Darbs ar sevi - tā ir mana dzīve

2015. gada 28. augusts 00:00

1107

Antra Aizupiete: “Joga dod enerģiju, nomierina, dod prātam sakārtotību, ķermenim – harmoniju, bet tas ir nežēlīgs darbs ar sevi.”

Lejasciemiete Antra Aizupiete jau vairākus gadus aizraujas ar jogu. Atkāpusies no savas pamatprofesijas mūzikā un pedagoģijā, pārvērtējusi savu dzīvi, pievērsusies jogas studijām. Pēdējo gadu laikā viņa ir uzsākusi arī dalīties savās zināšanās, pasniedzot jogu citiem gan Lejasciemā, gan Druvienā, gan arī Gulbenē.
“Ar vārdu “joga” nevar koķetēt. Tas ir ārkārtīgi plašs jēdziens, kas sabiedrībā tiek locīts, kur vajag un nevajag. Man skaidrs ir viens - joga dod enerģiju, nomierina, dod prātam sakārtotību, ķermenim – harmoniju, bet tas ir nežēlīgs darbs ar sevi,” saka Antra. Viņu ar jogu iepazīstinājusi viņas jaunākā meita Iluta, un nu jau būs 10 gadi, kopš joga ir ienākusi viņas dzīvē.
“Tas viss, ko raksta žurnālos, rada arī maldīgus priekšstatus par jogas pasauli. Tā nav tikai vingrošana, tā ir ārkārtīgi interesanta dzīve, kas cilvēku ceļ, nevis gremdē,” saka Antra. Jogai ir daudz dažādu veidu, bet Antru saista Hatha joga. Tā cilvēku iemāca atslābināties un uzkrāt enerģiju. “Hatha ir zinātne par dzīvi, par saules un mēness enerģijas līdzsvarotību cilvēka organismā. Tā ir mācīšanās ieklausīties sevī, savā ķermenī. Cilvēkā ir divas galvenās enerģijas – sievišķā un vīrišķā enerģija, kura plūst gar mugurkaulu. Ja mūsu ķermenī kāda enerģija gūst virsroku, cilvēks atrodas nelīdzsvarotā stāvoklī. Stress, nepareizs dienas režīms, nesakārtota ēdienkarte, disbalanss telpām, kur dzīvojam, - rezultātā cilvēks sāk slimot. Pildot vai mācoties pildīt vjaimus, asanas (pozas un vingrinājumus), ikviens cilvēks atkal var atgūt līdzsvaru, uzlabot veselību.”

Darbs pašai ar sevi
Antra atceras, kā viņa ar saviem tuvākajiem devusies uz Rīgu, lai pamatīgāk iepazītu jogu. “Iegājām lielā zālē, kura bija pilna ar cilvēkiem. Visi sēdēja uz paklājiņiem un priekšā sēdēja skolotājs. Viņa pirmais teikums bija: “Visi šie cilvēki mainīs savu dzīvi.” Viņš sāka pirmos vingrinājumus, un es pirmo reizi sapratu, cik es esmu mazkustīga, ka nevaru pieliekties, ka man ir diskomforts, bet tajā pašā laikā dažās ķermeņa daļās bija viegluma sajūta. Protams, es biju liela egoiste. Šodien lielākajai sabiedrības daļai galvenais ir āriene, nauda, manta. Laimei vietas nav. Tad ir klāt slimības, nenovīdība, skaudība, aprunāšana, dusmas, greizsirdība. Kur paliek mīlestība? Tai vietas mūsu sabiedrībā ir arvien mazāk. Laime ienāk tikai tad, kad simts nosacījumi tiek pastumti malā. Bet tas jau ir cits stāsts,” nosaka Antra. “Pirmajās nodarbībās vingrinājumi it kā šķita vienkārši, bet nemaz tik viegli tie nepadevās. Sapratu, ka man būs daudz darba - darba pašai ar sevi,” saka Antra. Protams, arī viņa savu sākotnējo interesi par jogu var drīzāk dēvēt par ziņkāri, nevis kā apzinātu mērķi. “Daudzi cilvēki nāk uz nodarbībām, lai apmierinātu savu ziņkāri. Nereti gadās, ka uz nākamo nodarbību viņi arī neatnāk. Tomēr - ja cilvēks reiz ir atnācis, viņš atkal kaut kad pie tā atgriezīsies. Sevis meklēšana cilvēkiem aktivizējas pēc nelaimēm, slimībām, ģimenes problēmām vai ziņkāres. Arī baznīcu cilvēki bieži vien sameklē, kad paši ir grūtībās. Tāpat ir arī ar jogu. Es apsveicu katru, kas mēģina to darīt,” uzsver jogas skolotāja.

