Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vēlas vienādot maksu par ūdeni

Diāna Odumiņa

2015. gada 20. augusts 00:00

486
Vēlas vienādot maksu par ūdeni

Andis Caunītis: “Varbūt būs jālemj par vienotā tarifa pakāpenisku ieviešanu.”

Gulbenes novada domē ir tapis jaunu noteikumu projekts, kas paredz visā novada lauku teritorijā ieviest vienādu tarifa aprēķināšanas metodiku maksas noteikšanai par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu lietošanu.
Deputātiem par šo dokumentu būs jābalso 27.augusta novada domes sēdē. Tas nozīmē, ka laukos, kur tagad lieto tikpat kvalitatīvu ūdeni kā pilsētā, nākamgad, iespējams, par to būs jāmaksā dārgāk. Izņēmuma situācijā būs atsevišķi ciemati, kur nav veikti ūdensapgādes sistēmas būtiski uzlabojumi, piemēram, Daukstu pagasta Staros, Jaungulbenes pagasta Agrumos un Lejasciema pagasta Sinolē un Veros.
Salīdzinājumam - Gulbenē, kur šos pakalpojumus sniedz SIA “Alba”, visām lietotāju grupām ūdensapgādes tarifs ir 1,04 eiro un kanalizācijas tarifs - 1,31 eiro par kubikmetru bez 21 procenta pievienotās vērtības nodokļa.

Tarifi nav pārskatīti sešus gadus
Trešdien, 19.augustā, tautsaimniecības komitejas sēdē domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis pauda, ka novada lauku teritorijā daudzviet ir notikusi ūdenssaimniecības reorganizācija jeb uzlabošana, kas saistīta ar zināmiem finanšu ieguldījumiem. Tātad ir pienācis laiks pārskatīt tarifus. Novada domes Finanšu un ekonomikas nodaļas vadītāja Anna Pružinska uzsvēra, ka pagastos šie tarifi novada pašvaldības izveides laikā nav mainījušies, tātad tie nav pārskatīti kopš 2009.gada.
A.Caunītis pauda, ka augustā novada domē būtu jāapstiprina noteikumi par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku Gulbenes novada pagastu pārvaldēs, bet pēc tam jau vajadzētu ķerties pie jauno tarifu apstiprināšanas, lai laikus varētu brīdināt iedzīvotājus par nākamgad gaidāmajām izmaiņām. Provizoriskā jauno tarifu aprēķināšana jau notiekot, sacīja A.Caunītis. Deputāts Gunārs Ciglis tautsaimniecības komitejas sēdē lūdza iepazīstināt viņus ar šiem aprēķiniem un to, cik lielā mērā provizoriski katrā pagastā turpmāk iedzīvotājiem var sadārdzināties kanalizācijas un ūdensapgādes pakalpojumi un kādas būs atšķirības, salīdzinot novada pagastus. “Kā atšķirsies? Varbūt var tādu tabulu izveidot?” vaicāja deputāts. Domes Īpašumu pārraudzības nodaļas ūdens un atkritumsaimniecības speciālists Jānis Šmoteks solīja “deputātu zināšanai” elektroniski izsūtīt šādu informāciju. A.Caunītis bilda, ka visi aprēķini ir provizoriski un tautsaimniecības komitejā preses pārstāvja klātbūtnē tos publiskot vēl nevarot. “Tā mēs izsauksim nevajadzīgu ažiotāžu iedzīvotāju vidū,” sacīja A.Caunītis. Aprēķini, viņš uzsvēra, vēl esot “tikai melnraksta variantā”. Tomēr A.Caunītis neslēpa, ka atšķirība tarifos starp pagastiem ir un turklāt – diezgan būtiska. “Varbūt būs jārunā par pakāpenisku vienoto tarifu ieviešanu.”

Katrā pagastā – savs vienots tarifs
Andis Caunītis sacīja, ka ideja ir maksimāli vienādot tarifus katra pagasta robežās ar atsevišķiem izņēmumiem, ņemot vērā reālo situāciju. Jānis Šmoteks atzina, ka katrā pagastā ir savas īpatnības. Tāpēc jaunie noteikumi to izstrādes gaitā tika saskaņoti ar pagastu pārvalžu vadītājiem. Vairākos pagastos ir izdalītas atsevišķas apdzīvotās vietas, kur vienotu tarifu ieviest nebūtu saprātīgi. Bet, piemēram, Beļavas pagasta četros ciemos ir paredzēts vienots tarifs. Tāpat arī Galgauskas pagasta trīs apdzīvotajās vietās. Novada lauku teritorijā ir vietas, kur ir veikti ieguldījumi ūdenssaimniecības sakārtošanā, un ir vietas, kur šādu ieguldījumu nav, skaidroja J.Šmoteks. Viņaprāt, izstrādātā tarifu aprēķināšanas metodika būs visiem saprotama. Tā turklāt esot tapusi saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmumu.

Cilvēki sāk taupīt
“Saprotu, kā tas ir domāts un kā ir rēķināts. Es tikai iedomājos to situāciju... Teiksim, vienā pagastā ir lielāks ciemats un mazāks ciemats. Lielajā ciematā ir bijis tas ieguldījums (ūdenssaimniecības sakārtošanā – red.) un dzeramā ūdens kvalitāte ir kļuvusi labāka, tāpēc par to ir jāmaksā vairāk, bet nelielajā ciematā tajā pašā pagastā ieguldījuma nav bijis, dzeramā ūdens kvalitāte ir tāda, kāda ir, un maksa ir zemāka. Bet, ja mēs ejam visur uz kvalitāti, tad arī mazajā ciematā būtu jāattīsta ūdenssaimniecība. Ieliksim lielas investīcijas mazajā ciematā, kur ir mazāk cilvēku, mazāks patēriņš, kā tad būs ar ūdens pārdošanu? Vai par to ir padomāts,” diskutēja deputāte Sandra Daudziņa. J.Šmoteks atbildēja – “ja nāks nauda atpakaļ” tur, kur jau ir veikts ūdenssaimniecības uzlabojums, “varēs ieguldīt arī mazajos ciematos”. Viennozīmīgi esot tas, ka pēc ūdenssaimniecības reorganizācijas un sakarā ar ūdens skaitītāju lietošanu ūdens patēriņš samazinās, jo cilvēki sāk taupīt.