Pašvaldības policija trenkā slaistus

2015. gada 21. augusts 00:00

2082

Invalīds Sandis: “Policija kāpņu telpā pamodina, saka, ka vedīs mājās. Bet man nav māju!”

Gulbeniešus satrauc un nepatīk slaisti, kuri no rīta līdz vakaram atpūšas pilsētas parkos, skvēros, iereibuši sēž vai pat guļ uz soliņiem, smēķē un reizēm pat atklāti lieto alkoholu.
Daudzkārt redakcijā arī esam uzklausījuši sašutuma pilnas replikas par dzērājiem, kas “tusē” pie Rīgas ielas “Maximas” vai tās tuvumā – autobusu pieturvietā vai uz soliņiem pie akmeņiem.
Gulbenes novada pašvaldības policijas priekšnieka pienākumu izpildītājs Mārtiņš Didrihsons-Linards “Dzirkstelei” saka, ka policija, veicot patrulēšanu, pievērš uzmanību arī pilsētas parkiem, kā rezultātā regulāri tiek konstatēti administratīvie pārkāpumi, kas saistās ar alkohola lietošanu.
“Tiek sastādīti administratīvo pārkāpumu protokoli, un personas tiek sauktas pie administratīvās atbildības. Ir arī bijuši gadījumi, kad personas tiek nogādātas atskurbtuvē,” viņš norāda. M.Didrihsons-Linards arī stāsta, ka personas, kuras “tusē” pie “Maximas”, ir pastiprinātā policijas uzraudzībā. “Likuma neievērošanas gadījumā šīs personas tiek sauktas pie administratīvās atbildības, kā arī nepieciešamības gadījumā nogādātas atskurbtuvē. Kā cīnīties ar šo kontingentu, jājautā sociālajam dienestam, kurš nodarbojas ar tādu personu socializēšanu vai integrēšanu normālā sabiedrībā.”

Ir jānorobežojas no emocijām
Gulbenes novada sociālā dienesta vadītājs Jānis Antaņevičs “Dzirkstelei” saka, ka šajā jautājumā ir jānorobežojas no emocijām un jāspriež un jārīkojas, neaizskarot cilvēktiesības. Kamēr tā saucamie slaisti, atrodoties sabiedriskā vietā, ievēro vispārpieņemtās uzvedības normas, nav pamata šiem cilvēkiem norādīt, kur viņi drīkst vai nedrīkst stāvēt vai sēdēt. Tajā pašā laikā J.Antaņevičs atzīst – liekēži ir kļuvuši par nopietnu sabiedrības problēmu. “Ir daļa cilvēku, kuri neprot vai negrib neko darīt. Ne visi no viņiem nāk uz pašvaldību lūgt palīdzību. Ir arī tādi, kuri kuļas paši, kā var. Daļa strādā gadījuma darbus,” stāsta J.Antaņevičs. Viņš uzsver, ka mūsdienu demokrātiskajā sabiedrībā nevienu nevar piespiest strādāt. Turklāt ir arī vārda brīvība un, ja ierēdnis izsaka pamācību slaistam, var dabūt pretī vārdu birumu, par ko pats nebūs laimīgs. “Un visam pāri vēl ir tiesībsargs,” atgādina J.Antaņevičs. Tāpēc vienīgais risinājums ir visiem sabiedrības slāņiem izturēties savstarpēji toleranti, domā novada sociālā dienesta vadītājs.

Samierinās ar likteni
“Dzirkstele” Gulbenē, Rīgas ielā, autobusu pieturvietā pie veikala “Maxima”, ceturtdien pamana uz soliņa sēžam pāris vīru, kuri atšķiras no Staru autobusa gaidītājiem. Kad pasažieri sakāpj pienākušajā autobusā, 63 gadus vecais Aleksandrs un 36 gadus vecais Sandis paliek sēžam uz soliņa. Viņi dalās maizes riecienā un piekrīt sarunai ar “Dzirksteli”. Abi bēdubrāļi nesen bijuši aizvesti uz Balvu slimnīcu. To izdarījusi novada pašvaldības policija. “Saša bija piedzēries. Policisti teica, lai es braucu līdzi. Aizbraucu. Bet kā pēc tam atpakaļ tikt, ja kabatā ir tikai kapeikas? Kājām atnācu līdz Gulbenei,” saka Sandis.
Aleksandrs stāsta, ka sācis dzert pēc sievas nāves. “Mēs kopā bijām nodzīvojuši 30 gadus. Tad es strādāju. Kā sieva nomira, pamazām sāku dzert. Tagad esmu pensijā. Dzeru, tā es atpūšos. Bet publiski es nekad nedzeru un nesmēķēju,” viņš saka. “Es tāpat publiski neko tādu nedaru,” piebalso Sandis. Kāpēc dzer? “Tāpēc, ka darīt nav ko,” viņš atbild. Sandis esot dzimis rīdzinieks un līdz 29 gadu vecumam dzīvojis tur. Bijis augsti kvalificēts skārdnieks, nodarbojies ar uzņēmējdarbību. Kad bizness pajucis, nu jau piecus gadus Sandis ir alkoholiķis. Uz Gulbeni dzīvot pārnācis tāpēc, ka te ir viņa 11 gadus vecā meita, kuru gan tēvs redzot reti. Meita esot viņa vienīgā asinsradiniece, jo Sanda vecāki – miruši. Viņš pats ir invalīds – ir slimas kājas un krītamā kaite. Pierādījumam vīrietis parāda “Dzirkstelei” savu apliecību. Kādu laiku dzīvojis patversmē pašvaldības ēkā Gulbenē, Dzirnavu ielā 7a, bet no turienes it kā pats aizgājis vai padzīts. Tagad Sandis mitinoties kāpņu telpās. Iedzīvotāji, protams, ar to nav mierā. Nesen viņu no vienas tādas kāpņu telpas palūgusi aiziet izsauktā Valsts policija. “Viņi man teica, ka aizvedīs mani mājās. Es atbildēju, ka man nav māju. Tā cilvēcīgi parunājāmies. Viņi man ieteica iet gulēt uz kādu citu kāpņu telpu, bet uz šo vairs ne,” stāsta Sandis. “Dzirkstele” viņam iesaka doties uz pašvaldību. Ja Sanda deklarētā dzīvesvieta ir Gulbenē, viņam kā invalīdam ir tiesības prasīt pašvaldībai mitekli. Tā kā tuvojas ziema, Sandim ir par sevi jāparūpējas, jo citādi viņam draud nosalšana.

Pasaka asu vārdu un izpērk alu
Kamēr “Dzirkstele” runājas ar Aleksandru un Sandi, klāt pienāk pusmūža vīrietis ar kruķiem – Juris, arī invalīds, pensionārs. Viņš saka, ka šie abi vienkārši negribot strādāt. “Es visu atdotu, lai tikai varētu vēl strādāt. Bet kur es, invalīds, varu dabūt darbu? Es strādātu kaut vai par minimālo algu!” sūkstās Juris. Sarunu beidzot, viņš aicina Sandi kopā iet iedzert alu, Juris izmaksāšot. Sandis saka: “Juris ir labs cilvēks.”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pašvaldības policija trenkā slaistus

Kategorijas