Ko cilvēkam darīt sāpoša vēdera gadījumā?

2015. gada 18. septembris 00:00

1400

Ko cilvēkam darīt sāpoša vēdera gadījumā?

Jaungulbenietis Madonā pārcieš mediķu attieksmi, kas līdzinās spīdzināšanai

31 gadu vecais jaungulbenietis Pēteris 10.septembrī piedzīvoja vienu no murgainākajām dienām savā dzīvē. Tikai tagad viņš apzinās, ka viss varēja beigties pavisam bēdīgi. Pēdējā brīdī vīrietim tika veikta aklās zarnas operācija Balvu slimnīcā. Tur ķirurgs teicis – vēl pāris stundu un būtu nokavēts. “Gribu pastāstīt par savu pieredzi, lai citiem arī būtu mācība,” viņš saka “Dzirkstelei”.
Atziņa, ka uzreiz vajadzēja saukt ātro palīdzību, līdzko sākās sāpes vēderā, tagad ir mazs mierinājums. Vīrietis taču bija laikus vērsies pie ārstiem.

Ar ģimenes ārsta nosūtījumu
Jau naktī uz 10.septembri Pēterim sākušās spēcīgas vēdergraizes. Tāpēc no rīta devies pie ģimenes ārsta, kas savukārt nosūtījis uz konsultāciju pie ķirurga Madonas slimnīcā. Vīrietis aizbraucis uz turieni tūlīt pat. Uz pieņemšanu pie ķirurga Madonas slimnīcā viņš ticis pierakstīts uz pulksten 11.00. Taču sāpes bijušas tik spēcīgas, ka nav spējis mierīgi sēdēt un gaidīt rindā, prasījies, lai pieņem ātrāk. Tas izraisījis apkārtējo neizpratni. No mediķiem izskanējuši komentāri, vai tad vietējie dakteri nevarējuši jau Gulbenē pacientam veikt nepieciešamās analīzes. Kad Pēteris bildis, ka varbūt viņam pa taisno ir jāiet uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu, ārsts esot atbildējis: “Tā ir jūsu darīšana.” Ķirurgs tomēr iztaustījis slimnieku un licis turpat iet veikt nepieciešamās analīzes. Pēteris visu to paklausīgi izdarījis un pēc tam atgriezies vēlreiz pie ķirurga. Pa to laiku pašsajūta vēl vairāk pasliktinājusies un sāpju zona paplašinājusies. Tomēr ķirurgs vēlējis vīrietim braukt mājās, ieturēt diētu un novērot sevi 24 stundas. “Iebildu, ka man jau no pulksten diviem naktī sāpes ir tādas, ka jākaras,” stāsta Pēteris. Ķirurgs teicis – ja pašsajūta vēl pasliktināšoties, lai zvanot ātrajai palīdzībai. Pēterim radusies sajūta, ka Madonā gulbeniešus vienkārši neieredz.

“Ātrie” konstatē problēmu uzreiz
Vīrietis, nesaņēmis medicīnisko palīdzību, no Madonas slimnīcas aizbraucis mājās. Tur viņam palielinājusies ķermeņa temperatūra, patiešām nācies palīgā saukt “ātros”. Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde uzreiz pateikusi, ka vīrietim, visticamāk, ir akūts stāvoklis aklās zarnas dēļ. Mediķi piedāvājuši pacientu vest uz Madonas slimnīcu, bet viņš kategoriski atteicies. “Pats samaksāju, lai mani vestu uz Balviem. Tur piecu minūšu laikā man veica ultrasonogrāfiju. Pēc stundas es jau biju uz operāciju galda,” viņš stāsta. Vīrietim radies vislabākais iespaids par Balvu mediķiem. Vienlaikus ir pārmetumi Madonas mediķu adresē. “Vai nav vienalga, no kurienes ir pacients – no Madonas, Gulbenes vai Sibīrijas. Ja cilvēkam ir slikti, ir taču jāpalīdz! Nevar būt tāda attieksme, kādu piedzīvoju es. Sak, ko tu te vispār esi atbraucis?!” prāto Pēteris. Viņš jūtas pazemots par to, ka ir izjutis nepārejošas, progresējošas sāpes vēderā un vienlaikus mokoši ilgi gaidījis, kad Madonas slimnīcā beidzot kāds pievērsīs viņam uzmanību, noteiks diagnozi un sniegs medicīnisko palīdzību. Tagad, apzinoties, ka aklās zarnas plīsuma gadījumā iznākums būtu letāls, Pēteris nebeidz dusmoties uz Madonas mediķiem.

Mediķi: problēma komunikācijā
Madonas novada pašvaldības SIA “Madonas slimnīca” valdes priekšsēdētājs Artis Stuburs “Dzirkstelei” saka, ka viņš nevar komentēt šo gadījumu, nezinot abu pušu viedokļus un situāciju kopumā. “Tas ir individuāls gadījums,” viņš pauž. Šīs slimnīcas galvenā ārste Astrīda Svilāne “Dzirkstelei” saka, ka nevar ne noliegt, ne apstiprināt situāciju, par kuru laikrakstam sūdzas pacients, jo A.Svilāne tur nav bijusi klāt. Viņa pieļauj, ka visa vaina ir neveiksmīgā komunikācijā starp pacientu un ķirurgu. Visticamāk, ārstam nav radusies pārliecība, ka darīšana ir ar akūtu gadījumu. “Jebkurā posmā, ja ārsts pamana, konstatē un izvērtē, ka ir vajadzīga neatliekamā palīdzība vai pat ne neatliekamā, ja tikai ārsts jūt, ka šis ir stacionējams gadījums, viņš uzraksta nozīmējumu stacionēšanai un aizsūta pacientu uz uzņemšanas nodaļu,” skaidro A.Svilāne. Tas, ka dakteris esot ieteicis pacientam veselības pasliktināšanās gadījumā no mājām izsaukt ātro palīdzību, esot standartfrāze. A.Svilāne izsaka nožēlu par notikušo un uzsver, ka tomēr nav pilnīgi nekāda pamata uzskatīt, ka Madonas slimnīcā nevēlas redzēt gulbeniešus.
Balvu slimnīcas galvenā ārste Sarmīte Andrukele “Dzirkstelei” saka, ka par šo gadījumu zina, taču ne no paša pacienta. Viņa pieļāva, ka varbūt tomēr krāsas ir mazliet sabiezinātas. Pacientam it kā Madonā ticis piedāvāts palikt un pagaidīt analīžu rezultātus, ko viņš nav izdarījis un devies mājup. Tajā pašā laikā S.Andrukele ir neizpratnē, kāpēc kolēģi Madonā uzreiz nesaprata, ka darīšana ir ar akūtu saslimšanu un līdz ar to jānodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana. Madonas slimnīca, kā zināms, pacientiem sniedz gan tā saucamo plānveida, gan neatliekamo medicīnisko palīdzību. Neatliekamā palīdzība tiek sniegta tad, ja ir apdraudēta cilvēka dzīvība.
“Gadās, ka uz konsultāciju pie ārsta slimnīcā atnāk plānveida pacients, kuram situācija ir akūtāka nekā tam, kuru uz slimnīcu atved ātrā palīdzība. Katra situācija ir analizējama. Tas ir jāizvērtē uz vietas, kad pacients vēršas slimnīcā,” skaidro S.Andrukele.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ko cilvēkam darīt sāpoša vēdera gadījumā?

Kategorijas