Mērķis - liela saimniecība

2015. gada 27. augusts 00:00

1179

Jauna ģimene no Druvienas Ginta un Ivo Tammes izvēlas saimniekot laukos

Druvienas pagastā SIA “Gin 4” Ginta un Ivo Tammes otro gadu nodarbojas ar “Šarole” šķirnes gaļas lopu audzēšanu. Viņi savu saimniecību veido ar mērķi nākotnē kļūt par liela ganāmpulka īpašniekiem.

Pamats – vecāku saimniecība
“Ar gaļas lopu audzēšanu nolēmu nodarboties jau tad, kad mācījos Cēsīs par būvgaldnieku, jo manam kursabiedram, kurš no piena lopu audzēšanas pārgāja uz gaļas lopu audzēšanu, veicās itin labi. Gandrīz piecus gadus nostrādāju Lizumā “Avotos”. Sievastēvam Druvienā bija brīva lauksaimniecībā izmantojamā zeme, jo viņš kādu laiku nodarbojās ar piena lopkopību. Uzrakstījām projektu lauku saimniecības modernizācijai, par pamatu ņemot sievas vecāku saimniecību “Mazvasaraudži”. Projekts guva atbalstu. Varējām iegādāties tehniku, lai paši varētu būt sava darba noteicēji,” stāsta Ivo. Ginta papildina, ka strādājusi par angļu valodas skolotāju un bibliotekāri Krišjāņa Valdemāra pamatskolā. Saprotot, ka laika ir maz, izšķīrusies par aiziešanu no skolotājas darba par labu saimniecībai. “Varbūt tad, kad būsim nostabilizējušies un varēsim atļauties algot arī kādu palīgu, atkal atgriezīšos skolā,” prāto Ginta, kura uzņēmusies saimniecības dokumentu kārtošanu. Gan viņa, gan dzīvesbiedrs uzskata, ka šodien jaunai ģimenei, kurai nekā nav, savu saimniecību izveidot laukos ir gandrīz neiespējami. “Lai kaut ko uzsāktu, bankā jāņem kredīts, bet bankas to nedod, jo nav zināms, kā veiksies saimniekošana. Mums ir salīdzinoši labāka situācija,” stāsta Ivo. Gintas mamma Ingrīda Šteinberga kādā sarunā bilda, ka labprāt ar vīru ļāvuši saimniekot jaunajiem. “Protams, reizēm paši ar saviem padomiem arī iejaucamies, bet Ginta un Ivo par to tikai priecājas,” saka Ingrīda, kura pēc profesijas ir agronome.

Sākums bijis raibs
Saimniecībā sākotnēji iegādātas 26 grūsnas “Šarole” šķirnes teles, bet šobrīd jau ir 56 galvas. “Teles atvedām, bet pieredzes nebija, tāpēc sākumā gāja raibi. Sāka dzimt teļi. Vieni dzima vieglāk, otri grūtāk. Gandrīz katru nedēļu zvanīja kāds kaimiņš, sakot, ka atkal kāda govs ir izlauzusies no aploka. Labi, ka kaimiņi bija saprotoši cilvēki. Teles pirkām Lietuvā fermā, kur šie lopi nekad nebija laisti ārā no novietnes. Kad izlaidām ar elektrisko ganu apjoztā aplokā, lopi tikai skatījās gaisā. Bija zemnieki, kuri mūs biedēja, ka nemācēšot arī zāli ēst. Sākumā govis tiešām ar purnu aplokā bakstīja zāli. Pirmajā vasarā neviena govs vispār nemāva un nesasaucās ar pārējām. Jau sākām brīnīties, kas tā par šķirni. Tagad viņas sargā teļus un mauj,” stāsta Ivo. Viņš atceras, kā divas nedēļas nācies pa mežu meklēt septiņas izbēgušās teles. Labi, ka veiksmīgi visas izdevies atvest atpakaļ mājās. Ivo bilst, ka tuvākais mērķis esot simts mātes. Lai ganāmpulku papildinātu, ir iecerēts vēl pirkt lopus. Bullēnus saimnieki pārdod izsolē, nevis uzticas pārpircējiem. “Mēs ļoti uzmanīgi sekojam piedāvātajiem projektiem un rūpīgi tos izvērtējam. Plānojam lopus iegādāties arī par saviem līdzekļiem. Gribam, lai lopi būtu ar labiem gēniem un no zināmas saimniecības,” uzskata Ginta. Lai varētu startēt atbalsta programmā kā jaunie zemnieki, abiem ar vīru nācies mācīties Malnavas lauksaimniecības koledžā. “Nav tā, kā daži domā, ka gaļas lopiem pietiek ar to, ka viņus ielaiž aplokā un tad reizi nedēļā aizbrauc apskatīties. Tā noteikti nav. Mēs nevaram atļauties kaut kur aizbraukt uz nedēļu vai pat trīs dienām. Labi, ka mums palīgā nāk arī Gintas brālis,” saka Ivo. Esot mēģināts aicināt talkā vēl kādu palīgu, bet nācies secināt, ka Druvienā atrast labu palīgu neesot iespējams. “Man nekas cits neatliek, kā lielākoties ar visu tikt galā pašam, jo uzskatu, ka sievai nav jābrauc ar traktoru pa lauku. Tas ir vīriešu darbs,” piebilst jaunais saimnieks.

