Ir tikai teorija, praksei neesam gatavi

2015. gada 18. augusts 00:00

1120

Sinoles kultūras nams – iespējamā vieta bēgļu izmitināšanai

Gulbenes novada domei ir skatījums, kur pašvaldības īpašumos varētu dot patvērumu bēgļiem no trešajām pasaules valstīm. Šīs vietas ir: Stradu skola, kura šobrīd stāv neizmantota un kuru pašvaldība divreiz ir neveiksmīgi mēģinājusi pārdot izsolē; pieci labiekārtoti dzīvokļi Adulienā; Sinoles kultūras nams.
Šādu informāciju novada dome oficiāli ir sniegusi, atbildot uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pieprasījumu jau pagājušā gada 16.oktobrī. Pašvaldības vadītājs Nikolajs Stepanovs to jau bija paspējis aizmirst, jo “Dzirkstelei” atbildēja, ka novadā nav, kur izvietot bēgļus. “Tas jautājums nav vienkāršs. Mēs to noteikti pārrunāsim Reģionālo attīstības centru apvienībā, kuras dalībniece ir arī Gulbene,” teica N.Stepanovs. Tomēr pēc “Dzirksteles” lūguma pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Krevica pārskatīja novada domes dokumentus un atrada saraksti ar jau minēto ministriju.
Reģionālo attīstības centru apvienības valdes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis “Dzirkstelei” saka, ka apvienībā bēgļu jautājumam šobrīd pievērsta maza vērība. “Tas ir jautājums, kas līdz galam nav skaidrs valstī kopumā. Tāpēc mūsu apvienībai ir pāragri pieņemt kaut kādu pozīciju. Vispirms būtu jāsaprot valsts pozīcija,” viņš uzsver. Neesot skaidra shēma, kas notiks, ja kāda pašvaldība piekritīs savā teritorijā izmitināt bēgļus no trešajām pasaules valstīm, vai tiks piešķirts speciāls finansējums mājvietas iekārtošanai, valodas apmācībai, atbalsta darbinieku algošanai, palīdzot ārvalstniekiem integrēties Latvijas sabiedrībā. “Valsts ir tikai izveidojusi darba grupu, kura par to sāk spriest. Līdz ar to reģionos pirms laika izteikt spriedumus, nezinot nosacījumus, būtu vienkārši vieglprātīgi,” atzīst V.A.Krauklis.
Kā zināms, Eiropas Komisija ierosinājusi divu gadu laikā uzņemt 20 000 bēgļu un izmitināt tos visās Eiropas Savienības valstīs. Atbilstoši bēgļu kvotu projektam Latvijai būs jāuzņem 250 bēgļi, Lietuvai - 207, Igaunijai - 326, Somijai - 293 bēgļi, liecina Eiropas Komisijas mājaslapā publicētā informācija.