Kā ar bomi pa galvu
Antra atceras, ka arī viņai veselības problēmas savulaik bijis kā milzīgs pamudinājums vēl patiesāk iet šo ceļu. “Man ļoti sāka tirpt, sāpēt rokas, sāpes bija mokošas. Aizbraucu pie sava skolotāja Ata Zariņa un jautāju, kas ar mani notiek. Viņš teica, ka man nav tālu līdz insultam. Šis secinājums man iebelza kā ar bomi pa galvu un lika daudz ko pārvērtēt. Nekavējoties sakārtoju savu ēdienkarti un sāku dziļāk pievērsties jogai. Es strādāju par mūzikas skolotāju, daudz emociju, emocijas dzīvē ir dažādas, viss sakrājas ķermenī. Sāku apmeklēt lekcijas, Hatha jogas nodarbības, braucu uz Rīgu uz „Shivas” centru, lasīju grāmatas, meklēju atbildes un zināšanas pamazām pielietoju savā dzīvē. Galvenais nenonākt tādā stadijā, kad cilvēks daudz zina, bet neko nemaina savā dzīvē. Tāds dārzenis negribēju būt, es gribu arī spēt izdarīt to, ko zinu,” stāsta Antra. “Un priecīgākā ziņa, ko saņēmu, kad sāku to visu studēt – ar jogu nodarboties nekad nav par vēlu. To var sākt darīt arī sirmgalvja vecumā un arī agrā bērnībā.”

Mainies pats, mainās viss apkārt
“Kāds no maniem skolēniem reiz teica – es atjauninos. Tas nozīmē - viņš jūtas komfortablāk, kļūst vieglāks, slimības sāk atkāpties - uzlabojas asinsrite, pāriet nervozums un tā tālāk. Uz ārējo pasauli sāc skatīties ar citām acīm, sāc pieņemt cilvēkus tādus, kādi viņi ir. Jā, varbūt jogu savā ziņā var arī saukt par modes lietu, kaut gan tā ir 5000 gadus veca zinātne, kura strādā vēl šodien, un šīs vērtības ir pamatīgas, cilvēkiem vajadzīgas,” saka Antra. Viņa atzīst, ka uzreiz pašā sākumā, protams, nekāds rezultāts nav jūtams. Viss sāk mainīties, kad cilvēki sāk ar sevi strādāt, jo joga nebeidzas tikai ar vingrinājumiem, tā ir zināšanu pielietošana dzīvē. Cilvēks sāk sakārtot sevi, savu prātu, ķermeni, tad arī mainās dzīve - viss, kas viņam apkārt. “Nākot uz nodarbībām, cilvēki iemācās elpot, kā pareizi veikt ķermeņa higiēnu, kāda nozīme telpai, kurā dzīvo, ko ēd. Cilvēks ir slinks pēc dabas, vieglāk ir iemest mutē tableti, izdzert puspudeli vīna, piezvanīt draudzenei, izraudāties un nākamajā dienā sākt visu tieši tādā pašā secībā no jauna. Uzlabojot savas dzīves jomas, kvalitāti, mainās viss. Jo pats kļūsti atvērtāks, jo vairāk tevī ienāk mīlestība - mācies mīlēt cilvēkus, dabu, darbu, vīru, meitu, galu galā - visu dzīvi! Grūti cilvēkiem ir atvērties, nemākam, nespējam pārkāpt savam ego, ierastajām lietām. Bet, ja iesāk strādāt ar sevi, cilvēks atplaukst citā kvalitātē!”

