Svinēs 90 gadu jubileju

2015. gada 6. augusts 00:00

1239

K.Valdemāra pamatskolai, kas mājo Beļavas muižas ēkā, šogad aprit 90 gadi. 8.augustā skolas kolektīvs aicina visus skolas absolventus, pedagogus un darbiniekus uz skolas salidojumu.
Līdz 1925.gadam Beļavā darbojās Beļavas I pakāpes (“Luterāņu”) pamatskola un “Baranu” I pakāpes pamatskola (bijusī pareizticīgo skola). Pagasta padomē sākts runāt, ka jāceļ jauna skola otrajā Beļavā un pagasta vecākais Sakss ieteicis izmantot Beļavas muižas pili, kura stāvējusi neizmantota. Šis priekšlikums guva atsaucību, un pilī tika veikts remonts un telpas pārveidotas un pielāgotas skolas vajadzībām. Pie skolas apkārtnes izveidošanas strādāja skolēni un skolotāji.

Iesvētīšanas svinībās – 800 personas
I pakāpes pamatskolu atvēra 1925.gada novembrī. Skolas ēka tika svinīgi iesvētīta 1925.gada 1.novembrī. Iesvētīšanas svinībās svinībās un sarīkojumā piedalījās 800 personas. Jaunatvērto skolu nosauca par Pils sešklasīgo pamatskolu. To mēdz saukt arī par Pilsskolas pamatskolu. Sākumā skolā strādāja divi skolotāji, kas bija pārcelti kopā ar skolēniem no “Baranu” I pakāpes pamatskolas. Tie bija skolas pārzinis Ernests Martinsons un skolotāja Ida Jakoviča.
Skolā sākumā tika izveidotas četras klases, kurās mācījās 75 skolēni. 1926.gadā tika izveidotas vēl divas klases. Tika piešķirts vēl viens skolotājs - Eduards Širaks, kura dzimtā puse ir Stradu pagasts. Turpmāk skolā darbojās 6 klases, kas bija apvienotas – 1. - 2.klase, 3. - 4.klase, 5. - 6.klase.
Vieni no pirmajiem šīs skolas audzēkņiem ir bijuši Alfrēds Līkansis, Osvalds Ābols, Arvīds Endelis, Alvīne Medne, Anna Sukure, Olga Vāciete, Klāra Zvirgzdiņa, Vilis Līcis, Pēteris Tuļķis, Manfrēds Klapers, Pēteris Irbe, Marija Elstiņš, Rodrihs Tornis, Roberts Veners un citi.

Skolu nosauc izcilā
jaunlatvieša vārdā
Skola darbojās arī Otrā pasaules kara gados. Tikai laimīgas nejaušības dēļ skolas ēka netika nopostīta, un skola turpināja darboties. Skolai vairākkārt ir mainīts nosaukums. Pēc otrreizējās padomju okupācijas skola tika pārdēvēta par Beļavas pagasta Pils septiņgadīgo pamatskolu, bet no 1948. līdz 1949.gadam - par Beļavas pagasta Pils septiņgadīgo skolu. Padomju varai skolas nosaukums “Pils” nebija piemērots, tāpēc tika dots uzdevums sameklēt atbilstošu nosaukumu. Beļavas ciema izpildkomitejas vadītāja ierosināja skolu nosaukt izcilā jaunlatvieša, atmodas kustības dalībnieka Krišjāņa Valdemāra vārdā. Tā skola no 1952.gada tiek dēvēta par K.Valdemāra septiņgadīgo skolu, vēlāk astoņgadīgo un no 1992.gada - par deviņgadīgo skolu. Pašreizējo nosaukumu - Beļavas pagasta Krišjāņa Valdemāra pamatskola - lieto kopš 1996.gada.
Skolas pašreizējā direktore Ērika Ivanova atzīst, ka 90 gadu jubilejas pasākumu un salidojumu sagaida ar patīkamām sajūtām. “Priecājamies, ka skolā ir daudz kas paveikts. Lai arī skolēnu skaita samazināšanās ir skārusi arī mūs un bērnu ir mazāk nekā kādreiz, bet viņi ir! Priecājamies arī, ka mūsu skola atrodas šajā vēsturiskajā ēkā. Man šķiet, ka šeit tomēr ir citādāka aura nekā tajās skolās, kas ir celtas kā skolas,” spriež direktore. Viņa cer, ka uz salidojumu kuplā skaitā pulcēsies bijušie absolventi, skolotāji, direktori un tehniskie darbinieki. Visiem kopā paredzēts atskatīties skolas vēstures lappusēs, baudīt koncertu un kopīgi lustēties.

Uz salidojumu aicina arī Daukstes skola
Sestdien, 8.augustā, uz 90 gadu jubilejas salidojumu savus absolventus un bijušos skolas darbiniekus aicina arī Daukstes pamatskola. Arī Daukstu pusē izglītības pirmsākumi meklējami jau krietni agrāk – 1870.gadā, kad “Vecšotnieku” mājās darboties uzsāk skolotājs Andrejs Kanaviņš. Pēc tam skola vairākkārt tiek pārcelta uz dažādām mājām, līdz 1923.gadā tiek uzsākta skolas ēkas celtniecība un 1925.gadā jau tiek svinēts pirmais izlaidums jaunajā skolā. ◆

Beļavas muižas vēstures ziņas

◆ Senākās ziņas par Beļavas muižu atrodamas 1489.gadā, kad Rīgas arhibīskaps Mihaels dāvinājis 6 arklus zemes Eberhardam Bincam un 1505.gadā 1 arkla postažu fon Hāgenam. Ap 1550.gadu Hanss Buholcs iegūst tiesības uz abiem iepriekšminētajiem zemes īpašumiem un nodibina muižu, ko dēvē par Buholca muižu. Pēc 1582.gada vairākkārt mainījušies muižas īpašnieki. Starp tiem zināmie: Caritofski, Moderofski, Bilkovski, Jans Guts, Vurofskis, Joahims Meijers.
1631.gadā Beļavas muiža atradās Gotharda Budberga valdījumā, no 1638.gada – Alberta Bīlaus valdījumā. Iespējams, no tā cēlies Beļavas latviskotais nosaukums. Muižas apbūve ir maz pētīta.
Beļavas nosaukums ir mainījies vairākkārt. Tā tikusi saukta par Gros Kurtenkof, Belawamiese, Gulbenes pilstiesu (Livonijas laikos), Beļavas pagastu, K.Valdemāra ciemu un mūsdienās - Beļavas pagastu.
No 1750.gada Beļavas muižas īpašnieks ir F.G.Bergs, un tā dzimta tur saimnieko līdz pat 19.gadsimta beigām. Muižas pils ēka celta ap 1750.gadu baroka stilā. Beļavas pils ir raksturīga 18.gadsimta muižu celtne, kas lielā mērā saglabājusi savu sākotnējo izskatu, arhitektoniskās un mākslinieciskās vērtības.
No 1820.gada Beļavas muiža ir Valsts padomnieka fon Berga mantojums. Netālu no muižas pils atrodas Bergu dzimtas kapi, kas diemžēl laika gaitā ir izpostīti.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Svinēs 90 gadu jubileju

Kategorijas