Meža degšanu - daudz vairāk

2015. gada 27. augusts 00:00

568

Lai pilnībā nodzēstu ugunsgrēku, var paiet vairākas dienas

Lielā sausuma dēļ meža ugunsgrēku skaits pēdējo dienu laikā ir dubultojies. Ja līdz augusta sākumam Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijā bija izcēlušies septiņi ugunsgrēki, pēdējās pusotras nedēļas laikā ir dzēsti seši meža ugunsgrēki.
Trešdien rīta pusē saņēmām ziņu no Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženiera ugunsapsardzības un saimnieciskajos jautājumos Pētera Drozdova, ka otrdien meža ugunsgrēks izcēlies Lejasciema pagasta teritorijā, aiz Velēnas braucot Mālmuižas virzienā. Ugunsgrēka platība – 1,8 hektāri. “Ugunsgrēks izcēlās otrdienas pēcpusdienā. Par to Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ziņoja kāds vietējais iedzīvotājs un dienest to pāradresēja mums,” stāsta P.Drozdovs. Viņš atklāj, ka ugunsgrēka vietai bijusi apgrūtināta piekļūšana. “Braucot uz ugunsgrēka vietu, ugunsdzēsēju mašīnas bija arī nogrimušas, tādēļ taisījām jaunu ceļu pa mežu, lai tehnika vispār varētu šeit piekļūt. Otrdien mēs šeit strādājām gandrīz līdz pusnaktij, ugunsgrēks tika lokalizēts, bet nākamajā rītā dzēšanas darbi tika atsākti. Šeit viss ir sakarsis un turpina gruzdēt. Tur, kur ir kūdra un ir kam degt, dzēšana ir ilgstoša. Katrs kvadrātmetrs te tagad ir vēl un vēlreiz jāpāriet un jāpārlaista. Kamēr pilnībā nodzēsīsim, var paiet arī gandrīz nedēļa. Ūdens ir jāved un tik ātri tas neiet. Arī cilvēkresursi mums diemžēl nav tik lieli,” atzīst P.Drozdovs. Šajā ugunsgrēkā tika piesaistīti gan Lejasciema nodaļas, gan arī Gulbenes nodaļas darbinieki, palīdzēja arī VAS “Latvijas Valsts meži” pārstāvji. “Ļoti lielu atbalstu sniedza arī Lejasciema un Lizuma pagastu pārvaldes, kas saorganizēja cilvēkus, kas palīdz lokalizēt ugunsgrēku. Ūdens pievešanā mums palīdzēja arī vietējās zemnieki - zs “Velēna”, Jāņa Kamarūta, Jura Svikļa zemnieku saimniecības. Arī SIA “Avoti SWF” pieveda ūdeni ar savu ugunsdzēsēju mašīnu. Palīgā bija atbraukuši arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki, bet viņi šeit netika iekšā ar savu tehniku. Viņi piepalīdzēja ar cilvēciskajiem resursiem lokalizēšanā. Brīvprātīgi palīdzēt bija ieradusies arī Grīšļu ģimene,” stāsta speciālists.
P.Drozdovs atzīst, ka vislielākās bažas rada tas, ka, dzēšot vienu ugunsgrēku, visu laiku ir jārēķinās, ka var tikt saņemta atkal nākamā ziņa jau par citu ugunsgrēku. “Arī otrdien, dzēšot šo ugunsgrēku, apmēram pulksten 18.00 saņēmām ziņu par ugunsgrēku, kas izcēlies Alūksnes novada Karvā, kur nodega apmēram hektārs. Gan tehnika, gan arī cilvēki ir jāsūta atkal uz nākamo vietu.”
Ugunsgrēks, kas otrdien izcēlās Lejasciema pagastā, šobrīd ir lielākais mūsu virsmežniecības teritorijā. “Pirmdienas vakarā ugunsgrēks bija izcēlies Tirzas pagastā, bet tas bija salīdzinoši neliels, pagājušajā piektdienā ugunsgrēks bija Rankas pagastā, šajā pašā dienā - arī Vijciema pagastā un trešdien ugunsgrēks bija Lizuma pagastā,” stāsta P.Drozdovs. Runājot par ugunsgrēku iemesliem, kā iespējamo iemeslu viņš min cilvēku neuzmanīgu rīcību ar uguni. “Tajos gados, kad nav ogu, ugunsgrēku arī gandrīz nav. Pavasaros lielu postu nodara kūlas dedzinātāji, kuru dēļ nereti izceļas arī meža ugunsgrēki, savukārt vasaras otrajā pusē lielākā daļa meža ugunsgrēku dēļ tiek izraisīti ogotāju neuzmanīgās rīcības dēļ.” Tieši tādēļ P.Drozdovs atkal un atkal aicina ogotājus būt ļoti uzmanīgiem. Degamība šobrīd ir ļoti augsta un, lai situācija mainītos, būtu jālīst nedēļu no vietas.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Meža degšanu - daudz vairāk

Kategorijas