Ar gladiolām pusgadsimta garumā

2015. gada 20. augusts 00:00

1971

“Man bija 27 gadi, kad sāku audzēt gladiolas. Tolaik Gulbenes tuberkulozes dispanserā par rentgena laboranti strādāja Marija Bauze, kura audzēja dažādu šķirņu gladiolas. Piecdesmit gadu laikā selekcija ir attīstījusies. Vienmēr esmu centusies apmeklēt arī gladiolu izstādes. Padomju gados braucu pat uz gladiolu izstādēm Jūrmalā. Tur piedalījās gladiolu selekcionāri arī no Krievijas. Centos pierakstīt šķirņu nosaukumus. Atceros, ka izstādē klāt bija arī selekcionārs no Maskavas, kurš, pamanījis, ka kaut ko pierakstu, iedeva man savu dzīvesvietas adresi, piebilstot, ka varu pie viņa pasūtīt kārotās gladiolu šķirnes. Jaunas šķirnes pirku arī pie selekcionāra Aldoņa Vēriņa, kurš tagad galvenokārt ir pievērsies peoniju selekcijai. Pēdējā laikā vairāk interesējos par Laimoņa Zaķa un Visvalža Viņķeļa piedāvātajām gladiolu šķirnēm,” stāsta Maija Sirmā.
Izstādēs arī tagad Maija pieraksta šķirnes, kuras viņai patīk, lai vēlāk pēc kataloga tās pasūtītu. “Pērku galvenokārt tikai selekcionāru piedāvātās šķirnes, kas nav lētas. Nopērku gladiolas sīpolu zirņa lielumā par vienu eiro, tad paiet trīs gadi, kamēr sagaidu lielo ziedu,” rēķina Maija.

Patīk tās ar cakainajiem ziediem
Maijai vislabāk patīk tās gladiolu šķirnes, kam ir cakaini jeb izteikti kruzuļoti ziedi. Vietu, kur pavasarī stādīt gladiolas, viņa izraugās, ievērojot vienu noteikumu – katru gadu jaunā vietā, lai sākotnējā atgrieztos tikai pēc pieciem gadiem. “Lai gladiolas augtu un ziedētu maksimāli skaisti, ir jāveic augsnes analīzes, kas atklās, kādas minerālvielas gladiolām trūks. To zinot, šo iztrūkumu iespējams aizstāt ar mākslīgo mēslojumu. Man šādu iespēju nav, tāpēc gladiolas audzēju pēc savām izjūtām. Sākumā gladiolām izmantoju mēslojumu, kas vairāk satur slāpekli, pirms ziedēšanas – to, kurā ir vairāk fosfora, jo tad ziedi ir spēcīgāki un krāsaināki. Rudens pusē noteikti ir jādod rudens mēslojums, kas satur kāliju, lai labāk nobriestu un pa ziemu labāk saglabātos gladiolu sīpoli. Ievēroju arī stādīšanas dziļumu,” stāsta gladiolu audzētāja. Par lielāko gladiolu ienaidnieku Maija uzskata tripsi, kas gan viņas gladiolu vagām ejot ar līkumu, jo kaitēklim nepatīkot valdošais ziemeļrietumu vējš. Tā kā tīrums, kur aug gladiolas, atrodas mežmalā, puķes apciemojot mazas melnas vabolītes, kas salienot ziedos. Dažkārt to bijis tik daudz, ka Maija ņēmusi talkā pat dušu, lai atbrīvotu ziedus. “Selekcionārs L.Zaķis man skaidroja, ka šīs vabolītes no ziediem neizsūc sulu, arī ziedi nekļūst raibi. Kukainis tikai mielojas ar gladiolu ziedputekšņiem. Tas nav ilgs periods,” novērojusi Maija.

