Dzirkstele.lv ARHĪVS

Laukos ducina labības kombaini

Malda Ilgaža

2015. gada 13. augusts 00:00

1004
Laukos ducina labības kombaini

Ja zemgalieši labības pļauju sāka jau otrajā jūlija pusē, tad citviet Latvijā ražas novākšanas sezona sākas nedēļu vai divas nedēļas vēlāk. Arī Gulbenes novada laukos jau ducina labības kombaini. Kamēr daži zemnieki vēl tikai izvērtē labības gatavību, citi jau ķērušies pie zālāju un rapša lauku nokulšanas. Atšķirībā no zemgaliešiem novada zemnieki, kamēr lauki nav pilnībā novākti, rekordražas neprognozē. “Domāju, ka šogad graudu raža būs no vidējas līdz labai,” saka SIA “Lejasciema grauds” vadītāja Benita Pilsnibure.

Sākām ar rudzu druvu
“Mums ir jānovāc raža 500 hektāru platībā. Sākām ar rudzu laukiem, jo rudzi ir gatavāki. Tiesa, labības pļauja šogad sākās mazliet vēlāk nekā iepriekšējos gados, jo pavasaris bija agrs, bet auksts. Tas viss kopumā kavēja graudaugu attīstību. Daudz ko ražas ieguvē ietekmē arī tas, cik precīzi pabarojam sējumus to veģetācijas laikā.  Mums ir jānokuļ arī ziemas kvieši ‘Edvīns’, kas ir samērā jauna kviešu šķirne. To vārpām ir diezgan lieli un asi akoti, tāpēc nepatīk meža cūkām. Mēs arī neesam pasargāti no meža cūku nodarītajiem postījumiem. Mums šogad izdevās pat izmēģinājums. ‘Edvīnam’ piejaucām klāt citu kviešu šķirni. Kvieši bija tā saķērušies, ka veidojās tāds kā stiebru tīkls. Cūkām asie akoti nepatika, tāpēc dzīvnieki bija labību postījuši gluži kā pa kūlīšiem,” novērojusi B.Pilsnibure. Viņa stāsta, ka saimniecībā mēdzot izmēģināt dažādas graudu šķirnes, lai izvēlētos labākās. “Šodien pārsvarā ir jāstrādā ar ārzemēs selekcionētām graudu šķirnēm, piemēram, kas nākušas no Vācijas, Holandes, Dānijas, Anglijas. No savulaik Latvijā selekcionētajām šķirnēm ir saglabājušās auzas, mieži. Uzskatu, ka ārzemju šķirnes ir salīdzinoši intensīvākas, daudz prasīgākas, tāpēc ir vairāk jābaro. Līdz ar to šīs šķirnes ir arī uzņēmīgākas pret slimībām. Kādreiz es pat nedomāju, ka nāksies labības laukus pret slimībām miglot ar fungicīdiem, bet tagad to daru, jo ir atšķirība.” 

Neko jaunu nebūvēs
“Lejasciema grauds” joprojām izmanto kopsaimniecības gadu vecās graudu kaltes un graudu uzglabāšanas bunkurus. Jaunas kaltes būvēt nav iecerēts. “Katrā ziņā kaltes ir aizvēsturiskas. Arī cilvēki, kuri tās apkalpo, ir jau gados, tāpēc ir labi, ka Ozolkalnā darbojas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvs “VAKS”. Ir labi, ka ir arī SIA “Baltic Agro”. Sadarbojos ar abiem šiem uzņēmumiem, tāpēc arī graudus vedīšu kā vienam, tā otram, lai gan ilgāka sadarbība ir ar “Baltic Agro”. Tiesa “Baltic Agro” rudzus nepieņem,” B.Pilsnibure raksturo situāciju. Viņa šobrīd dod darbu četriem cilvēkiem, būdama gandarīta, ka ir izdevies izveidot labu strādnieku komandu. Arī par jauna graudu kombaina iegādi šobrīd netiek domāts. “Diemžēl šodien atrast labu kombainieri nav viegli. Ja turpināsies labi laika apstākļi, ražu novāksim pašu spēkiem. Ja nāksies steigties, tad aicināšu talkā Vilni Burku, kuram ir zemnieku saimniecība un pašam savs graudu kombains. Viņš sniedz arī citiem lauksaimniecības pakalpojumus. Mums ir izveidojusies laba sadarbība,” saka B.Pilsnibure. 

