Nezaudētie ideāli

Ramona Ruņģe: “Neesmu vīlusies savā profesijā, bet arvien vairāk vēlos strādāt skolā.”
“Skola ir mana vieta. Nekur citur sevi neredzu. Tas ir tas, ko vēlos darīt un kas man patīk. Skolotājas darbs noteikti ir mans sirdsdarbs. Man liekas, ka dzīve mani lutina, jo varu atļauties darīt to, kas man patīk. Tā ir liela privilēģija. Šobrīd nav nekā tāda, ko daru ar piespiešanos,” saka jaunā skolotāja Ramona Ruņģe, kas Gulbenes 2.vidusskolā jauniešiem no 10. līdz 12.klasei māca vācu valodu. Neatņemama Ramonas dzīves sastāvdaļa ir arī dzeja. Aktīvi darbojas arī Gulbenes bibliotēkas literārajā kafejnīcā. Viņa ir līdzautore trīs dzejoļu krājumiem: “Mana grāmata”, “Autogrāfs Trīs” un “12 mūsējie”.
Skaidra izvēle
Ramona pēc skolas pabeigšanas iestājās Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē, iegūstot latviešu valodas, literatūras un vācu valodas skolotāja kvalifikāciju. Lai gan šobrīd māca vācu valodu, cer, ka ar laiku saviem audzēkņiem palīdzēs apgūt latviešu valodu un literatūru.
Nereti jaunieši pēc skolas beigšanas nezina, ko dzīvē vēlas darīt, bet ar Ramonu bija citādāk. “Tas, ka mācīšu latviešu valodu un literatūru, man bija skaidrs jau kopš 1.klases. Esmu izaugusi ar grāmatām, un man ļoti patīk lasīt. Bērnībā nedzirdēju, ka mani sauc pusdienās, jo biju ieslīgusi grāmatā. Man ir saglabājusies 1.klases darba burtnīca, kurā rakstīts jautājums: kas būsi, kad izaugsi liela? Tur ar lieliem burtiem rakstīts: “būšu latviešu valodas skolotāja”. Divpadsmit gadu laikā nebija neviena mirkļa, kad šaubītos par savu izvēli. Pārliecību, ka vēlas mācīt bērnus, nostiprināja viņas pirmā skolotāja Inga Vanaga, kas bija piemērs tam, kādai jābūt skolotājai, kam līdzināties.
Stingri pamati
“Otrajā kursā pateica, ka obligāta ir vēl viena kvalifikācija. Bijām pirmais kurss, un studentiem piedāvāja izvēlēties vienu no svešvalodām. Izlēmu par labu vācu valodai, kura skolā padevās labāk nekā angļu. Gulbenes novada valsts ģimnāzijas skolotāja Anita Putna ielikusi stingrus pamatus, līdz ar to nešaubījos par pareizo izvēli,” viņa stāsta par lēmumu mācīt arī vācu valodu.
Jaunā skolotāja atzīst, ka vidusskolas posmā bija viegli, jo agri zināja, ko nākotnē vēlas darīt. Arī savu zinātniski pētniecisko darbu izvēlējas rakstīt par humāno pedagoģiju, lai, aizejot uz augstskolu, būtu izpratne un viedoklis par to. Viņa novērtē, ka tas daudz ko devis. “Skolas laikā uzmanīgi vēroju un analizēju mācību procesu. Šobrīd mēģinu izmantot ļoti dažādas darba metodes. Pielietoju gan augstskolā iegūtās zināšanas, gan meklēju jaunus risinājumus. Pašai ļoti patīk eksperimentēt un ģenerēt jaunas idejas. Ja vienai klasei konkrētā pieeja der, tad iespējams, ka otrai vajadzēs izdomāt citu. Citkārt kopā pasmejamies un pajokojam. Tas rada draudzīgāku gaisotni. Man vēl jāpierod pie sajūtas, ka savos gados, ejot pa ielu, dzirdu: “Labdien, skolotāj!”
