Trīsdesmit gadus ar bitēm uz “tu”

2015. gada 6. augusts 00:00

624

(Turpinās no 1.lappuses)

Biškopība ir smags darbs
Bitenieci Ventu Lazdiņu sastopam Gulbenē, Litenes ielā, rosāmies pie bišu stropiem, jo puse dravas atrodas pilsētā pie mājas, bet otra puse - laukos Beļavas pagastā. Ar lepnumu saimniece no stropa ceļ laukā medus pilnos rāmjus, kas liecina, ka šogad ir ļoti laba medus raža. Izrādās, ka arī Ventas tēvs ir nodarbojies ar biškopību un šo prasmi jau mazotnē ierādījis arī savai meitai. “Atceros, ka man bija tikai deviņi gadi, kad tēvs pie stropa novietoja koka kluci, lika man uz tā uzkāpt un darbināt dūmekli. Vienā rokā to noturēt nevarēju, tāpēc turēju ar abām rokām. Es tikai pūtu dūmus, bet tēvs apraudzīja bites. Kopš tā laika pamazām sāku nodarboties ar biškopību. Gāju gan dažādos kursos, gan piedalījos semināros. Daudz ko iemācīja tēvs, jo pati neesmu beigusi nekādu izglītības iestādi, kur gatavotu biškopjus. Trīsdesmit gadu laikā praktiski esmu daudz ko iemācījusies, par daudz ko pārliecinājusies un sapratusi, tāpēc nevaru sacīt, ka šodien biškopībā ir notikuši īpaši līdz šim nezināmi atklājumi,” stāsta Venta. Daļu bišu dravas atrodas pie mājas Litenes ielā, bet sešpadsmit saimes un atdaleņi atrodas laukos Beļavas pagastā. Tur bišu stropi izvietoti speciālā vagonā, ko pats savām rokām, izmantojot piekabi “Sigulda”, uzkonstruējis un uzbūvējis Ventas dēls Reinis, kurš arī pats, kad vien atliek laiks, palīdz mammai bišu dravā un pat pamāca, kā labāk rīkoties. Šobrīd Ventas pārziņā ir 42 ražojošās bišu saimes. “Esmu tā iepraktizējusies, ka tad, kad bites spieto un nav ienesuma, kā tas bija arī šogad vienā brīdī, es izņemu no stropa rāmīšus ar periem, nolieku, tad laižu iekšā bišu māti vai mātes kanniņu, lai attīstās jauna māte. Kad atdaleņi ir nostiprinājušies, tad veidoju jaunu pamatsaimi vai arī rudenī atdaleni pievienoju kādai saimei,” Venta mēģina nezinātājiem vienkāršoti izstāstīt, kas ir atdalenis. Biškope nenoliedz, ka darbs ir smags. Īpaši jau magazīnu noņemšana. Vieglāk esot tikai pavasarī.

Pēcpusdienā bites mierīgākas
Ikdienā Venta pie bitēm dodas pēcpusdienā, jo, izrādās, tad tās esot mierīgākas. To, ka Ventai bites ir ļoti tuvas, liecina teiktais, ka viņai, ieejot bišu dravā, medus vācējas virsū nemetoties. “Viņas jau pazīst manu smaržu. Man mājās nav nekādu odekolonu, smaržu vai dezodorantu, mazgājos tikai ar bērnu ziepēm. Bitēm nepatīk, ja pie tām dodas iesmaržojies vai vēl ļaunāk – alkoholu lietojis cilvēks. Tās uzreiz metīsies virsū.” Venta ierīkojusi arī tā saukto bišu māju, kur vietu radis biškopības inventārs un tiek fasēts medus. Saimniece stāsta, ka telpā, kur notiek darbošanās ar medu, gaisa temperatūrai jābūt vismaz plus 25 grādiem, jo tad medu ir vieglāk izsviest. Biškope rēķina, ka no vienas ražojošās bišu saimes šogad izdosies iegūt no 40 līdz 50 kilogramiem medus. Bitēm pat neesot kur likt medu, jo vēl tik daudz kas zied, piemēram, amoliņš, griķi un cits. Tiklīdz beidz ziedēt pavasara ziedi, Venta izņem piepildītos rāmjus, to vietā liek jaunus, lai ļautu bitēm vākt dažādu vasaras ziedu medu. Īpaši dravniece priecājas par liepziedu bagātību. “Man neviens bitenieks neiestāstīs, ka, lūk, tas ir tīrs rapša, griķu vai liepziedu medus. Bite nevienam ziedam pāri nelidos. Medu var sadalīt tikai pa sezonām. Cilvēkiem piedāvāju tikai tādu medu, kādu bites sanesušas. Bites piebaroju ar balto “Kandiju”. Kamēr ir silts laiks, ap 27.augustu ņemšu nost visas magazīnas, izsviedīšu medu, tad no firmas, kurai uzticos, iegādāšos sīrupu, lai sabarotu bites. Parasti piebarošana ir līdz 25 kilogramiem, kuros ietilpst arī bišu maize,” stāsta biškope. Viņa stāsta, ka esot pieredze arī kokos kāpšanā, lai noķertu spietu. “Es gan spietošanu īpaši nepieļauju, jo taisu atdaleņus, tomēr gadās, ka bites izspieto. Aizvakar pašā vakarā vēl uzgāju nelielu spietu, bet es to nenoķēru, jo nevarēju saprast, kur atrodas māte. Pati pieļāvu kļūdu, ka nenovilku arī bitenieka cimdus,” piktojas Venta.

