“Jāņozolos” priekšroku dod lilijām

2015. gada 30. jūlijs 00:00

1838

Saimniece Sandra Kravale darbu veiksmīgi apvieno ar skaistumu

Stāmerienas pagasta iedzīvotāja Sandra Kravale, kura saimnieko “Jāņozolos”, par savām puķēm sauc lilijas un rozes. Šobrīd viņa priecājas par 40 dažādām liliju šķirnēm un 20 dažādām rozēm. Ja vien Sandrai būtu vairāk brīva laika, viņa visu plašo mājai piegulošo teritoriju padarītu par vienu vienīgu puķu dobi, kurā būtu ne tikai lilijas un rozes, bet arī skujeņi, dekoratīvi košumkrūmi un citi augi.

Bija 60 šķirnes liliju
Pirms dažiem gadiem Sandras dārzā krāšņi ziedējušas vismaz 60 šķirnes liliju. Šodien smaržīgo un krāšņo ziedu skaits par pāris desmitiem sarucis. Saimniece tajā vaino ūdensžurkas, kas nograuzušas saknes, un pašas laika trūkumu. “Liliju sīpolus regulāri sūtīju no liliju selekcionāra Rukšāna dārza pēc kataloga. Ja liksiet nosaukt, kā katru šķirni sauc, es to nevarēšu. Savulaik tās visas biju pierakstījusi un lilijām atvēlējusi mājai tuvākās dobes, bet tagad lilijas ir iekarojušas arī citas dobes,” stāsta Sandra. Viņa atzīstas, ka tomēr neesot atmetusi domu lilijām atvēlēt visa dārza platību, kas šogad tiek dalīta ar pupām, sīpoliem, dillēm un citām kultūrām. “Tagad jau mazāk, bet agrāk mē-dzu regulāri aprunāties ar puķēm. Savākt noziedējušos ziedus, apčubināt saknes. Visiem augiem tas patīk,” bilst puķkope. Lilijas viņa īpaši nemēslo, tikai agri, agri pavasarī dobēm pārkaisa komplekso minerālmēslojumu. Viņa tās cenšas stādīt reti, lai tiktu klāt vējš un neveidotos puve.

Atmiņas no Bānīša svētkiem
Sandra kopā ar vīru regulāri apmeklē Bānīša svētkus, tajos rodot laiku raudzīt, ko jaunu piedāvā stādu tirgotāji. Ar savu kuplo un dekoratīvo lapu rotu pirmos Bānīša svētkus atsauc atmiņā ošlapu kļava. “Pērn tā nīkuļoja, bet šogad šī vasara, kad nav karsts, ošlapu kļavai ļoti patīk. Vienīgi to palaikam bojā laputis. Tiesa, šovasar to ir salīdzinoši mazāk nekā citus gadus. Žēl, ka iznīka vijīgā hosta,” bēdājas Sandra. Viņa katru reizi no Bānīša svētkiem mājās atgriežas ar kaut ko jaunu, lai paliktu par piemiņu. Arī aizbraucot ciemos pie draugiem un paziņām, viņa vienmēr pārlūko puķu dobes. Ja pamana kaut ko jaunu un neredzētu, palūdz stādu vai noskaidro nosaukumu. Piemēram, baltā astilbe atceļojusi no Ventspils. Sandra pat no Norvēģijas atvedusi kadiķi. “Kopā ar bioloģisko zemnieku saimniecību īpašniekiem braucām skatīt, kā laukos saimnieko citviet. Arī pēc šādiem braucieniem man rodas vēlme likt iesakņoties arī savā dārzā vienam vai otram augam,” viņa stāsta. Iepretim mājas logiem vietu radis parūkkoks, kas šogad neskopojies ar savdabīgo ziedu rotu, kur tad vēl skujeņi, starp kuriem ir gan dažādas egles un tūjas, gan dažādi kadiķi! Sandra prāto, ka skujeņu dažādība nākotnē varētu būt vēl lielāka. Pamazām viņa mēģina dekoratīvos augus pati pavairot ar spraudeņiem.

Veidos vienotu rožu dobi
Saimniece iecerējusi nākamgad izveidot vienotu rožu dobi. “Lai gan cilvēki saka, ka podiņos audzētās rozes un lielveikalos iegādātie rožu stādi negrib augt, es tam nepiekrītu, jo manā dārzā aug, skaisti zied un smaržo. Pagaidām rozēm nav vienotas vietas dobēs. Tās aug dažādās vietās. Viendien mēģināju skaitīt. Sanāca vairāk nekā 20 rožu krūmi. Tos īpaši nelutinu. Rudenī rozēm uzberu tikai kūdru no siltumnīcas. Tā palika pāri pēc tam, kad tomātus un papriku siltumnīcā vairs neaudzēju spaiņos. Divus gadus to darīju, bet tad atteicos, jo tomāti ir ļoti daudz jālaista. Ja grib tā audzēt, tad ir jāierīko laistāmā iekārta,” stāsta Sandra. Lai gan arī rozes patīk laputīm, tomēr viņa, cik vien ir iespējams, atturas no kaitēkļa apkarošanas ar ķīmiskiem līdzekļiem, jo netālu no mājas ir septiņas bišu saimes. Dārzā savu krāšņo ziedu gājienu pamazām beidz krūmrozes. Sandra iedrošina, sakot, ka veiksmīgi izdevies pārstādīt pat ļoti lielas krūmrozes. Pie vienas no tām novietots liels koka krusts ar Jēzus figūru. “Man visi vīra brāļi ir priesteri. Mēs bijām ekskursijā Polijā. Tur nopirkām Jēzus figūru un izlēmām nolikt krustu, lai sargā mūs pašus, mūsu sešus bērnus un trīs mazbērnus,” stāsta Sandra. Viņa iecerējusi nākotnē vēl vairāk pievērsties arī dažādu krāsu dienziežu audzēšanai, jo tās prasot mazāk darba. Šobrīd jau ir savāktas 20 dienziežu šķirnes. “Savu ieceru īstenošanai atkal nāksies prasīt vīram atļauju, kur varu rakt kārtējo dobi puķēm. Mums ir 60 hektāri zemes ap māju, gan jau tad pietiks,” Sandra sirsnīgi smejas. Savulaik ziedējusi arī visa dīķa mala, bet tagad ap to appļaujot tikai zāli. “Agrāk sešos no rīta gāju peldēties, tad izslaucu piecas govis un braucu uz darbu. Tagad esmu palikusi slinkāka.”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

“Jāņozolos” priekšroku dod lilijām

Kategorijas