Plenērā top 20 Ludolfa Liberta darbu kopijas

2015. gada 4. augusts 00:00

222

Plenērā top 20 Ludolfa Liberta darbu kopijas

(Turpinās no 1.lappuses)

”Šāda mākslas plenēra rīkošana sākotnēji šķita kā mešanās uz galvas aukstā ūdenī, bet cilvēku negaidīti lielā atsaucība, jo plenērā varēja piedalīties ikviens interesents, pierādīja, ka tas bija ko vērts. Pēc plenēra Tirzas pagasts ir kļuvis par vismaz 20 mākslas darbiem, kas tapuši pēc L.Liberta darbu reprodukcijām, bagātāks,” teica pasākuma organizatore, Tirzas kultūras nama vadītāja Alda Alberte.

Ar gleznošanu ”saslimst”
Plenērā piedalījās Gulbenes mākslas skola, Beļavas pagasta gleznošanas pulciņš, ko vada Solveiga Kļaviņa, kā arī mākslas cienītāji no Tirzas pagasta, Gulbenes, Rīgas un Ņujorkas. Plenēru vadīja māksliniece Patrīcija Brekte. Piedalījās arī Ingemāra Treija, kura ir speciāliste sienu apgleznošanā, tekstilmāksliniece Juta Treija un citi. Plenērā piedalījās Ņujorkā dzīvojošā tirzmaliete Sintija Rakule, kura šobrīd ciemojas pie vecākiem Tirzā.
“Uzzinot par plenēru, sapratu, ka nevaru laist garām šo iespēju. Arī agrāk esmu mēģinājusi kaut ko uzgleznot, bet tas bija vairāk abstrakti, tāpēc ar interesi ķēros klāt cita veida glezniecībai. Gleznošanai izvēlējos l.Liberta darba reprodukciju, kurā ir daudz ziedu. Izskatās, ka man ir sanācis itin labi! Kad atkal pēc kāda laika atbraukšu uz Tirzu, varēšu tikai priecāties par šajā plenērā paveikto,” saka S.Rakule.
Beļavas pagasta gleznošanas studijas vadītāja Solveiga Kļaviņa uz plenēru bija atbraukusi kopā ar desmit glezniecības interesentiem. “Manuprāt, ar gleznošanu “saslimst” tāpat kā ar jebkuru mākslu. Viena mamma vispirms atveda uz studiju savu meitu un tagad arī pati ir studijas dalībniece. Ar krāsu palīdzību var uz auduma izlikt visas savas emocijas. Tā ir īsta bauda! Manas vadītas studijas dalībnieki šādā plenērā piedalījās pirmo reizi. Pagājušajā vasarā plenēru rīkojām paši. Braucām uz Stāmerienu, lai mācītos zīmēt ar krītiņiem. Šobrīd studijā darbojas trīspadsmit dalībnieki,” stāsta S.Kļaviņa.

Pirmais bija zilonis
Plenēra un Beļavas gleznošanas studijas dalībniece Līga Tuļķe bija izvēlējusies L.Liberta brūnos toņos gleznota darba reprodukciju. “Pirms tam agrāk es nekad nebiju neko tādu darījusi. Man pat nepadevās zīmēšana. Kopā ar meitu atnācu uz studiju. Pirmais, ko tur uzgleznoju, bija zilonis, jo man šie dzīvnieki ļoti patīk. Nu jau esmu uzgleznojusi trīs gleznas. L.Liberta darbu kopijas droši vien gan vairs negleznošu. Es strādāju Lejasciema vidusskolas virtuvē par vadītāju. Ja vien radīsies līdzekļi, tad kopā ar mākslas skolas skolotāju ir iecere apgleznot vienu virtuves sienu,” stāsta L.Tuļķe.
“L.Liberta gleznu kopiju veidošana tika izvēlēta ar mērķi, lai tirzmalieši iepazītu viņa darbus, lai caur tiem iepazītu arī pašu mākslinieku. Manai vecvecmāmiņai no Druvienas arī bija talants uz gleznošanu. Arī Treijiem ir talants. Tas pierāda, ka šajā pusē ir ne tikai lieliski rakstnieki un mūziķi, bet arī gleznotāji,” saka tekstilmāksliniece J.Treija.

Glezna kā pastkarte
Mākslinieku veikums plenērā bija apskatāms sestdien gan pie Tirzas baznīcas, gan pie kultūras nama, kur tika atklāts arī sienas gleznojums Tirzas kultūras nama priekštelpā. Daži darbi aizceļos uz L.Liberta dzimtajām mājām “Valdiņiem”. A.Alberte neslēpj prieku, ka sen lolotā doma, ka šī nepievilcīgā kultūras nama siena ir jāpadara acij tīkamāka, tagad kopīgiem spēkiem ir īstenojusies. 3,5 reiz 7 metrus lielais gleznojums ir veidots kā pastkarte ar domu, ka to Tirzai it kā sūtījis L.Liberts. “Tā bija mana ideja, ka sienas gleznojumam jābūt kā pastkartei. Iepazīstot L.Liberta daiļradi, man šķita, ka pastkarte būtu vispiemērotākā. Ienākot kultūras namā, cilvēki pie šīs gleznas varētu arī fotografēties, jo te ir arī senas kāpnes. Izvēlējāmies arī internacionālo uzrakstu “Post cart”, lai to saprastu Tirzas viesi, kuri runā citās valodās. Gleznu var uzskatīt arī kā interaktīvu, jo tās labajā stūrī ir 50 reiz 60 centimetrus brīvs ierāmēts laukums. Tajā katru reizi kultūras nams varēs mainīt informāciju par plānotajiem pasākumiem. Gleznojumā kā simbolu izvēlējāmies Tirzas baznīcu, kas ir starp vecākajām baznīcām Gulbenes novadā, cauri tek Tirzas upe, aizvijas asfaltētais ceļš, kura malā ir norāde uz Tirzas svētavotu. Kultūras nama vadītāja ļoti vēlējās, lai gleznā būtu arī Libertam mīļie ceriņi. Pastkartei apkārt ir rāmis, kas atgādina par Tirzas dzelzceļa staciju. Agrāko gadu pastkartes tā tika ierāmētas. Mainījās tikai krāsu toņi. Manos darbos ir lieli krāsu kontrasti, tāpēc pelēkos toņus tajos iepludinu kā akcentus,” stāsta plenēra vadītāja P.Brekte. Viņa uzliela Gulbenes mākslas skolas pedagoģes, ar kurām gleznojuma tapšanas laikā notikušas spraigas radošas diskusijas.
Svētki izskanēja ar dižkoncertu “Liberts. Lepnums. Tirza”. Tajā piedalījās Tirzas kultūras nama mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi, kā arī koris “Frakori” no Rīgas. Pasākumā par goda viesi tika uzskatīts Arnis Liberts ar kundzi no Dzērbenes. Viņš, kuram šobrīd ir deviņdesmit gadi, savulaik ir mācījies gleznot pie Ludolfa Liberta. ◆

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Plenērā top 20 Ludolfa Liberta darbu kopijas

Kategorijas