Muzejam - jauni vērtīgi ieguvumi

2015. gada 1. septembris 00:00

899

Druvienas vecā skola-muzejs nākamgad svinēs pusgadsimta jubileju

Katru vasaru Druvienas vecās skolas-muzeja krājums papildinās ar kaut ko vērtīgu, paliekošu un vēsturi apliecinošu. Arī šajā vasarā druvēnieši, pārlūkojot skapjus, lādes, senus dokumentus, ir gādājuši par vairākiem jaunumiem. Muzeja krājumā nonākuši priekšmeti, kas uz Sibīriju izsūtīto druvēniešu ģimenei palīdzējuši saglabāt ilgas par Latviju. Ieguvums ir ne tikai trīsdesmitajos gados darināti spilventiņi, bet arī 1914.gadā uzrakstīts testaments.
Muzeja ilggadējā vadītāja Ligita Zvaigznekalne vispirms aicina doties uz muzeja telpu, ko dēvē par Jūlija Straumes istabu, kur iekārtota viņam veltīta ekspozīcija. Vienu telpas sienu rotā pēc J.Straumes rakstu metiem darināti aizkaru fragmenti, bet senlaicīgos krēslus – krustdūrienā izšūti dekoratīvie spilventiņi.

Ļauj noķert sajūtu
“Vienmēr esmu domājusi, ka muzeja krājumā nav neviena trīsdesmitajiem gadiem raksturīga spilvena, jo tas bija laiks, kad J.Straume strādāja arī Latvijā. Druvienas māju pudurī “Trušļos” - , kur dzīvoja arī J.Straumes māsa Emma, mazmeitas tā sauktajā Poruku mājā bija kārtojušas skapi un atradušas dekoratīvos spilventiņus. Divi tika uzdāvināti muzejam. Spilventiņus, kuri ir ļoti labi saglabājušies, trīsdesmitajos gados ir darinājusi Alma Āboliņa. Rakstu zinātāji spilvenu izšuvumā saskata J.Straumem raksturīgo pūcīti un sikspārni. Agrāk lauku mājās tika abonēti žurnāli “Sievietes Pasaule”, “Zeltene”, “Atpūta”. Visos žurnālos bija dažādu rakstu paraugi. Druvēnietis Jānis Poruks atcerējās, ka sievietes mainījušās ar rakstu paraugiem. Var būt, ka J.Straumes māsai Emmai bija arī kāds Jūlija zīmētais paraugs. “Trušļu” māju pudurī savulaik ir dzīvojušas lielas rokdarbnieces. Muzeja apmeklētāji, redzot košos spilventiņus, bilst, ka nu varot saprast, ka šī ir tekstilmākslinieka piemiņas istaba. Tie ļauj noķert sajūtu,” stāsta L.Zvaigznekalne.

Ar Sibīrijas stāstu
Jaunieguvums ir arī no koka izgatavots čemodāns, kas savulaik piederējis mūžībā aizgājušajai Ērikas Zvejnieces mammai. Viņa šo čemodānu tika novēlējusi muzejam. Ar šo čemodānu Ērika kopā ar savu mammu atgriezusies Latvijā no Sibīrijas. “Čemodānā ir mazs dekoratīvs spilveniņš, kas ticis izšūts Sibīrijā, domājot par Latviju, izmantojot tur pieejamo diegu krāsas. Ir arī no Sibīrijas egļu saknēm pīts groziņš un no bērza tāss izgatavota vācelīte. Turot rokās šos priekšmetus, ir sajūta, ka turu rokās cilvēka mūžu. Tas muzejam ir skaists dāvinājums. Katram priekšmetam nāk līdzi savs stāsts, kas jau ir dubulta vērtība,” saka muzeja vadītāja.