Plāno dravu paplašināt
Arī Ventas dravā ar visiem spēkiem ir jāturas pretim varroatozei. Viņa ir biškopības biedrības biedre, tāpēc par brīvu saņem zāles pret šo slimību, piemēram, skābeņskābi un skudrskābi. Tomēr Ventai ir arī pašas pārbaudīti līdzekļi, piemēram, ķiploku un sīpolu laksti, kurus viņa saliek stropā virs sedziņas. Problēmu neesot. Ir arī vēl citi ieteikumi.
Biškope joprojām ir apņēmības pilna palielināt bišu saimju skaitu. Jau 2009.gadā viņa uzrakstījusi projektu, tas guvis apstiprinājumu, un par finansiālo atbalstu piecu tūkstošu latu apmērā iegādāts gandrīz viss biškopības inventārs. Venta iecerējusi arī nākamajā gadā rakstīt jaunu projektu, lai varētu ierīkot jaunu bišu māju. Dravošanai viņa izmanto “Krainas” un “Buckfast” šķirnes bites. Pēdējās biteniece sauc par Itālijas dzeltenajām bitēm. Tās atšķiras gan pēc lieluma, gan aktivitātes. Bišu mātes Venta pati pagaidām neaudzē, bet pērk. Paplašinoties dravai, tikšot audzētas arī mātes.
Biškope nedaudz vāc arī ziedputekšņus, jo pārliecinājusies, ka to savācējierīcē bitēm nolūst kājas un spārni. “Toties vācu propolisu. Gatavoju tā izvilkumu spirtā, kas ir labas zāles pret locītavu sāpēm. Cukura vietā es pati lietoju tikai medu. Arī bišu inde ir ļoti veselīga.”
Venta iecerējusi Gulbenes vidusskolā sarīkot medus degustācijas pasākumu, kur ne tikai stāstītu par biškopību, bet arī piedāvātu medu iegādāties, lai ieinteresētu skolēnus. “Mana mazmeita mācās 5.klasē, tāpēc labprāt uzaicinātu viņas klasi ekskursijā uz dravu. Jau esmu pat sarūpējusi biškopju formas tērpus.“ Biškopei gadu gaitā izveidojies savs medus klientu loks, kā arī produkcija nopērkama tirdziņos. Medus aizceļojis pat uz Angliju, Kanādu, Vāciju un Nīderlandi. ◆

Ventas ieteikumi

◆ Cīņā ar varroatozi izmantoju ķiploku un sīpolu lakstus. Tos nesasmalcinātus salieku stropā gar malām, bet dažkārt ieslidinu starp rāmīšiem.

◆ Izmantoju biškrēsliņu, kas šobrīd skaisti zied dzelteniem ziediem. Iesaku tā ziedus salikt dūmeklī un appūst bites. Varroatozes nebūs.

◆ Dūmeklī ielieku izsmēķus un dūmoju bites. Arī tas pasargā. Bitēm nepatīk tabaka. Tā rīkojos jau daudzus gadus.

◆ Katru spietu vispirms apārstēju. Izmantoju skābeņskābi vai “Bio Vītal”, jo nevar zināt, kādas bites ir ienākušas.

◆ Cilvēkiem, kuriem sāp mugura vai kājas, iesaku izmantot bišu sedziņu, kurā ir propoliss. Sāpošās vietas var rīvēt ar propolisa izvilkumu spirtā.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Trīsdesmit gadus ar bitēm uz “tu”

Kategorijas