Koris bija viņu dzīve

2015. gada 18. augusts 00:00

1588

Rosina katru gadu novadā organizēt Kokaru dienas

Otro gadu augustā, kad kora mūzikas dižgari Imants un Gido Kokari svin savu dzimšanas dienu, viņu dzimtajā pusē Beļavas pagasta Ozolkalnā pagājušajā sestdienā notika sadziedāšanās pasākums.
Goda vieta pasākumā tika ierādīta Gido Kokaram, kurš vakar, 17.augustā, svinēja savu 94. dzimšanas dienu.
Diemžēl jau četrus gadus kopā ar viņu nav vecākā brāļa Imanta, kurš savu 94. dzimšanas dienu svinētu 16.augustā. Tāpat kā Apes novada Gaujienas pagastā katru gadu tiek rīkotas Jāzepa Vītola dienas, tā Ozolkalnā ir iecerēts katru gadu rīkot brāļu Kokaru svētkus jeb Kokaru dienas.

Rosina sekot gaujieniešu piemēram
“Kur es redzu Kokaru vārdu, ja vien man ir iespējams piedalīties, tur es ar sirdi un dvēseli esmu klāt. Manuprāt, mums vajadzētu sekot gaujieniešu piemēram un organizēt Kokaru dienas Ozolkalnā. Nesen biju Valles pagastā, kur katru gadu tiek rīkots Alfrēda Amtmaņa-Briedīša atceres pasākums. Kokaru dienu organizēšanu varētu uzņemties Beļavas pagasts vai arī tās varētu rīkot zem novada domes birkas. Man ir prieks, ka Gido joprojām ir enerģijas pilns un iznesīgs,” teica Raitis Apalups no Stāmerienas pagasta.
Beļavas pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Rakstiņš atzīst, ka neoficiāli arī šo sadziedāšanās pasākumu saucot par Kokaru dienām. “Pirmie gadi, rīkojot šādu pasākumu, ir kā izmēģinājums, lai saprastu, cik plašu pasākumu spējam sarīkot. Ir doma, ka Kokaru dienas Ozolkalnā varētu organizēt katru gadu. Droši vien nākamgad, kad brāļiem apritēs 95.jubileja, pasākums notiks visa novada mērogā. Domājot par Kokaru dienu rīkošanu Ozolkalnā, nopietni ir jādomā par infrastruktūras sakārtošanu, lai te varētu uzņemt lielus kolektīvus un skaitliski lielu interesentu pulku. Idejas mums ir. Varbūt kādreiz uz laukuma izvietosim pārvietojamo estrādi, skolas bijušais sporta laukums ir piemērots autotransporta novietošanai. Pagaidām pārāk daudz neko nesolīšu, bet labāk izdarīšu,” saka A.Rakstiņš.

Viņš bija fantastisks diriģents!
“Mani no Rankas pagasta uz Ozolkalnu mudināja atbraukt sirdsbalss, jo esmu brāļu Kokaru fane. Visskaistākais, kas var būt pasaulē, tā ir akadēmiskā kora dziedāšana. Arī pati visu mūžu esmu dziedājusi korī. Savulaik tiku saņēmusi rozi no Imanta Kokara rokām. Viņš bija fantastisks un vienreizējs diriģents! Arī pati tiku viņam dāvinājusi ziedus. Šodien ziedus dāvāšu Gido. Abi brāļi ar savu radošo mūžu ir pelnījuši, lai Ozolkalnā par skaistu tradīciju kļūtu ikgadējās Kokaru dienas,” teica Ilga Vītola.
“Mīlēsim dziesmu un būsim bagāti! Šodien es jūtos ļoti bagāts un laimīgs! Visu pasākuma laiku man bija migla acīs no saviļņojuma, jo man tika dāvināta mīlestība. Uz Ozolkalnu, kur ir mana pirmā skola, kur sākās manas un brāļa Imanta mūzikas gaitas, man gribas braukt vēl un vēl. Viss bija ekselenti!” kordiriģentiem brāļiem Kokariem veltītajā sadziedāšanās pasākumā “Plecu pie pleca” teica Gido Kokars.
“Dziedāšana ir laiks, un ziedēšana ir laiks. Laiks mums nevienam nepieder. Mēs varam tajā tikai piedalīties,” dāvinot jubilāram samtenes ziedu, teica sadziedāšanās pasākuma vadītājs Guntis Skrastiņš, aicinot sadziedāšanās pasākuma dalībniekus godināt G.Kokaru. Svētkus ieskandināja kopīgi dziedātā dziesma “Mazs bij’ tēva novadiņis”. Jubilārs, kājās stāvot, mudināja brāļa dēlu, diriģentu Uldi Kokaru diriģēt ne tikai kori, bet arī klausītājus, kuri dziedāja līdzi. “Man tas ir baudījums! Esmu jūtu pārņemts!” teica G.Kokars.
Jubilāru sveikt bija ieradušies kora “Daile” pārstāvji, kuri atsauca atmiņā tos gadus, kad abi brāļi, būdami jauni diriģenti, uzsāka savas radošās gaitas kora mūzikas pasaulē. Bijusī “Dailes” dziedātāja G.Kokaram dāvināja savas atmiņas un fotogrāfijas par tālajiem gadiem. Tika dāvinātas arī 1958.gadā tapušās fotogrāfijas. “Ja šodien svētceļnieki dodas uz Aglonu, tad mēs – grupa daileniešu – devāmies svētceļojumā uz Imanta un Gido jaunu dienu zemi. Mums šī tikšanās ir svēta,” atzina kāds no dziedātājiem. 1954.gadā Gido vadītajā korī “Daile” sāka dziedāt gleznotājs Aleksis Ķīsis. Viņš kā dāvanu jubilejā G.Kokaram bija atsūtījis savu gleznu. Vēl kāds cits dziedātājs pēc profesijas beķeris, bija sarūpējis lielu jubilejas kliņģeri. Brāļu Kokaru piemiņas muzejam tika uzdāvināti divi pamatīgi ruļļi, kuros bija apkopoti abu kordiriģentu sulīgākie izteicieni. Cēsu jauktā kora “Beverīna” dziedātāji bija sarūpējuši ziedus gan jubilāram, gan grozu ar ziediem lūdza aizvest uz Rīgu un nolikt I.Kokara atdusas vietā. Starp apsveicējiem bija arī Bauskas skolotāju kora “Daina” pārstāvji, Gulbenes novada jauktie kori, Gulbenes novada domes pārstāvji, kā arī Beļavas pagasta pārvalde. Visus apsveikumus jubilārs pieņēma, stāvēdams kājās.
Visiem kolektīviem, kuri piedalījās sadziedāšanās pasākumā, kā arī finansiālajiem atbalstītājiem tika pasniegti G.Kokara parakstīti pateicības raksti.
Kad bija izskanējušas kopīgi dziedātās dziesmas, nobaudīta jubilejas torte, izteikti visi laba vēlējumi, jubilārs devās apskatīt viņam un brālim iekārtoto ekspozīciju, kā arī izstaigāja citas bijušās Blomes sešklasīgās pamatskolas telpas, atcerējās, kur savulaik stāvējušas klavieres, pie kurām skolotāja Zeltiņa ierādījusi pirmos akordus. Tika dalīti arī autogrāfi, tapa kopīgas fotogrāfijas.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Koris bija viņu dzīve

Kategorijas