Gatavi jauniem izaicinājumiem

2015. gada 24. septembris 00:00

176

“Vecpāpanos” audzēs arī vīnogas

Astoņdesmit vīnogulāji
Savulaik augļu dārzu Māris Brencis iestādījis ar domu, ka realizēs ābolus, bet sapratis, ka ar āboliem vien būs par maz, tāpēc tikušas iestādītas avenes. Nu kādreizējā aveņu lauka vietā sakņojas vīnogulāji, cidonijas un pagaidām vēl pavisam nedaudz arī krūmmellenes. Avenēm jau esot nolūkots cits lauks, jo vietā, kur vairākus gadus augušas avenes, stādīt jaunus avenājus neesot prāta darbs. “No augsnes avenes savu ir paņēmušas. Tām patīk kālijs un fosfors. Aveņu vietā toties izauga lieliska kartupeļu raža. Esmu pazīstams ar Vīndaru brālības vadītāju Ričardu Ivanovu, kurš vīnogas audzē Jaunpiebalgas novada Zosēnu pagastā – Latvijas īstajā aukstuma centrā. Biju aizbraucis pie viņa ciemos, visu apskatījos. Tiku iepazīstināts ar savulaik vīnogu audzēšanas korifeju Gvido Dobeli, kurš vīnogas tagad audzē Carnikavā. No viņa iegādājos stādus. Šobrīd esam iestādījuši aptuveni astoņdesmit vīnogulājus. Vīnogām nepatīk, ja tās sastāda pārāk bieži vai arī pārāk reti. Dažviet vīnogulāji aug ļoti labi, bet vairākās vietās to vispār nav. Ilgi paši nevarējam saprast, kāpēc sāk vīst lapas un stāds pamazām nonīkst, līdz atklājām, ka vainīgi ir maijvaboļu kāpuri. Pirms pieciem sešiem gadiem šajā pusē bija ārkārtīgi liels maijvaboļu uzlidojums. Laukā, kur tagad aug vīnogas, savācām vismaz desmit litrus maijvaboļu, bet tās jau savu pēctecības darbu bija izdarījušas. Mazie sīkie kniep-adatas lieluma kāpuri jau bija augsnē. Ar maijvabolēm ir grūti cīnīties,” pārliecinājies Māris. Saimnieks šobrīd nedomā aizrauties ar jaunu vīnogulāju iegādi, bet stādus audzēs pats. Tiks īsināti jaunie dzinumi. Nogrieztie dzinumi pa ziemu tiks likti mitrās smiltīs vai kūdrā un glabāti pagrabā, lai apsakņotos. “Vecpāpanos” vīnogas ‘Zilga`, `Reforma`, `Supaga`, `Sukribe` un `Belij žemčug` sāks ražot aptuveni pēc trīs gadiem. Kamēr jaunie vīnogulāji sakņojas no vējiem pasargātā laukā, saimnieks jau domā par tiem domāto balstu gatavošanu. Pašu priekam iestādītas arī krūmmellenes. Ja nākotnē tās dos labu ražu, tad no ogām būs iespējams pagatavot jaunu vīnu. Tāpat arī no cidonijām.

