Elektromobilis piespiež braukt ekonomiskāk

2015. gada 25. septembris 00:00

Elektrotransporta attīstība ir viens no veidiem, kā uzlabot gaisa kvalitāti, samazināt izmešus un izpildīt starptautiskās saistības

Eiropas Savienības (ES) kopējā transporta politika paredz jau tuvākajā nākotnē transportam patērēt tīrāku enerģiju, turklāt mazākā apjomā, izmantot modernu infrastruktūru un samazināt transporta negatīvo ietekmi uz vidi. ES “Ceļvedī uz Eiropas vienoto transporta telpu” ir noteikts mērķis – līdz 2050. gadam transporta siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu samazināt par 60 %.
Lai mazinātu Latvijas transporta sistēmas atkarību no naftas, uzlabotu transporta sistēmas efektivitāti un mobilitāti, kā arī veicinātu inovatīvu tehnoloģiju izmantošanu transporta nozarē, pērn Latvijas valdība apstiprināja Elektromobilitātes attīstības plānu 2014.–2016. gadam. Tajā noteikts, ka ilgtermiņā par vienu no transporta jomas sastāvdaļām jākļūst elektromobilitātei.

Transporta izmeši pieaug
Salīdzinot ar 1990. gadu, Rīgā pēdējos gados kopējais oglekļa dioksīda (CO2) izmešu apjoms samazinājies par 50% (no 4,2 līdz 2,3 miljoniem tonnu CO2) – tā secināts “Elektromobilitātes attīstības plānā”. Taču ir palielinājušies tieši transporta izmeši, sasniedzot 37 % no kopējā izmešu apjoma un kļūstot par lielāko izmešu avotu (860 tūkstoši tonnu CO2).
Perspektīvas elektrisko transportlīdzekļu attīstībai Latvijā saskata Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrības (BIMAB) valdes priekšsēdētājs Arnis Bergs, kurš norāda: «Ar elektromotoru darbināmo transportlīdzekļu segmenta un to uzlādes infrastruktūras attīstība, izmantojot atjaunojamos energoresursus, ir viens no veidiem, kā nodrošināt Latvijas tautsaimniecības ilgtspēju un starptautisko saistību izpildi, uzlabojot gaisa kvalitāti, samazinot siltumnīcas efekta gāzu – tai skaitā oglekļa dioksīda izmešu – daudzumu, apkārtējās vides trokšņu līmeni un fosilās degvielas īpatsvaru.»
Kā argumentu, kas kalpo par labu elektroautomobiļu intensīvākai izmantošanai, BIMAB vadītājs min arī ES direktīvu par atjaunojamajiem energoresursiem – respektīvi, jau 2020. gadā katrā ES dalībvalstī no atjaunojamiem resursiem saražotas enerģijas īpatsvaram visā transportā jāsasniedz vismaz 10%. «Vēl viens ES politikas virziens un ikdienas aktualitāte ir energoefektivitāte. Elektromobiļi no iekšdedzes dzinēju automašīnām atšķiras ar to, ka ir trīs četras reizes energoefektīvāki, rēķinot lietderības koeficientu no enerģijas uzpildes vietas līdz riteņiem, jo elektromotora lietderības koeficients ir 95 %,» paskaidro A. Bergs. Viņš norāda – elektrotransporta attīstības jomai, sākot no izpētes un beidzot ar informatīvajiem projektiem, tāpat arī atbalsta programmām, to vidū autotransporta ražošanai, pēdējos gados Eiropā pievērsta liela vērība.