Par labu muzejam
Ciemojoties “Trušļos”, I.Zvaigznekalne tikusies arī ar druvēnieti Lidiju Pušpari, kura muzejam uzdāvinājusi savus savulaik izstrādātos baltos darbus – sedziņas, spilvendrānu, izšūtu priekšautu un citus. “Ir prieks, ka muzeja krājumu atkal papildina smalki izstrādāti skaisti rokdarbi. Ir vēl viens ieguvums. Poruku mājās Anda, kas ir saistīta ar dzejnieka J.Poruka brāļa Kārļa dzimtas zaru, pārlūkojusi lietas, lai izlemtu, ko saglabāt, ko varbūt atdot muzejam. Viņa uz muzeju atnesa sava vectēva, saukta par Seglutēvu, 1914.gadā rakstītu testamentu pirms iesaukšanas cara armijā. Tam ir ārkārtīgi interesants teksts, kas atklāj, ko viņš novēlējis savai līgavai un lolotam mūža biedram nākamībā Bertai Paulīnai, Pētera meitai, Vīlandjaunkundzei. Testamenta rakstītājs savai līgavai novēl mazo fotogrāfiju albumu, savus priekšlasījumu tekstus un J.Poruka “Kopotus rakstus”. Padomājiet, cik šis uzstādījums ir ētisks salīdzinājumā ar mūsu materiālistu pasauli! Viņam bija lemts atgriezties un apprecēties ar Bertu,” stāsta L.Zvaigznekalne. Seglutēvs jeb Jānis Seglis savulaik ir mācījies Druvienas vecajā skolā. Arī šo faktu apliecina dokuments, kas tagad nonācis muzeja krājumā.

Veidos rožu dobi
Druvienas vecajā skolā-muzejā tradicionālās Dzejas dienas šogad notiks 26.septembrī, nevis oktobrī. “Tas ir tāpēc, ka šogad esmu iecerējusi paveikt skaistu darbu, jo nākamajā gadā 10.jūnijā šai ēkai kā muzejam apritēs piecdesmit gadi. Vecās avīzēs lasīju, ka muzeja atvēršanas dienā pirms pusgadsimta te ir dziedājis vīru koris “Tēvzeme” un aktrise Alma Ābele stāstījusi Kukažiņas stāstu. Esmu jau ievadījusi sarunas ar kori “Tēvzeme”, kas atkal varētu dziedāt muzeja pagalmā. Vēl domāsim, kas stāstīs Kukažiņas stāstu. Savukārt laiku pirms Dzejas dienām gribu tīri “Ziedoniski” sasaistīt ar darbu, iekārtojot rožu dobi pie vecās skolas kā veltījumu šim pusgadsimtam. Oktobrī rozes stādīt būs par vēlu, lai gan 13.oktobrī J.Porukam ir dzimšanas diena,” stāsta L.Zvaigznekalne.
Katrs, kurš vien vēlas, var nākt uz muzeju ar savu rozi, var ziedot naudu rožu stādu iegādei. “Manas mazmeitas jau izpurināja savas krājkasītes, lai varētu nopirkt stādus. Ir atsaukušies vēl citi labdari. Pie J.Poruka istabas loga Dzejas dienās stādīsim baltu parka rozi, pie otra gala loga – sarkanu parka rozi. Kad savulaik stādījām ābeļdārzu, bija cilvēki, kuri neticēja, ka ābeles iesakņosies, ka nesīs ražu, kam tas vispār vajadzīgs. Tomēr dzīve pierādīja pretējo. Uzskatu, tāpat kā ābeļdārzs, tā visu kopīgi veidotā rožu dobe būs muzeja pievienotā vērtība,” domā L.Zvaigznekalne.

Nav izstāžu zāles
Muzeja vadītāja ir gandarīta, ka savulaik vecajā skolā iekārtots muzejs, jo pretējā gadījumā zudumā būtu aizgājuši ne tikai vēsturiskie skolas soli un skolotāja kancele, bet arī ārkārtīgi daudz priekšmetu, kas glabā liecību par mūsu senču dzīvi. Lielākā daļa no tiem ir atceļojuši no druvēniešu mājām. “Muzeja ēka neļauj ierīkot atsevišķu izstāžu zāli, tāpēc vienu telpu esmu nodēvējusi par izstāžu istabu. Pērn tajā iekārtoju ekspozīciju par kalendāriem, bet šogad, par pamatu ņemot dzejnieka Jāņa Raiņa dzejoli “Tā vasara, mīļā vasariņa”, iekārtotā ekspozīcija stāsta par pienu, sienu un veļas dienu. Tajā izvietota pat veca piena kanna, kas, tīrot aku muzeja pagalmā, tika izvilkta no tās,” stāsta L.Zvaigznekalne. Ikvienam muzeja apmeklētājam ir iespējams iesēsties arī senās stellēs, kas 47 gadus stāvējušas muzeja stūrī, bet nu uz tām top pirmais kopīgi austais lupatu deķis. Arī to muzeja vadītāja uzskata par visu kopīgi radīto pievienoto vērtību.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Muzejam - jauni vērtīgi ieguvumi

Kategorijas