Pļaut sākuši agrāk
“Saimniecībā jau kuļam zālāju laukus. Tad kulsim rapsi, kas tomēr vēl nav  īsti gatavs. Ne par kādu rekordražu runāt tagad, kad labības pļauja tikai sākusies, vēl nevaru. To, vai raža ir labāka vai sliktāka nekā pērn, parādīs iekūlums,” vārdos skops ir Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības “Lācīši” saimnieks Stanislavs Gžibovskis, kurš jau vairākus gadus specializējas ganību zālāja sēklu audzēšanā, apstrādājot 1500 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes.
No “Lācīšu” saimnieka rosībā neatpaliek arī tā paša pagasta zemnieku saimniecības “Torņkalns” graudaugu audzētājs Andris Gargurnis, kurš kombainu sāka darbināt jau pagājušajā nedēļā. “Šobrīd esmu nedaudz nokūlis rapsi un pļauju agros kviešus. Man šķiet, ka šogad labības pļauju esmu uzsācis agrāk. Iepriekšējos gados šajā laikā vēl sēdēju un skatījos, kā citi jau kuļ. Pēc pirmā iekūluma šķiet, ka būs laba raža. Kad būs nokulti visi 600 hektāri, tad ražu varēšu vērtēt daudz precīzāk. Graudus kaltēju pats savā kaltē, tomēr lielu daļu vedīšu arī uz lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības “VAKS” Gulbenes filiāli vai pat uz Valmieru.  

Rūp laiks un postījumi
Stradu pagasta zemnieku saimniecības “Aizpurieši” saimnieks Jānis Lazdiņš savukārt stāsta, ka pagājušajā nedēļā ķēries pie ziemas rapša novākšanas. “Apskatīju laukus un secināju, ka rapsis ir gatavs, ko tad vairāk gaidīt. Kad reāli visa raža būs novākta, tad arī vērtēšu šīgada ražu. Līdz šim pēdējos gados mēs ar labības pļauju pat apsteidzām Zemgales zemniekus, bet šogad situācija ir nedaudz mainījusies. Visu jau izšķir laika apstākļi. Arī tas, cik agri izdodas apsēt rapsim un graudaugiem paredzētās platības,” stāsta J.Lazdiņš. Līdzīgi kā daudzi novada zemnieki, viņš sadarbojas ar lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību “VAKS” Gulbenes filiāli “Torņkalns”. “Tas tomēr ir pašu zemnieku veidots kooperatīvs. Kad vēl nebija izveidota Gulbenes filiāle, sadarbojos ar “Latrapu” un vēl citām firmām, kas atradās daudz tālāk nekā šobrīd “VAKS”. Atceros, ka savulaik, lai nodotu graudus, pat 22 stundas vajadzēja gaidīt rindā, bet tagad atliek tikai telefoniski sazināties un norunāt laiku, kad vedīšu graudus uz “Torņkalnu” Ozolkalnā. Pat tad, ja ir beidzies darba laiks, aktīvajā ražas novākšanas sezonā par visu ir iespējams vienoties. Jebkurā gadījumā vakarā esmu mājās,” stāsta “Aizpuriešu” saimnieks, kuram jānovāc raža 500 hektāru platībā. J.Lazdiņu rada bažīgu, cik ilgi noturēsies silts un sauss laiks, kā arī cik lieli būs meža cūku nodarītie postījumi atsevišķos labības laukos. “Meža cūku ir ārkārtīgi daudz. Arī izrakņātās platības ir lielas. Manuprāt, kāds no Lauksaimniecības ministrijas atbildīgajiem medību saimniecības speciālistiem būtu pelnījis sodu. To nedrīkstēja pieļaut, ka katru gadu meža cūku skaits kļūst arvien lielāks. Katru gadu šie speciālisti lielās, ka notiek meža dzīvnieku uzskaite, bet ir taču redzams, kas notiek. Meža cūkas vairs nekas nebiedē. Tās no meža nāk pāri laukiem uz Šķieneriem bariem vien,” piktojas J.Lazdiņš. ◆