Lems par vēsturisku ēku

2015. gada 28. jūlijs 00:00

894

Pašvaldība priekšroku dod lokālajai apkures sistēmai

Gulbenes novada dome ieplānojusi vairākās pašvaldības ēkās mainīt apkures sistēmu, atsakoties no dārgās apkures ar elektrību vai modernizējot veco apkures sistēmu. Pašvaldībā priekšroka tiek dota granulu apkures katliem. Par vairākiem šādiem projektiem un nepieciešamajiem izdevumiem tiks lemts 30.jūlija novada domes sēdē.
Taču plašāka diskusija pagājušajā nedēļā tautsaimniecības un finanšu komitejas sēdē izvērtās tieši par vienu objektu – vēsturisko ēku Gulbenē, Rīgas ielā 65, kas ir SIA “Gulbenes nami” īpašums. Šī ir 1927.gadā celta ēka, tā ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Būve tapa pēc arhitekta Arnolda Maidela (1884-1946) projekta kā Gulbenes lauksaimniecības biedrības krājaizdevumu sabiedrības nams, vēlāk tur bija Latvijas Krājbankas Gulbenes filiāle.

Kāpēc ne visā ēkā?
Tagad šajā ēkā atrodas novada pašvaldības policijas telpas, kas līdz šim tikušas sildītas ar elektrības palīdzību. Telpas šajā ēkā īrē arī citas juridiskās personas, bet 3.stāvā ir 4 pašvaldības dzīvokļi. SIA “Gulbenes nami” vērsusies pašvaldībā ar lūgumu piešķirt
35 000 eiro, lai varētu veikt siltumapgādes pārbūvi ēkas 1. un 2.stāvā, kas tiks pieslēgti 45 kilovatu jaudas granulu apkures katlam. Pašlaik, pēc SIA “Gulbenes nami” aplēsēm, juridiskās personas par apkuri ēkā gadā maksā līdz 4500 eiro, bet pēc pārejas uz granulu apkures sistēmu apkurei tiks tērēts aptuveni 2000 eiro gadā. Apkures sistēmas daļējai pārbūvei ēkā Rīgas ielā 65 būs nepieciešami 35 000 eiro.
Pirmais iebildumus par šo ieceri izteica deputāts Andris Apinītis. Pēc viņa domām, problēmas risināšanā ēkas īpašniecei – SIA “Gulbenes nami” - nemaz nebija jāiesaista pašvaldība. “Maisāmies uzņēmējdarbībā,” viņš komentēja. Novada domes juristi iebilda, ka “Gulbenes nami” ir simtprocentīgs pašvaldības uzņēmums, taču tas nevar aizņemties naudu no Valsts kases, šāda iespēja ir tikai pašvaldībai. Aizņemties no Valsts kases ir izdevīgāk nekā no bankas.
Deputāts Normunds Mazūrs bija neizpratnē, kāpēc ēku nevar pieslēgt pilsētas centrālapkurei. Atklājās, ka SIA “Vidzemes enerģija” šajā ziņā neizrādot pretimnākšanu, jo tuvākajā apkārtnē trūkst citu objektu, kuri vēlētos kļūt par pilsētas centralizētās siltumapgādes klientiem. Novada domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs sacīja, ka ēkai Rīgas ielā 65 ir paredzēts kādreiz pieslēgt pilsētas centrālapkuri, bet ne tagad. N.Mazūrs iebilda, ka pēc pašreizējās koncepcijas ēkā tikšot likts apkures katls tikai pašvaldības policijai. Pēc deputāta domām, ēkai jāgādā jaudīgāks apkures katls un jāizveido siltuma pievade arī pagrabam, kur izveidotās telpas pašlaik nevienam nav iznomātas, un 3.stāva dzīvokļiem. Šādam viedoklim piekrita arī deputāti Stanislavs Gžibovskis un Gunārs Ciglis.

Arī “Siltajā” gaidāma pārbūve
Arī Gulbenes veco ļaužu dzīvojamajai mājai Dzirnavu ielā 7a nav un tuvākajā laikā nebūs pieslēguma pilsētas centrālapkurei. Šobrīd ēka tiek apsildīta, izmantojot elektrisko apkures sistēmu, vidēji gadā tērējot 12 000 eiro. Savukārt granulu katlu sistēmas izveide ļaus samazināt izmaksas aptuveni par 50 procentiem. Siltumapgādes sistēmas pārbūvei veco ļaužu mājā ir nepieciešami 18 150 eiro.
Tirzā plānots izbūvēt siltumtrasi uz ēku “Skoliņa”. Līdz šim apkures sezonas laikā siltumenerģija ēkā tika nodrošināta ar elektriskās siltumapgādes sistēmas palīdzību, kas gadā izmaksāja vidēji 4500 eiro. Lai būtiski samazinātu apkures izmaksas, šai ēkai nepieciešama siltumtrases izbūve, pieslēdzot to Tirzas pamatskolas apkures sistēmai, tādējādi atsakoties no elektriskās apkures un pārejot uz granulu apkuri. Plānots, ka projekta īstenošanas rezultātā samazināsies apkures izmaksas apmēram par 2700 eiro gadā. Saskaņā ar kontroltāmi siltumapgādes sistēmas pārbūvei ir nepieciešami 25 000 eiro.
Siltumapgāde jāpārbūvē arī novada sociālās aprūpes centrā „Siltais” Līgo pagastā. Pašlaik siltumapgādes nodrošināšanai apkures sezonas laikā tiek izmantots malkas apkures katls un vidēji gadā tērēti apmēram 20 000 eiro, tajā skaitā elektrība, darba alga un malka. Lai samazinātu izmaksas par apkuri šajā ēkā, nepieciešama malkas apkures katla nomaiņa pret 100 kilovatu jaudas granulu apkures katlu. Granulu apkures katlu uzstādīšana ļautu ietaupīt aptuveni 6000 eiro gadā, tātad apkure izmaksātu vidēji 14 000 eiro gadā, tajā skaitā elektrība, darba alga un granulu iegāde. Granulu katla uzstādīšanai šajā objektā nepieciešami 20 000 eiro.
Tātad kopumā šo četru projektu realizācijai novada domei no Valsts kases vajadzēs aizņemties 98 150 eiro.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Lems par vēsturisku ēku

Kategorijas