Monētas divas puses
Pirmo pusgadu Ramona raksturo kā grūtu, jo stundām apzinīgi gatavojusies pat līdz pusnaktij. “Domāju, ka tā ir visiem jaunajiem skolotājiem, bet ar gadiem un pieredzi, iespējams, kļūs vieglāk. Monētas viena puse ir kontaktstundas, bet otra puse ir ieguldītais darbs, lai sagatavotos tām. Skolēns var atļauties neizpildīt mājasdarbus, bet skolotājs nedrīkst ierasties uz stundu, nesaplānojis savu darbu. Cenšos visu izdarīt pēc iespējas labāk un ceļos ar domu, ka strādāšu ar vislielāko atdevi. Neuzskatu, ka man ir talants būt par skolotāju, bet ieguldu lielu darbu.” Viņa min, ka laikazobs nav mainījis ideālus par skolotāja profesiju: “Neesmu vīlusies savā profesijā, bet arvien vairāk vēlos strādāt skolā. Kad sapņoju kļūt par skolotāju, tad klases žurnālu rakstīja ar roku. Tagad viss pārsvarā ir elektroniski.”
Pieredzes bagāža
Pirmajos mēnešos skolā Ramona tika silti un cilvēcīgi uzņemta, atbalstīta. Vēl aizvien viņai ir neierasti tas, ka ir gados jauna kolēģe starp pieredzes bagātākiem skolotājiem. Interesanti bijis vērot skolēnu pirmo reakciju, ka viņus mācīs gados jauna skolotāja. Ramona atzīst, ka skolēniem patīk, ja ir jauna skolotāja, un tas visus padara vienlīdzīgākus. “Mums ir draudzīgas attiecības. Visskaistākais žests bija manā dzimšanas dienā, kad viena vienpadsmitā klase man sagādāja pārsteigumu, atnākot ar ziediem un šokolādi.”
Pēc rakstura iezīmēm labs skolotājs ir cilvēcīgs, sabiedrisks, pozitīvs un ar humora izjūtu. Ne mazāk nozīmīga ir dzīves pieredze. “Cilvēkam, kas tikko pabeidzis augstskolu, tā nav liela, tomēr kaut kādai pieredzes bagāžai jābūt. Ja cilvēks izjūt šo profesiju par savu, tad viņam noteikti būs, ko dot citiem,” atklāj jaunā skolotāja.
Jānotver mirklis
Ramonu pašu aizrauj arī citas nodarbes: pasākumu vadīšana, motokrosu sacensību tiesāšana, rokdarbi, kam vairs neatliek tik daudz laika, un dzejas rakstīšana. “Dzejas tapšana ir īpašs dvēseles stāvoklis. Dzejolis var tapt jebkurā brīdī - gan vēlā nakts stundā, gan braucot ar automašīnu. Tad ir jānotver tas mirklis un jāpieraksta, citādi vēlāk to neatcerēšos. Pirmais dzejolis radās uzreiz, to pierakstot uz papīra. To neesmu labojusi, un tas ir saglabāts, kāds bija. Pēc tā uzrakstīšanas nedomāju, ka vēl kādreiz atkārtosies kas līdzīgs,” stāsta Ramona. Bet pēc laika radās vēl citi un rūpīgi tika glabāti atvilktnē, līdz viņa izlasīja par iespēju publicēt savus dzejoļus dzejas krājumā “Mana grāmata”. Ramona domāja pirmo un pēdējo reizi redzēt savus dzejoļus grāmatas formātā, bet kļūdījās, jo sekoja vēl divi. Vienu eksemplāru viņa uzdāvināja Gulbenes bibliotēkai, kur iepazinusies ar Ivetu Krūmiņu. “Tā arī sākās piedalīšanās literārajās kafejnīcās un iesaistīšanās citos projektos, par ko liels paldies jāsaka Ivetai, kas mani uzrunāja un pamudināja. Tagad darbošanās bibliotēkā ir otra mana sirdslieta ārpus skolas.”
“Visiem augstākajiem spēkiem esmu pateicīga par to, ka man ir darbs. Man ir prieks, ka varu strādāt Gulbenē un nav jāklīst pa pasauli laimi meklēt. Tas viss noticis tik organiski un strauji, ka man nav bijis laika domāt par tādu iespēju, ko es darītu, ja man kaut kā nebūtu. Priecājos, ka varu atrast laiku visam. Man liekas, ka dzīvē viss notiek tā, kā tam jānotiek. Ceru, ka nākotnē iznāks mans dzejas krājums. Tikai jānotver tas īstais mirklis, kad tas jādara,” pauž Ramona.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"