Skola sakārto ezermalu

2015. gada 3. septembris 00:00

760

Stāmerienas pašvaldība savukārt turpinās uzlabot “Lāčausi”

Stāmerienas pamatskola šovasar ir paveikusi ievērojamu darbu tai piederošās Stāmerienas ezera krastmalas sakārtošanā, kas atrodas iepretim izglītības iestādei. Ezerā ir izpļautas niedres un ierīkota laipa, savukārt krastā ierīkota jauna ģērbtuve, kā arī izpļauta krastmala.
“Domājot par šī ezera krasta sakārtošanu, kas ir skolas īpašums, jau 2008.gadā izstrādājām mazo projektu “Mans sapņu stūrītis”. Teritorija nav liela, bet darāmā pietiek. Ar SIA “ZDZ” palīdzību izrāvām celmus un izgriezām krūmus, izveidojot ērtāku piekļuvi ezeram. Saņēmām atļauju ierīkot ezerā arī piecpadsmit metrus garu stacionāru laipu uz pāļiem, bet finansiālo problēmu dēļ viss apstājās. Arī atļaujas termiņš beidzās. Tomēr visus šos gadus iesāktais nedeva mieru. Šogad šī ezera mala bija tā aizaugusi, ka starp niedrēm ezerā varēja ieiet pa šauru taku. Vajadzēja kaut ko darīt,” stāsta Stāmerienas pamatskolas skolotāja Sarmīte Nikandrova.

Arī domes līdzfinansējums
Skola aicinājusi talkā Stāmerienas pagasta jauniešus, kā arī šajā mēnesī, darbojoties Vides fonda finansētajā projektā, organizējusi vasara nometni “Raibā vasara” bērniem. “Lielākais, ko šovasar esam paveikuši, ir jaunas ģērbtuves ierīkošana, kā arī laipas uzlikšana. Tā nav stacionāra, bet likta uz pieciem pontoniem, tāpēc, beidzoties peldēšanās sezonai, laipu noņemsim. Lielāko darbu krastmalā kopā ar jauniešiem un bērniem veica vietējais uzņēmējs Vilis Birznieks. Daudz palīdzēja arī Guna Ģērmane un skolotāja Rudīte Liepiņa. Neiztikām arī bez sabiedriskajiem palīgiem Baibas Pušpures un Gunta Laizāna,” stāsta S.Nikandrova. Ezera niedrēs vietu radīs arī divas mākslīgi izgatavotās pīļu ligzdas, kas tiks ierīkotas ziemā. Skolotāja bilst, ka nākotnē, ja būs nauda, atpūtas vietā ir paredzēts ierīkot arī tualeti. Savulaik tur atradies galds, lai mācību stundas varētu notikt tā sauktajā zaļajā klasē, bet atpūtnieki to nopostījuši.
“Finansiāli mums palīdzēja gan Vides fonds, gan arī novada dome, jo bija nepieciešams līdzfinansējums. Projektā domes līdzfinansējums bija 850 eiro. Projekta kopēja summa - vairāk nekā 3 tūkstoši eiro. Jauniešiem ir plāni saistībā ar jau ierīkoto laipu, ka to vajadzētu vēl pagarināt,” papildina S.Nikandrova. Viņa piebilst, ka skolai piederošajā ezera daļā ir atļauts peldēties ikvienam.

Par pagasta naudu
Stāmerienas pagasta pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja Gaida Vīksniņa norāda, ka arī pašvaldība aktīvi iesaistījās ezermalas sakopšanā. “Pagasts algo strādniekus, kuri veic pļaušanas darbus. Arī peldvietās kārtību palīdz uzturēt sezonas strādnieki. Divas reizes nedēļā strādnieks uzkopj arī tualetes Stāmerienas dzelzceļa stacijā, peldvietā “Lāčauss” un pludmalē, kas atrodas pils parkā. Ezermalas sakopšanu veicam par pagasta budžeta līdzekļiem,” stāsta G.Vīksniņa. Šogad tikuši ieguldīti līdzekļi arī “Lāčauss” kafejnīcas ēkas daļējā sakopšanā, lai tā būtu droša cilvēkiem un arī vizuāli labi izskatītos. Darbs “Lāčausī”, kas ir tūrisma objekts, turpināsies arī nākamajā gadā.
“Namiņa izskatam neatbilst pašreizējie logu slēģi, tāpēc nomaināmi. Savukārt ēkas otrajā stāvā tiks sakārtots logs, kā arī izveidota ļoti skaista un laba atpūtas telpa, kur, piemēram, jaunlaulātie varēs dzert šampanieti, vēl citi varēs svinēt jubileju un tamlīdzīgi. Darbu jau esam uzsākuši, bet vienā gadā visu nevaram finansiāli atļauties,” saka G.Vīksniņa.

Būtu vajadzīgs pļāvējs
Atpūtnieki ir novērojuši, ka Gulbenes novada īpašumu, kas nodots Stāmerienas pagasta valdījumā, - iecienīto peldvietu “Lāčauss” - arvien vairāk iekaro niedres. “Stāmerienas ezera kopējā platība ir 80 hektāri, tāpēc būtu nepieciešama tehnika, ar kuras palīdzību varētu izpļaut niedres. Būtu ļoti labi, ja varētu tādu iegādāties. Peldēšanās sezonas laikā nevaram likt strādniekiem vicināties ar izkaptīm. Ja laiks ir auksts, tad arī cilvēkam ilgi nav iespējams tajā atrasties. Dažkārt jau ļaujamies entuziasmam. Stāmerienas ezeram piemīt tendence strauji aizaugt ar niedrēm,” saka G.Vīksniņa. Viņa novērojusi, ka arī privātīpašnieku attieksme pret viņiem piederošo ezermalu ir dažāda. “Katram cilvēkam ir savs uzskats par sakopšanu. Vienam varbūt šķiet, ka viņa džungļi ir ļoti skaisti, ka pietiek ar nelielas teritorijas sakopšanu, lai varētu justies komfortabli. Ir aizbildināšanās, sakot, ka tas ir mans privātīpašums, ko gribu, to daru,” saka pienākumu izpildītāja.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Skola sakārto ezermalu

Kategorijas