Luterāņu draudze vēlas sakārtot īpašumu

2015. gada 20. augusts 00:00

436

Iespējamais risinājums - īrnieku pārvietošana uz citu dzīvesvietu

Gulbenes evaņģēliski luteriskās baznīcas draudze lemj, ko darīt ar draudzei piederošo “Mācītājmuižu”, kas atrodas Stradu pagasta teritorijā. Ēka, kas celta 19.gadsimta vidū, šobrīd ir uz sabrukuma robežas. Tajā izmitinātas astoņas ģimenes.

Jāsaprot, ko iesākt ar cilvēkiem
“Cilvēki jau pamanījuši, ka arī pie luterāņu baznīcas mēs visu sakārtojam. Cenšamies visu, kas ir saistīts ar baznīcu, sakārtot “Mācītājmuižā”, kas ir vēsturiski veidojies draudzes īpašums un kur šobrīd ir izmitināti Stradu pagasta cilvēki. Diemžēl kontingents ir tāds, kāds ir. Arī “Mācītājmuižas” apkārtne ir sliktā stāvoklī. Pati ēka - avārijas stāvoklī, tāpēc jebkurā brīdī kaut kas var notikt. Sākām risināt šo jautājumu, lai nonāktu pie secinājuma, proti, ko iesākt ar šo īpašumu. Jau agrāk esam tikušies ar Stradu pagasta pārvaldes vadītāju un runājām par šo problēmu, kas nav vienā dienā atrisināma. Par ēkas atjaunošanu šobrīd vispār nevaram runāt. Mums ir būtiski saprast, ko iesākt ar cilvēkiem, kuri tur ir izmitināti, jo ēka nav atbilstoša dzīvošanai. Šobrīd, zinot, ka īpašums pieder draudzei, visi ir laimīgi, ka šie cilvēki kaut kur dzīvo. Neviens par viņiem neuztraucas,” saka Gulbenes evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes vecākā Evija Samsone.

Tā būs problēma arī pašvaldībai
Stradu pagasta pārvaldes vadītājs Juris Duļbinskis uzskata, ka par cilvēkiem, kuri dzīvo “Mācītājmuižā”, ir atbildīgs ēkas īpašnieks. “Tā ir luterāņu draudze. Lai risinātu ar šo īpašumu saistīto problēmu, draudzei būtu jānāk uz diskusiju ar pašvaldību. Cik man zināms, draudze to jau ir mēģinājusi vismaz pirms pāris gadiem, adresējot vēstuli Gulbenes novada domei, izsakot lūgumu kaut ko iesākt ar dzīvokļu īrniekiem “Mācītājmuižā”. Jau tad tika dota atbilde, ka par to jāatbild ēkas īpašniekam. Diemžēl vēsturiskajā ēkā šobrīd dzīvo sociāli nenodrošinātas ģimenes. Es varu spriest tikai par to, kas notiks, ja īpašnieks šīs ģimenes izliks no ēkas. Tad pašvaldībai būs jādomā, kā rīkoties tālāk,” skaidro J.Duļbinskis. Pārvaldes vadītājs uzskata, ka neviena no “Mācītājmuižā” dzīvojošajām astoņām ģimenēm nav spējīga samaksāt komunālos pakalpojumus, ja tiktu izmitināta labiekārtotā pašvaldības dzīvoklī. “Visticamāk, ka ir vajadzīgi dzīvokļi ar zemu labiekārtotības pakāpi, lai īres maksa būtu maksimāli maza. Atzīstu, ka tā būs problēma ne tikai Stradu pagasta pašvaldībai, bet visam novadam,” piebilst J.Duļbinskis. Viņš atceras, ka jau pirms kāda laika luterāņu draudzes ķērušās klāt savu īpašumu sakārtošanai. “Šādas ēkas un problēmas ir ne tikai mūsu baznīcas draudzei. Līdzīga situācija ir visā Latvijā,” saka J.Duļbinskis.

Mēs būtu gatavi pārcelties
Padomju gados mācītājmājā izmitinātas ģimenes, kuras ienākušas Gulbenē no Abrenes, lai būvētu dzelzceļu. Kara laikā ēka ļoti cietusi. Mācītājs Ādolfs Čops 1944.gadā devies projām uz Ameriku. 1945.gadā sākts izmitināt iebraucējus, kuri paši saviem spēkiem mēģinājuši atjaunot ēku tik tālu, lai tajā varētu dzīvot. “Dzirkstelei” “Mācītājmuižā” izdevās satikt divas iedzīvotājas. Viena sirmgalve bilda, ka būtu gatava pārcelties uz labāku mājokli, gan jau tad kaut kā samaksātu komunālos maksājumus, bet otra jokoja, sakot, ka tik ilgi nemaz nenodzīvošot, kamēr kaut kas tikšot atrisināts. “Uz “Mācītājmuižu” pārcēlos 1986.gadā no Šķieneriem, kur arī dzīvoju ēkā, kuras sienām ar dūri varēja cauri izsist. Beigās pat klētī dzīvoju, tad arī atnācu uz šejieni. “Mācītājmuiža” savu laiku ir nokalpojusi. Agrāk par dzīvi maksāju mēnesī piecus latus, bet tagad nav jāmaksā nekas. Malka pašiem jāgādā, ūdens ir akā, arī tualete atrodas ārā. Ziemā dzīvoklī ir auksts, bet silti sasedzos un kaut kā iztieku,” stāsta Ženija Akmentiņa. Zinaīda Uzulniece “Mācītājmuižā” dzīvo jau vairāk nekā trīsdesmit gadus. Viņa stāsta, ka pazinusi cilvēkus, kuri savulaik te gājuši skolā. “”Mācītājmuižā” kādreiz atradās skola. Ja gribēs, lai atbrīvoju dzīvokli, tad iešu dzīvot uz Gulbeni pie meitas, lai gan esmu te pieradusi. Ir savs dārziņš. Ja vajadzētu maksāt par komunālajiem pakalpojumiem, tad būtu grūti iztikt. Ziemā dzīvoklī ir ļoti auksts, tāpēc krāsni kurinu ne tikai pa dienu, bet arī naktī. Jumts arī mājai tek vienā pusē. Kaut ko jau mēģināja labot, citādāk istabās lietus laikā bija īsti plūdi. Vieglāk jau ir šo ēku nojaukt, nekā atjaunot,” prāto Zinaīda.

Fakti

Viena no lielākajām mācītājmājām
Mācītājmuižas vēsturiski tikušas dibinātas reizē ar baznīcām, jo arī senatnē viens mācītājs kalpojis vairākās draudzēs. Tas radījis nepieciešamību pie katras baznīcas dibināt mācītājmuižu. Vēstures fakti liecina, ka 1920.gadā pēc platības vislielākās mācītājmuižas jeb pastorāti Vidzemē bijuši Ļaudonā, Valmierā un Gulbenē. Mācītājmuižu ēkās atspoguļojušās gan arhitektūras pārmaiņas, gan celtniecības tradīcijas. Gulbenes mācītājmuižai ir logi ar sešrūšu slēģiem, lievenis ar koka siluetgriezumiem un rotātiem balstiem. Izmantots ēkas zvīņveida apšuvums. Mācītājmuižā iesvētībām savulaik gatavojušies Gulbenes komercskolas audzēkņi. Iesvētību dienā viņi svinīgā gājienā nākuši no “Mācītājmuižas” uz baznīcu.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Luterāņu draudze vēlas sakārtot īpašumu

Kategorijas