Nostumšana nomalē – tas nav risinājums
Lejasciema pagasta pārvaldes vadītājs Māris Milns “Dzirkstelei” stāsta, ka Sinoles kultūras nams gluži tukšs nestāvot. Tur atrodas interneta pieejas punkts, bibliotēkas, kā arī zāli sporta pasākumu rīkošanai izmanto jaunieši. Brīvi stāv daži bijušie kopsaimniecības “Rainis” kantora kabineti, kuri arī tika piedāvāti kā iespējamā vieta bēgļu izmitināšanai. Taču, pēc M.Milna domām, pagaidām tā ir tikai teorija, kas tāla no prakses, jo minētās telpas nav nodrošinātas ar visu cilvēku dzīvošanai nepieciešamo.
“Dzirkstele” izbrauca uz Sinoli apskatīt kultūras namu, kas izskatījās ieaudzis krūmos un pamests. Visas durvis bija slēgtas. Uzraksts uz sienas vēstīja, ka ēka celta 1969.gadā. Pie kultūras nama satiktā vietējā iedzīvotāja Lucija Tukuma, kura Sinolē dzīvo 20 gadus, “Dzirkstelei” pastāstīja, ka bibliotēka šajā ēkā strādā vienu reizi nedēļā, pašlaik gan darbiniece esot atvaļinājumā. Interneta pieejas punkts ēkā it kā esot un it kā neesot. Vēl šajā mājā vietējiem iedzīvotājiem tiekot dalītas lietotās drēbes, kuras no Vācijas atved kristieši. Zāli sportošanai ēkā jaunieši vairs neizmantojot, jo arī pašu jauniešu ciematā vairs tikpat kā neesot. L.Tukuma no “Dzirksteles” uzzināja, ka kultūras namu pašvaldība redz kā iespējamo vietu bēgļu izvietošanai. Šajā sakarā viņas komentārs ir tāds: “Es gan tam nepiekrītu.” Līdzīgu viedokli “Dzirkstelei” uztic Sinolē satiktais Uģis Lifanovs, kurš te dzīvo 40 gadus. Viņš par bēgļiem nav labās domās: “Aptīrīs vēl mūsu dārzus! Jau tā mums pietiek visādu nebūšanu.”
Jaungulbenes pagasta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Vasiļjevs “Dzirkstelei” saka, ka bēgļu izmitināšana novada nomalēs nav nekāds labais risinājums. Brīvu telpu pašvaldībai esot diezgan daudz gan nomalēs, gan centrā. Piemēram, tūlīt brīva būs Jaungulbenes arodskola un tās viesnīca. Ja uz vietas bēgļiem būtu ražotne, kur strādāt, tas būtu labs risinājums, uzskata A.Vasiļjevs. Taisnība arī, ka Adulienā var piedāvāt labiekārtotus pašvaldības dzīvokļus, bet jēgas vienalga esot maz. Te neesot runa par psiholoģisko barjeru, bet par reālo situāciju. “Dzīvos viņi Adulienā. Kas tālāk? Ko viņi darīs? Kur strādās? Vai tad dzīvos tikai uz pabalstiem?” retoriski vaicā A.Vasiļjevs. Viņš uzskata - ja bēgļi novadā jāuzņem, visprātīgāk būtu viņus izvietot Gulbenē, kur ir brīvu darba vietu piedāvājums.

Jāatceras arī par jautājuma morālo pusi
Stradu pagasta pārvaldes vadītājs Juris Duļbinskis “Dzirkstelei” bilst, ka bēgļi no trešajām pasaules valstīm tiek iedalīti divās lielās grupās – tie, kas bēg no kara skartajām teritorijā, un tā saucamie ekonomiskie ceļotāji, kuriem dzimtenē dzīvības briesmu nav, bet gribas baudīt Eiropas Savienības priekšrocības. J.Duļbinskis uzskata, ka noteikti būtu jāpalīdz bēgļiem no kara skartajām teritorijām: “Es neredzu nekādu problēmu viņus šeit izmitināt un mūsu sabiedrībā viņus integrēt.”
Katoļu priesteris Vjačeslavs Bogdanovs, kuru gulbenieši labi atceras kā agrāko Gulbenes draudzes garīdznieku, “Dzirkstelei” saka, ka Latvijas sabiedrībai ir jābūt gatavai pieņemt Eiropas Savienības identitāti un Eiropas tautu kopīgo skatījumu uz pasaulē noritošajiem procesiem. Vēl svarīgāks arguments V.Bogdanovam ir atgādinājums par pašu latviešu bēgļu gaitām, bēgot no PSRS represijām, Latvijas pirmās un otrās okupācijas laikā gan 1940., gan 1944.gadā. “Latviešus kā bēgļus uzņēma pasaulē, kaut arī tad bija problēmas un formalitātes. Varbūt ir pienācis laiks to atcerēties un tagad padomāt par citām tautām, kuras arī nonākušas tikpat smagā situācijā. Atšķirība ir tikai laikā un telpā, bet būtība – tā pati. Ja cilvēks ir nonācis nelaimē, viņam ir jāpalīdz,” saka V.Bogdanovs. Prakse liecinot, ka nabadzībā un grūtībās dzīvojošie vienmēr sapratīs tādus pašus cilvēkus un pastieps palīdzīgu roku. ”Bagātais palīdz bagātajam, nabagais – nabagajam. Tā ir,” piebilst priesteris.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ir tikai teorija, praksei neesam gatavi

Kategorijas