Lai ir viegli!
Ja ir sapratne un atbalsts ģimenē, viss notiekot ļoti viegli. Kopā ar vīru Andri Antra no rītiem vingro, gatavo garšīgus veģetārus ēdienus, kopā ir mācījušies vaštu šastru jeb vēdisko arhitektūru, strādājuši pie mājas Lejasciemā, lai tā būtu kaut cik enerģētiski pareizi sakārtota. “Dīvaini, bet ļoti daudz vecas mājas ar vēsturi ir novietotas perfekti, mūsu senči zināja, kā māja jābūvē. Šodien haoss ir vairāk. Māja kā pils, bet jau pa gabalu redzams, mīlestības šajā mājā nebūs nekad.” Sakārtojot savu ēdienkarti, Antra pilnībā atteikusies no gaļas. “Protams, prāts cilvēkam diktē savu un ir grūti atteikties no našķiem, saldumiem, kādam no desām un šašlikiem, bet tāpēc ir joga, kas prātu mazliet atdzesē. Jo lielāka miskaste būs uz galda un vēderā, jo garantija, ka pretī atsauksies slimības. Es ēdu to, kas manam ķermenim vajadzīgs, nevis to, kas pieņemts sabiedrībā. Prāts cilvēkam diktē daudz dranķību. Ja es gribu, lai man ir viegli, lai esmu lokana, lai savos gados varu dzīvot, kā dažs varbūt jaunībā nedzīvo, lai esmu vesela - jāprot atteikties no daudz kā. Nevis ēdiens diktē manas sajūtas, bet es pārvaldu savas smadzenes un spēju regulēt šo procesu, ko saucam par virtuvi,” saka Antra.

Vēlme dot citiem
Antra atzīst, ka 10 gadu laikā viņa ir daudz mācījusies, daudz tikusies ar viediem cilvēkiem, ar saviem skolotājiem. “Man ir vēlme gūt vēl un vēl, mācīties tālāk, pētīt, vērot pārmaiņas procesus. Un es esmu sapratusi, ka visu mūžu mācīšos, jogu nav iespējams apgūt vienas dzīves laikā,” saka Antra. “Kāpēc es nonācu pie tā, ka tagad dalos savās zināšanās? Kad trauks ir pilns, tas sāk plūst pāri malām. Mani skolotāji ieteica dalīties savās zināšanās. Dalīties pieredzē nozīmē dalīties mīlestībā! Un es noteikti varu teikt, ka ļoti mīlu to, ko daru, un vēlos palīdzēt visiem cilvēkiem, kas ir nolēmuši iet šo ceļu. Galvenais cilvēkiem nestāvēt uz vietas un nebarot lielveikalu un aptieku ķēžu mārketingu. Kas meklē un strādā ar sevi, tam tiks dots. Vajag domāt par savas dzīves kvalitāti un laist ārā mīlestību, kas iekšā ir, bet varbūt ne vienmēr iznāk uz āru.” Un šobrīd Antra noteikti var apgalvot – viņas dzīve ir mainījusies, pateicoties apgūtajām zināšanām, sastaptajiem cilvēkiem, visiem mīļajiem ģimenē un tuvākajiem cilvēkiem, kas spējuši izsekot līdzi viņas dzīves pārmaiņām un nav novērsušies, bet tieši otrādi - satuvinājušies. Viņa sevi uzskata par laimīgu cilvēku.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Darbs ar sevi - tā ir mana dzīve

Kategorijas