Mainās domāšana
Elektroautomobilis†kā vienīgo mehānisko dzinējspēju izmanto enerģiju no transportlīdzeklī glabātās elektroenerģijas. Šī automobiļa pārvietošanās attālums atkarīgs no akumulatora uzlādes iespējām, un kopumā tas piemērots pilsētas un piepilsētas attālumiem. Līdz šī gada 1. jūlijam Latvijā bija reģistrēti 209 elektroautomobiļi. Rīgas pašvaldības rīcībā pašlaik ir 31 elektromobilis.
Pagājušā gada novembrī arī Gulbenes novada dome iegādājās divus jaunus rūpnieciski ražotus M1 kategorijas elektromobiļus Gulbenes pilsētas pārvaldes un Gulbenes novada pašvaldības aģentūras “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs” dienesta vajadzībām, tiesa, pēc tam tika lemts, ka aģentūrai paredzēto elektromobili turpmāk izmantos pašvaldības policija. Gulbenes pilsētas pārvaldes komunālinženieris Jānis Krastiņš, kurš pārvietojas ar šo automašīnu, atzīst, ka ir ļoti apmierināts ar to. “Par to, cik īsti kilometrus var nobraukt, grūti ir pateikt, jo līdz pilnīgai izlādei jau nekad netiek braukts, bet nu apmēram 100 kilometrus ar vienu uzlādi vasarā var nobraukt. Ziemā gan tie ir apmēram 70 kilometri, jo ziemā taču ir arī mašīna jāuzsilda un jāatkausē stikli, kas arī ietekmē enerģijas patēriņu. Tāliem braucieniem, protams, šāda mašīna galīgi nav piemērota. Ja būtu jābrauc uz Rīgu un mašīna pa vidam vēl vairākas reizes arī jālādē, tas jau ir ļoti laikietilpīgi, bet braukšanai pa pilsētu šī mašīna tiešām ir ideāla un ļoti izdevīga,” saka J.Krastiņš. “Turklāt, ja viena uzlāde maksā apmēram 3,5 eiro, es nezinu otru tādu transportlīdzekli, ar kuru varētu par 3,5 eiro nobraukt 100 kilometrus. Ietaupījums tiešām ir ļoti liels. Lai cik ekonomiskas ir mūsdienu jaunās automašīnas ar maziem dzinējiem, bet kaut ko tādu diez vai var panākt.”

Paplašinās uzlādes tīklu
Elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras izveide ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem, lai būtu iespējama elektromobilitātes attīstība. Līdz šim “Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta” atklātā konkursa ietvaros Latvijā izbūvētas 11 maiņstrāvas un līdzstrāvas uzlādes stacijas, no kurām sešas atrodas Rīgā un pa vienai Siguldā, Gulbenē, Ogrē, Tērvetē un Talsu novadā.
Tuvākajos gados Latvijā paredzēts paplašināt elektrouzlādes staciju tīklu, kopumā izbūvējot 235 uzlādes stacijas un ieviešot divu līmeņu uzlādes infrastruktūru. «Pirmā līmeņa – nacionālā – infrastruktūra ar 60 uzlādes stacijām tiks veidota uz valsts nozīmes ceļiem, paredzot, ka attālums starp stacijām nebūs lielāks par 30 kilometriem. Otrā līmeņa infrastruktūru ar 175 stacijām izbūvēsim uz lielos ceļus savienojošajiem reģionālajiem autoceļiem – attālums starp stacijām būs līdz 50 kilometriem,» skaidro Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Elektromobilitātes vadības un koordinācijas daļas vadītājs Jānis Liepiņš.
Uzlādes staciju tīkla paplašināšanu, turpmāk nodrošinot arī staciju uzturēšanu, CSDD sāks nākamajā gadā. Nacionālā līmeņa posmu paredzēts īstenot līdz 2020. gada beigām, otrā līmeņa – līdz 2022. gada augustam. «To paveiksim ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Tādējādi tiks novērsti elektrotransportlīdzekļu braukšanas attāluma ierobežojumi, kā arī mazinātas to lietotāju bažas par iespējām savlaicīgi uzlādēt transportlīdzekli,» skaidro J.Liepiņš.
CSDD izstrādājusi īpašas norādes, kas autovadītājus informē par to, ka konkrētajā vietā iespējams uzlādēt elektrotransportlīdzekli, kā arī speciālas, vizuāli atšķirīgas transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numura zīmes tieši elektromobiļiem – tās kalpos kā atpazīstamības zīme braukšanai pa pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu joslām.

