Laucinieki jūtas bezpalīdzīgi

2015. gada 23. jūlijs 00:00

1469

Rankas pagasta “Zaļumu” saimniecībā naktī uz 21.jūliju meža cūkas “uzarušas” hektāru nopļautas ganību zemes, kā arī vēl nenopļautās ganības un vēl nolīdzinājušas līdzās esošo kartupeļu lauku 0,4 hektāru platībā, kas atrodas gandrīz vai pie pašām mājām. Meža zvēri pratuši darboties un mieloties tik klusi, ka viņus nav sadzirdējis pat sētas suns.

“Es neesmu no tiem, kas skrien par katru sīkumu sūdzēties. Taču šādā situācijā, kad mums neliek mieru meža cūkas, gribētos, lai vismaz būtu iespēja kaut kur vērsties pēc padoma, ko darīt. Nekur nekādas atbildes nav. Interesanta situācija ir mūsu valstī. Ir daudz iestāžu, bet nevienā nejūtam nekādu atsaucību. Mūsu problēma nevienu neinteresē,” “Dzirkstelei” saka “Zaļumu” saimniece Sandra Krišjāne.

Klusi pienāk pie pašām mājām
Šis neesot pirmais gadījums, kad “Zaļumu’’ piemājas saimniecība cietusi no meža cūkām. Maijā nelūgtie ciemiņi jau divas reizes uzrakuši ganību zemi. Lai saglābtu tīrumu, tas pavasarī divas reizes kultivēts. Taču tādā apjomā kā tagad meža cūkas “Zaļumu” saimniecībā vēl nekad nav darbojušās. Ir sajūta, ka te pāri brāzies cūku viesulis! Turklāt nekad vēl šie meža zvēri nav pienākuši tik tuvu mājām. Kad otrdienas rītā saimniece dzina ganībās govi, tā bijusi ļoti satraukta, jo sajutusi svešo smaku pat pie dzirdinātavas trauka. “Nav runa par kompensācijas saņemšanu. Nekā tamlīdzīga. Mums tie lauki nav apdrošināti. Mums ir neliela saimniecība ar nedaudz lopiem, ganībām un kartupeļu lauku pašu vajadzībām,” skaidro S.Krišjāne. Saimniece apzinās, ka meža cūku apskādētā zeme būs jāuzar, bet par to var sekot soda sankcijas.
Lai pievērstu atbildīgo dienestu uzmanību savai problēmai, saimniecei jābrauc uz novada centru un jāraksta iesniegums pašvaldībā. “Bez iesnieguma neviens neko nedarīs,” žēlojas S.Krišjāne. Rankā šādas problēmas esot ne jau tikai “Zaļumu” saimniecībai vien. Būtu labi, ka šo dzīvnieku skaits tiktu paregulēts. S.Krišjāne ir noskaidrojusi, ka Rankā ir trīs mednieku kolektīvi. Taču neesot nemaz tik viegli sarunāt, lai nāk un paretina meža cūku skaitu. Mednieki taujā, vai ir noslēgts medību tiesību nomas līgums. S.Krišjāne sarūgtināta bilst, ka rudenī, kad jāšauj stirnas, tad gan medniekiem nav raksturīgas šādas atrunas.

Var palīdzēt mednieki un sentēvu metodes
Ziemeļaustrumu reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē “Dzirkstele” noskaidroja, ka S.Krišānei ar savu problēmu ir jāvēršas vietējā pašvaldībā un jāuzraksta iesniegums (var arī iesūtīt elektroniski, apliecinot ar elektronisko parakstu). Novada domē ir izveidota īpaša komisija šādu postījumu izvērtēšanai. Tas ir vajadzīgs tiem zemju īpašniekiem, kuri pretendē uz Eiropas Savienības tiešajiem maksājumiem un kuriem tātad ir pienākums ganības ne tikai nopļaut, bet arī novākt zāli.

Meža cūku postījumu dēļ šo pienākumu izpilde ir apgrūtināta. Tas ir oficiāli jāpierāda un jāfiksē. Tad ir cerība, ka lauksaimniecības pārvalde būs saudzīga un ar savām sankcijām nevērsīsies pret zemes īpašnieku.
Valsts meža dienesta Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris medību jautājumos Laimonis Kļaviņš “Dzirkstelei” saka, ka lauku zemju īpašniekiem ir laikus jādomā, kā savas problēmas risināt sadarbībā ar medniekiem. “Ja nav noslēgts līgums ar medniekiem, tad tur nedrīkst iet medīt ne cūkas, ne stirnas. Tas ir lauksaimnieku un mednieku savstarpējās komunikācijas jautājums,” bilst L.Kļaviņš. Ka līguma ar “Zaļumu” saimniecību medniekiem Rankā patiešām nav, “Dzirkstelei” apliecina Pēteris Zelčs, kurš vada vienu no mednieku kolektīviem Rankā. Viņš otrdien bijis ciemos uz šo saimniecību, runājis, ka mednieki var mēģināt palīdzēt, taču jāsaprot – tas var arī nebūt efektīvi. Minētā lauku saimniecība atrodas uz robežas ar Cēsu novadu liela meža masīva tuvumā. Meža cūkas atnāca, paciemojās un jau ir devušās tālāk. Nav teikts, ka tās atgriezīsies šajā pašā vietā. Neesot gluži tā, ka mednieki šajā pagasta nomalē neko nav darījuši, lai mazinātu meža cūku patvaļu. Šogad uz gaidi šajā pusē nošautas trīs meža cūkas. Medības notikušas tieši šo dzīvnieku nodarīto postījumu dēļ.
Rankas pagasta pārvaldes vadītājs Māris Jansons “Dzirkstelei” saka, ka meža cūkas vienmēr un visos laikos ir apdraudējušas laucinieku darbu un tas neesot nekas ārkārtējs. To labi zina arī pats M.Jansons, kuram arī ir kartupeļu lauks meža malā. Viņš savus stādījumus parasti nosargājot. “Cilvēkam par savu īpašumu ir jārūpējas pašam. Ja laikus nenovaktēju savus kartupeļus, cūkas tos norok. Palīdz sentēvu metodes. Nav jāslinko, jāaiznes uz tīrumu tualetes spainis un jāaplaista gar malu apkārt. Labi ir katru vakaru to izdarīt. Tad neviena cūka tuvumā nenāks. Tas ir visvienkāršākais, ko var darīt. Ne jau velti senāk cilvēki gāja dabiskās vajadzības kārtot tīruma malā. Tagad mēs to nedarām, bet aiznesam un nolaistām ar tualetes spaini,” stāsta M.Jansons.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Laucinieki jūtas bezpalīdzīgi

Kategorijas