Domā par modernizāciju
Saimniecībā ir 120 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kur ietilpst arī nomātās platības. “Cītīgi liekam sludinājumus un meklējam jaunas platības. Vieni labprāt iznomā zemi, citi paši mēģina tikt galā. Uzrakstījām reizē divus projektus – modernizācijas un jauno zemnieku, lai varētu nopirkt ne tikai tehniku, bet arī lopus. Tiklīdz ganāmpulks kļūs lielāks, atkal vajadzēs startēt ar projektu saimniecības modernizācijai. Mums, piemēram, vajag lielāku pļaujmašīnu, lai ātrāk varētu sarūpēt lopbarību,” spriež Ginta. Ziemai saimniecībā jau ir sarūpēti gan siena ruļļi, gan ielikta skābbarība. “Graudus neaudzējam, jo izrēķinājām, ka lētāk ir nopirkt. Sadarbojamies ar zemnieku saimniecību ”Ķelmēni” Rankas pagastā,” stāsta Ivo.

Novietni novēro mājās
Ivo, kurš izaudzis Ainažos pie jūras, nesūdzas, ka laukos darbs darbu dzen. Ziemas mēneši esot laiks, kad atliekot tikai pabarot lopus, saremontēt tehniku un varot nedaudz atpūsties. “Esmu izaugusi laukos. Man tie ir ļoti mīļi. Mums abiem ar Ivo gribējās dzīvot laukos,” bilst Ginta.
Lai nevajadzētu ziemā agri no rīta braukt uz dzīvnieku novietni, tā ir aprīkota ar videokamerām. Saimniekiem, kuri dzīvo Druvienas centrā, atliek tikai ieslēgt datoru un paskatīties, kas notiek novietnē. Īpaši labi tas esot govju atnešanās laikā. Novietni, kas kolhoza laikā bijusi cūku kūts un tikusi iznomāta Gintas vecākiem, jaunie saimnieki nopirkuši izsolē. Abiem jaunajiem saimniekiem nav pieņemams, ka ir saimniecības, kas dzīvo tikai no subsīdijām. “Tā var kādu laiku labi dzīvot un tad ātri bankrotēt, tāpēc mēs visu izrēķinām. Subsīdijas tiek dotas, lai saimniecība attīstītos, nevis lai izdzīvotu,” spriež Ivo. Ginta uzskata, ka saimniecībā jābūt tādiem ieņēmumiem, lai ar tiem varētu segt visus izdevumus.
Savu laiku vecākiem prasa arī divarpus gadus vecā Alise. Ivo aizraušanās ir medības. “No rīta agri aizbraucu medībās, atbraucu mājās, kāpju traktorā un braucu uz lauku presēt ruļļus, vakarā atkal varu doties medībās. Uzkāpju tornī, apkārt klusums, miers, visu ko varu izdomāt un izplānot, gaidot, kamēr atnāks kāds zvērs. Esmu nošāvis daudz mežacūku un buku,” stāsta Ivo. Ginta savukārt vada dažādas nometnes jauniešiem, atzīstot, ka tas ir interesanti, kā arī ienes izmaiņas ikdienā. Ginta un Ivo labprāt izmanto iespēju paviesoties arī citās zemnieku saimniecībās, lai gūtu pieredzi.

Fakti

◆ SIA “Gin 4” ir 56 “Šarolē” šķirnes teles.
◆ Apsaimnieko 120 hektārus zemes.
◆ Ziemai sagatavoti 1100 siena ruļļi un 400 tonnas skābbarības.
◆ Saimnieki uzskata, ka teļi ir jāpiebaro ar placinātiem graudiem vai miltiem.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Mērķis - liela saimniecība

Kategorijas