Svētki pieskandina Gulbeni

Gulbenieši vēro 16 izrādes un 16 koncertus dažādās pilsētas vietās
“Paldies visiem, kuri šos svētkus organizēja! Tas nekas, ka bija grūti apmeklēt katru pasākumu un noskatīties katru teātra izrādi, bet cilvēkiem bija iespējams izvēlēties,” šādus izteikumus no Gulbenes pilsētas ļaudīm nācās dzirdēt vairākkārt.
Starptautiskajā amatierteātru un pūtēju orķestru festivālā bija iespējams noskatīties vairāk nekā desmit dažādas izrādes, dzirdēt dažādu pūtēju orķestru sniegumu.
Pieskandina pilsētu
Tā droši var sacīt par pūtēju orķestru koncertiem. Orķestri bija visur. Tie atklāja festivālu un novada Senioru svētkus, pieskandināja dažādas pilsētas vietas, liekot cilvēkiem kaut uz brīdi iznākt no saviem mājokļiem, spēlēja par godu pat kāziniekiem. Tiesa, festivālā nepiedalījās divi muzikālie kolektīvi. Tika saņemts atteikums no pūtēju orķestra, kas bija solījis ierasties no Polijas, kā arī burtiski pāris dienas pirms festivāla par neierašanos paziņoja pūtēju orķestris no Rietavas Lietuvā. “Žēl, ka šie kolektīvi neieradās, bet es domāju, ka pūtēju orķestru koncerts tāpat bija izdevies, jo kolektīvu repertuārs ir plašs. Piemēram, mums paredzētajā koncertā muzicēja gan pūtēju orķestris no Ungārijas, gan orķestris un bigbends no Igaunijas un citi. Pūtēji muzicēja arī ielu koncertos kopā ar deju kolektīviem. Klausītāju un skatītāju netrūka nevienā vietā. Lai visur paspētu, uz ielu koncertiem, cilvēki ne tikai nāca ar kājām, bet arī brauca ar velosipēdiem un automašīnām,” saka Gulbenes kultūras centra direktors, pūtēju orķestra mākslinieciskais vadītājs Egons Kliesmets.
Visi – labā līmenī
”“Hepenings” - tā man bija lieliska iespēja baudīt tuvu un tālu ciemiņu teātra spēli un dzirdēt pūtēju orķestru muzicēšanas prasmi. Svētki kopumā bija labi organizēti. Cik vien man tas bija iespējams, centos noskatīties iespējami vairāk teātra izrāžu. Pasākumi pārklājās, bet to bija tik daudz, ka citādāk nemaz nebija iespējams rīkoties,” spriež Tirzas kultūras nama vadītāja Alda Alberte, kura bija izvēlējusies priekšroku dot teātru izrādēm. “Biju sajūsmā par Ogres Tautas teātra iestudējumu Moljēra “Skapēna blēdības” režisora Jāņa Kaijaka vadībā, kā arī par Talsu Tautas teātra izrādi “Vajadzīgs melis” un citām izrādēm. Ar talseniekiem pat sarunājām tikšanos. Viņi solīja atbraukt ar izrādi uz mūsu kultūras namu. Visiem amatierteātriem bija ļoti labs līmenis,” piebilda A.Alberte.
Malda Ilgaža
Festivālā pirmo reizi piedalījās Ausekļa Limbažu teātris, kurš pēc rakstnieka Ērika Hānberga stāstu motīviem tapušo Zanes Pamšes izrādi “Dūdotāji” spēlēja Gulbenes dzelzceļa stacijas bijušās bufetes telpās. “Šī bija mūsu pensionāru izrāde, tāpēc arī lugas valoda ir vecākiem ļaudīm labi zināma. Izrādi mums ir nācies spēlēt dažādās vietās, tāpēc stacija nebija nekas ārkārtējs. Festivāla organizatori mums te jau bija visu sagatavojuši. Mēs pirmo reizi piedalījāmies šajā festivālā. Tā mums ir iespēja ne tikai spēlēt pašiem, bet redzēt arī daudz ko citu,” teica Ausekļa Limbažu teātra režisore Inta Kalniņa.
Pilsētā ir jaunas iespējas
Gulbenes novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vecākā konsultante un Gulbenes Tautas teātra režisore Edīte Siļķēna atzina, ka festivāls šogad noticis netradicionālā laikā, saplūstot kopā ar Pilsētas svētkiem. “Manuprāt, pilsētas iedzīvotāji bija tikai ieguvēji. Svētku garšu visam deva pūtēju orķestru uzstāšanās kopā ar mūsu deju kopām, izejot Gulbenes ielās un laukumos. Tas bija veiksmīgs risinājums. Protams, bija daudz teātra izrāžu. Tās notika vienā laikā, tāpēc visiem visu nebija iespējams redzēt, bet, ņemot vērā, ka festivālā piedalījās daudz kolektīvu, trijās dienās visus salikt tā, lai nekas nepārklātos, vienkārši nebija iespējams. Domāju, ka cilvēki katrs atrada sev tīkamāko pasākumu un teātra izrādi,” uzskata E.Siļķēna.
Festivāla atklāšanā pirmo reizi piedalījās arī mīmi, kas tika nodēvēti par Hepenjoniem. “Tā mums ir jauna iestrāde un pirmais mēģinājums. Ar Hepenjoniem strādāja Sandris Rakauskis no Lizuma kopā ar Viktoru Gomesu no Spānijas. Gribējām redzēt, kā tas viss būs, kā šī iecere attīstīsies, jo gribam, lai mīmi darbotos arī 2019.gadā, kad Gulbenē notiks Latvijas amatierteātru salidojums. Droši vien cilvēki pilsētā šur tur pamanīja arī festivāla sarkano kurpīti. Tās ideja bija likt cilvēkiem savā dzīvē pamanīt košus brīžus, staigāt ārpus ikdienas, iekāpt katram sarkanās kurpēs. Visi viesi, kuri atbrauca uz festivālu, bija priecīgi par mūsu sakopto pilsētu, par tās iedzīvotājiem, kuri arī bija pozitīvi. Milzīgs paldies pilsētas un visa novada iedzīvotājiem, kuri brīvprātīgi piedalījās svētku un tajā skaitā arī festivāla organizēšanā un veidošanā! Paldies arī to uzņēmumu un iestāžu saimniekiem, kur notika teātra izrādes un koncerti! Mēs ceram, ka rudens pusē varēsim izmantot kafejnīcas “Pienenīte” īpašnieku viesmīlību, lai kafejnīcas telpās atkal spēlētu teātri. Šie svētki pierādīja, ka mums pilsētā ir iespējas, kas ļauj uz visu paskatīties citādāk, nekā ierasts,” saka E.Siļķēna.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"