Nevaru apskaust cilvēku, kuram jāizdzīvo par 2 eiro dienā

Inna Šteinbuka, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja

2015. gada 24. septembris 00:00

Nevaru apskaust cilvēku, kuram jāizdzīvo par 2 eiro dienā

Tik tiešām pastāv stereotips vai tāds mīts, ka tiek nosaukti 6000 eiro, kurus it kā saņem bēgļi. Tā ir liela summa, un mūsu pensionāri, jaunieši vai bezdarbnieki nesaņem ne tuvu tam. Uzreiz pateikšu, ka tas ir mīts. Tie ir izdevumi, lai vienu cilvēku, kurš meklē patvērumu, pārvietotu no robežas uz kādu mītni, pēc tam viņu izmitinātu un integrētu, dotu valodas zināšanas. Tas viss prasa finansējumu, bet tas, ko viņš beigās saņem kā pabalstu, tā ir minimālā summa. Tie, kas pagaidām gaida lēmumu par bēgļu statusa piešķiršanu, dienā saņem divus eiro. Par diviem eiro viens bērns var paēst skolā pusdienas, nevis pieaugušais cilvēks, kuram jāēd trīs reizes dienā, un varbūt viņam ir nepieciešamas arī zāles un apģērbs. Es nevaru apskaust cilvēku, kuram jāizdzīvo par 2 eiro dienā. Runājot par toleranci, Eiropa ir tādu valstu saime, kuras plus mīnus ir labklājības zemes. Viss, protams, ir relatīvi. Varam teikt, ka Latvija ir nabadzīga, bet, pat ja salīdzinām ar Moldovu, situācija ir citādāka. Nesen tikāmies ar Madonas domes priekšsēdētāju un pie viņa bija viesojusies delegācija no Moldovas. Viņi esot teikuši, ka te esot paradīze. Moldovā, kura arī ir Eiropā, bet ne Eiropas Savienībā, paradīzes nav, bet mums paradīze ir pat Madonā. Viss ir relatīvi. Mums ir tīrs ūdens, sakārtota vide, relatīvi zems bezdarba līmenis. Zināmā mērā Eiropai būtu jālepojas, ka bēgļi izvēlas šīs valstis, jo viņi visi grib uz Eiropu, nevis kaut kur citur. Nesen Žans Klods Junkers savā runā “Eiropas Savienības stāvoklis” teica, ka eiropieši nevar aizmirst, ka daudzas ģimenes iepriekšējā gadsimtā bija bēgļi. Eiropieši nevar aizmirst, kas tas ir, un nevar atstāt bēgļus un palikt vienaldzīgi. Tādā Eiropā mēs negribētu dzīvot, un tādā Eiropā būtu kauns dzīvot. Eiropai piemīt cilvēcība un ir divas svarīgas vērtības – tolerance (solidaritāte) un atbildība. Citas valstis solidarizējas ar Latviju un maksā no budžeta, un solidaritāte nevar tikai ņemt, bet ar solidaritāti var arī dalīties. Ja Itālija, Ungārija vai Grieķija nonāk grūtībās, mēs nevaram stāvēt malā un teikt, ka negribam palīdzēt. Tas nav ētiski. Arī latvieši zina, kas ir bēgļu gaitas. Runājot par pragmatisko pusi, jāsaprot, ka patvēruma meklētāju pārdale ir tikai viena monētas puse, otra puse ir spēja katrai dalībvalstij izvērtēt, vai tie patiešām ir patvēruma meklētāji, kuru dzīvībai draud briesmas, vai arī tie ir vienkārši labas dzīves tīkotāji, kurus vajag atgriezt savā mītnes zemē. Eiropā ir izveidota likumdošanas bāze, kuru vajag īstenot katrā valstī un kas nosaka šo patvēruma meklētāju vai nu uzņemšanu, vai sūtīšanu atpakaļ. Diemžēl daudzās dalībvalstīs Eiropas likumus neievēro un šobrīd ir uzsāktas 32 pārkāpumu procedūras, un šajās lietās ir jāparūpējas, lai visi likumi tiktu ievēroti gan par robežu aizsardzību, gan citām lietām.

Uzkalusīja Diāna Lozko

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Nevaru apskaust cilvēku, kuram jāizdzīvo par 2 eiro dienā

Kategorijas