes. Tās ir iezīmētas jeb aktētas ilgstoši nekoptās kapvietas.
Aktēšana ir vairāku darbību kopums, kurā ietilpst nekoptas kapvietas apsekošana, brīdinājuma zīmes uzstādīšana. Ja turpmāko piecu gadu laikā nekas nemainās, kapvieta saskaņā ar novada domes saistošajiem noteikumiem tiek atzīta par neuzraudzītu. Gulbenes novada kapsētu apsaimniekošanas noteikumi pašvaldībā ir apstiprināti 2009.gada 28.decembrī un turpmāk trīs reizes grozīti.
Nekopto kapvietu aktēšana Stāmerienā ir sākusies pēc kapsētas uzmērīšanas un visu datu inventarizācijas, ko 2011.gadā veica Latvijas Lauksaimniecības universitātes Zemes ierīcības un ģeodēzijas katedras studenti. Aktēšanu veic kapu sardze, “Dzirkstelei” saka Stāmerienas pagasta tautas nama vadītāja Gaida Vīksniņa.

Lai nebūtu aizaugušu kapvietu
“Pašlaik nekoptos apbedījumus Stāmerienā aprūpē kapu sardze, bet viņai tas nemaz nav jādara. Birst lapas, aug nezāles. Diezin vai kapi izskatīsies labi, ja būs daudz nesakopto kapvietu, kuras aizaugs ar krūmiem, kokiem un nezālēm. Aktētās kapvietas stāvēs un gaidīs piecus gadus. Ja tikmēr pieteiksies radinieki, kas vēlas turpmāk rūpēties par apbedījumiem, viņiem tiks dota šāda iespēja. Tādā gadījumā kāds no radiniekiem parakstīs līgumu ar pašvaldību,” skaidro G.Vīksniņa. Viņa piebilst, ka nekopto kapvietu aktēšanas norādes ir izvietotas arī Gulbenes kapsētu teritorijā. “Varbūt tikai mazāki tur ir tie dēlīši, tāpēc daudzi nav pamanījuši,” saka G.Vīksniņa.
Pašvaldības saistošajos noteikumos ir teikts, ka virsapbedījumus kapvietās var izdarīt 20 gadus pēc pēdējā apbedījuma. Atsevišķos gadījumos, saskaņojot ar sanitārajiem dienestiem, šo termiņu var samazināt līdz 15 gadiem. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas reģiona inspektors izlemj jautājumu par neuzraudzītās kapvietas pieminekļa vai piemiņas zīmes saglabāšanu.

Gribētais efekts ir panākts
Stāmerienas kapu sardze Brigita Stalaža, kura šos pienākumus veic jau piekto gadu, saka – ilgstoši nekopto kapu aktēšana ir iedarbīga. Cilvēki cits citam padodot ziņu, un tuviniekiem kļūst kauns. Šīs vasaras kapusvētkos piederīgie pieteikušies divām aktētajām kapvietām. “Piederīgo pārstāvji noslēdza atkal nomas līgumu, uzņemoties atbildību turpmāk kopt apbedījumus,” stāsta B.Stalaža.
Tomēr kapsētā esot vēl gana daudz ļoti senu apbedījumu, uz kuriem nav piemiņas plākšņu, nav pat kapu apmales, tāpēc to piederība ir nezināma. Šādi ilgi nekoptie apbedījumi laika gaitā nolīdzinās līdz ar zemi. Ne vienmēr ir ticamība, kad kāds no tālienes pēkšņi piesakās kā piederīgais šajos apbedījumos gulošajiem. “Redzu, ka reizēm uz nekopta kapa pēkšņi parādās iesprausta mākslīgā puķe. Kāds vienkārši ir noskatījis šo vietu sev... Tagad, kad kapsētā ir veikta inventarizācija, vairs nav tik viegli šmaukties tiem, kuri to gribētu darīt,” saka B.Stalaža.
Stāmerienā tagad visi kapi ir numurēti. Kapu sardze pārzina šo informāciju un to, kādi cilvēki ir apglabāti inventarizētajos kapos. Taču reizēm viņa jautātājam atbildēt nevar. “Bija, piemēram, atbraukuši cilvēki no Ogres, kuriem te dusot attāli radinieki. Ilgi staigāja pa kapiem, meklēja,” stāsta B.Stalaža.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Grib uzlabot sakoptību

Kategorijas