Esmu nežēlīga audzētāja
“Vasarā gladiolu vagas vairākkārt pārstaigāju. Ja pamanu kādu gladiolu, kam ir dzeltenas lapas vai ir kādas slimības pazīmes, to bez žēlastības izroku un ar visu sīpolu sadedzinu, lai nesabojātu sēklu. Izrokot gladiolu un redzot, ka vecais sīpols nav vesels, kā arī saknītes ir pazudušas, to neglabāju. Nepielietoju arī nekādu ķīmiju slimību apkarošanai. Vienīgi tad, kad izžāvētus un notīrītus gladiolu sīpolus gatavoju glabāšanai, tos kastītēs vienā kārtā uzlieku ar sakņu daļu uz augšu un uzkaisu trihodermīnu,” Maija dalās pieredzē. Viņa katru gadu cītīgi pieraksta, kura gladiolu šķirne ir uzziedējusi pirmā. Tās tad arī tiek rudenī izraktas pirmās. Gladiolas Maija pavairo ar vairsīpoliņiem. Pēc gladiolas izrakšanas viņa savāc visus, kā pati saka, bērniņus, lai pavasarī tos iestādītu. Ir šķirnes, kurām jau nākamajā gadā mazais sīpols uzzied, ir šķirnes, kurām ziedu var dabūt pēc pāris gadiem. Katru gadu daļa no gladiolu vagas tiek atvēlēta “bērnu” galam. Maija plāno, ka agrākās gladiolu šķirnes sākšot novākt pēc pāris nedēļām. Katru šķirni viņa liek savā kastē ar caurumiem, lai, mazgājot un skalojot gladiolas ar dušu, ūdens tecētu cauri. “Ja laiks ir saulains, ļauju vējam sīpolus apraut jeb apžāvēt. Tad vedu sīpolus uz māju, kur man ir malkas apkure, lai strauji apžāvētu. Kad apmēram nedēļu gladiolu sīpoli ir žuvuši, tad pārbaudu, vai vecais sīpols viegli atdalās. Tad tikai veselos sīpolus tīru un lieku kastītēs ar sakņu daļu uz augšu. Vēl kādu nedēļu ļauju apžūt vecā sīpola vietai, tikai tad uzkaisu trihodermīnu. Pagrabā ir glabāšanai piemērota temperatūra, tāpēc kastītes glabāju pagrabā, lai marta vidū notīrītu sīpolus no ārējās čaulas, griežu asnus uz augšu un nolieku gaismā uz palodzes, ļaujot, lai saule sīpolus jārovizē jeb pamodina. Gladiolu sīpolus nekodinu.”

Gladiolas nemēdz saziedēties
Šogad Maija gladiolas iestādījusi 3.maijā, bet citkārt tas ir darīts pat aprīļa beigās, jo viss esot atkarīgs no pavasara. Gladiolu audzētāja uzskata, ka šīs vasaras sākums nebijis labvēlīgs gladiolu audzēšanai, jo bijis vēss un mitrs laiks. Tikai vēlāk gladiolas izdzinušas ļoti garas ziedu vārpas, kas nevērušās vaļā. Maija rēķina, ka šovasar gladiolu ziedēšana aizkavējusies par divām nedēļām. Viņa gladiolas to augšanas laikā nelaista. Ja sausums ir pārlieku liels, tad ūdens jālej tikai virs pašas zemes.
Ir puķes, kas savstarpēji saziedās, bet ar gladiolām tā nenotiek, lai gan cilvēki mēdz izdomāt, kā selekcionāri teiktu, dažādas pasakas. Maija atceras gadījumu, kad kāds šo puķu audzētājs nesis rādīt gladiolas ziedu ar zila toņa iekrāsojumiem, teikdams, ka radusies jauna šķirne. Viņai atlicis tikai uzlūkot ziedu, lai saprastu, ka vainīgs ir vīruss. Daudzo gadu pieredze Maijai ļauj noteikt zieda pamattoni pēc sīpola vien. Tumšsarkanu gladiolu viņai neviens neiesmērēs, pārdodot gaišu gladiolas sīpolu.
Maijai ir savs ieteikums par to, kā pareizi griežams gladiolas zieds. “To nevar nogriezt ar visām lapām. Es gladiolas kātā aptuveni liela sprīža augstumā no zemes ieduru nazi, kad nosprakšķ dūriens, tad pagrozu kātu un nolaužu,” stāsta Maija. Lai paturētu atmiņā visu šķirņu nosaukumus, viņa tos pieraksta, papildinot ar saviem novērojumiem.
Maijas dārzā aug ne tikai gladiolas. Viņa var lepoties vismaz ar desmit peoniju šķirnēm, kur tad vēl cinnijas, asteres, puķzirnīši, dažādi dekoratīvie augi un krūmi.

+ 1

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ar gladiolām pusgadsimta garumā

Kategorijas