Ābolu raža nebūs liela
Māris Brencis ābolu ražu šogad vērtē kā ne īpaši bagātīgu. “Manā dārzā ir bijusi daudz lielāka ābolu raža. Daudz ko ietekmēja aukstais pavasaris. Ziedu apputeksnēšanās laikā arī bites nelidoja,” novērojis augļkopis. M.Brencis ābolus pārdod, raudzē no tiem vīnu, kā arī gatavo čipsus, kas ar katru gadu kļūst arvien pieprasītāki. “Jau šobrīd, domājot par nākamā gada ābolu ražu, secinu, ka arī tā nebūs pārāk liela, jo nākamā gada ražu ābeles sāka veidot jau šī gada jūlija otrajā pusē un augustā. Šajā laikā bija augsta gaisa temperatūra. Jaunie ziedpumpuri ieriesās mazāk, nekā mums to gribētos. Tāpēc prognozēju, ka augļu raža nekāda lielā nebūs arī nākamgad. Lai Dievs dod, ka es kļūdos.”
Skaistajā ābeļdārzā, kas sākts veidot jau 2001.gadā un aizņem 1,2 hektārus lielu platību, ražu dod galvenokārt rudens un ziemas ābolu šķirnes. Iecienītas ir šķirnes `Auksis`, `Antejs` un citas. “Rudens un ziemas ābolus ir labāk uzglabāt, jo šim nolūkam pirms vairākiem gadiem izbūvējām glabātavu, kurā ir piemērota gaisa temperatūra. Latvijā ir izveidots augļu koku reģistrs, tāpēc, stādot jaunu augļu dārzu, cilvēks šķirnes izvēlas no šī reģistra. Ja tiks stādīti augļu koki, kas nav iekļauti reģistrā, tad nebūs iespējams saņemt subsīdijas. Mums ir integrētais augļu dārzs, tāpēc regulāri tiekam kontrolēti, kā pielietojam augu aizsardzības līdzekļus, kāds ir dārza vizuālais izskats un tamlīdzīgi. Tagad puspundura ābeles jau ir pietiekami lielas, tāpēc vairs nevajag ap tām veidot melno apdobi. To veidošana savulaik prasīja ļoti lielu darbu,” stāsta Māris, kuram daudz palīdz dzīvesbiedre Olga, kā arī dēls Valdis ar sievu Ingu. Saimnieks novērojis, ka šogad augļu dārzā izteikti ir izplatījies kraupis. Tomēr viņš īpaši neaizraujas ar ķīmisko preparātu lietošanu, lai ar to cīnītos. “Neesmu zinātnieks, tāpēc uzķert īsto brīdi, kad jāveic miglošana, nav nemaz tik vienkārši. Kraupja dēļ visi āboli nav tik vizuāli skaisti, bet, gatavojot ābolu čipsus, augļi tiek mizoti. Gan kraupis, gan tas, ka ābolu grauž tārps, liecina, ka ābols nav saķīmiskots. Mazmeita no Dziesmu svētkiem Rīgā atveda mājās ābolu, kas bija viņas pārtikas pakā. Ābols virtuvē uz galda nebojājoties nostāvēja mēnesi. Tas par kaut ko liecina,” saka Māris. Arī to, ka āboli sabojājas jau zaros, viņš saista ar mainīgajiem laika apstākļiem. Tāpēc augļu dārzā ir tikai pa kādai bumbierei, kas pret salu ir jutīgākas nekā ābeles. Augļu kokus Māris stāda aptuveni līdz pusoktobrim, jo tad jau sākas miera periods.

Katrā vietā – savi tirgotāji
“Vecpāpanos” izaudzētā un arī pārstrādātā raža tiek pārdota gan uz vietas saimniecībā, gan dažādos tirgos, kas nav tālāk par 50 kilometriem. “Esmu braucis tirgoties arī uz Valmieru. Tur tirgus pārzinis man atklāti teica, ka svešos viņi nemīlot. Tas arī pierādījās. Katra vietā jau ir savi tirgotāji. Ārkārtīgi labi tirgošanās veicās Rankas muižas svētkos, kad nācās braukt uz māju pēc papildu produkcijas,” stāsta Māris.

Māris iesaka

◆ Starp vīnogulāju stādiem atstāt vismaz 1,30 metru atstarpi, bet starp rindām –1,5 metrus. Vīnogulājus nedrīkst stādīt svaigos kūtsmēslos. Ja vīnogulājiem uzmetas miltrasa, tad, lai ar to cīnītos, ir jāievēro pasākumu komplekss, miglojot ar kādu no fungicīdiem. Vīnogulājiem patīk no vējiem pasargāta un saulaina vieta.

Māra pieredze

◆ Ap jaunajām ābelītēm noteikti ir jāveido melnā apdobe, jo katram augļu dārzam piemīt savas īpatnības. SIA “Vecpāpani” augļu dārza vienā pusē ir dīķis, bet otrā – novadgrāvis. Tā ir labvēlīga dzīvesvieta ūdensžurkām, kas apgrauž jauno ābelīšu saknes. Frēzējot apdobes, ūdensžurkas tiek traucētas.

◆ Ābeles nepārtraukti nevar stādīt vienā un tajā pašā vietā. Ābeļdārzu vislabāk stādīt nelielās nogāzēs austrumu pusē. Pirms tam vēlams veikt augsnes ielabošanu un analīzes.

◆ Stādot pundurābeles, obligāti jāliek balsti, jo tām ir vāja sakņu sistēma. Ja ābele nav nostiprināta, tad vējā tā var izgāzties ar visām saknēm.

◆ Puspundura ābeles regulāri ir jāīsina un jāveido to vainags.

◆ Ja ir auksts pavasaris, tad līdzīgi, kā tas ir karstā laikā, nav nozīmes tērēt naudu ķīmiskajiem preparātiem ābeļu miglošanai. Nebūs nekāda labuma.

◆ Mūsu klimatiskajos apstākļos augļu kociņus labāk rudenī iestādīt, nekā tikai pierakt.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Gatavi jauniem izaicinājumiem

Kategorijas