Igaunijā vairāk
Taujāts, kā elektromobilitāte attīstās kaimiņvalstīs, BIMB valdes priekšsēdētājs A.Bergs stāsta, ka Lietuvā elektromobiļu ir skaitliski mazāk, taču lietuvieši specializējušies uz iekšdedzes dzinēju automobiļu pārbūvi par elektromobiļiem. Atbalsta programmas līdzekļus kaimiņi novirzījuši videi draudzīga sabiedriskā transporta sistēmas attīstīšanai un ar to lepojas.
Starp citu, arī Rīgā plānots vērienīgāk pāriet uz elektrisko sabiedrisko transportu. Pašlaik tiek realizēts projekts par tā dēvēto ūdeņraža trolejbusu iegādi. Pirmie desmit ūdeņraža trolejbusi Rīgas ielās varētu parādīties 2017. gadā, un, kā uzsver R. Mazjānis, tas ir unikāls projekts.
Savukārt Igaunijā ar “Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta” palīdzību tika atvērta atbalsta programma elektromobiļu iegādei, kas norisinājās trīs gadus. Gan privātpersonām, gan uzņēmējiem bija laiks pārdomāti tajā iesaistīties, un rezultātā tika iegādāti 700 elektromobiļi. Ja Latvijā 2014. gadā realizētais “Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta” projektu konkursa, kurā bija iespējams saņemt atbalstu elektromobiļu iegādei, projektu iesniegšanas periods būtu ilgāks, komercuzņēmumu un valsts un pašvaldību institūciju ieinteresētība elektromobiļu iegādē noteikti būtu lielāka – uzskata A. Bergs un piebilst: «Taču ir labi, ka tāds konkurss notika un daudzi uzņēmumi elektromobiļus tomēr iegādājās.»
BIMAB uzskata – lai nodrošinātu elektromobiļu ieviešanas atbalsta politikas efektīvu realizāciju un noteiktu fosilās degvielas automobiļu apjomu, ko izmaksu ziņā visefektīvāk varētu aizstāt ar elektromobiļiem, nepieciešams izpētīt Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju, kā arī valsts, pašvaldības iestādēs un uzņēmumos izmantoto vieglo pasažieru un kravas automobiļu maksimālā dienas nobraukuma statistisko sadalījumu. Savulaik veiktajā pētījumā biedrība ieguvusi datus par to, ka, piemēram, Rīgā 74 % iedzīvotāju, kas brauc ar personīgo transportu, ikdienā nobrauc līdz 50 kilometriem.
«Tāpat nepieciešams izstrādāt metodiku kopējo ekspluatācijas izmaksu un sabiedriskā ieguvuma noteikšanai katram konkrētam automobilim, kā arī veikt pētījumu par zaļās, no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtās elektroenerģijas izmantošanu autotransportā. No valsts būtu vajadzīgs tāds atbalsta modelis, lai sabiedrība būtu ieinteresēta iegādāties elektromobiļus. Pārsvarā tie ir administratīvi lēmumi, kas nepieciešami, lai sasniegtu ES transporta politikas mērķus. Piemēram, līdz 2030. gadam uz pusi samazināt tradicionālās degvielas automobiļu izmantošanu pilsētas transportā, lielākajos apdzīvotajos centros panākt pilsētu loģistiku praktiski bez CO2 emisijām un līdz 2050. gadam pakāpeniski pārtraukt tradicionālās degvielas transportlīdzekļu izmantošanu pilsētās,» norāda A.Bergs.

Pasākumi elektrotransportlīdzekļu atbalstam
◆ Spēkā esoši: transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa likme –†0 eiro mēnesī; vieglo automobiļu un motociklu nodokļa likme – 0 eiro; bezmaksas stāvēšana pašvaldības stāvvietās Liepājā un bezmaksas iebraukšana Jūrmalā
◆ Ieviesīs līdz 2015. gada beigām: speciālas, vizuāli atšķirīgas transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numura zīmes tieši elektromobiļiem
◆ Ieviesīs no 2016. gada 1. janvāra: atļauju braukšanai izmantot pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu joslas; uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļu likmi – 10 eiro mēnesī; bezmaksas stāvēšanu pašvaldības stāvvietās Rīgā
Avots: CSDD un BIMAB

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Elektromobilis piespiež braukt ekonomiskāk

Kategorijas