Dzirkstele.lv ARHĪVS

Sirds pieder krizantēmām

Malda Ilgaža

2015. gada 1. oktobris 00:00

1989
Sirds pieder krizantēmām

Nellija Zeiļuka rudens rozes – mārtiņrozes - audzē vairāk nekā 15 gadus

Krizantēmu plašās saimes pārstāves mārtiņrozes savu nosaukumu ir ieguvušas saistībā ar Mārtiņdienu, kas tiek svinēta 10.novembrī, jo tad šīs puķes vēl nav beigušas savu ziedēšanu, lai gan no dobēm pārcēlušās uz siltumnīcām vai citām vēsākām telpām. Mārtiņrozes ir ierindojamas starp senākajiem kultūraugiem, jo Ķīnā tās audzētas jau pirms trīs tūkstošiem gadu. Izrādās, ka pasaulē krizantēmu šķirņu skaits pārsniedz 10 tūkstošus, bet Latvijā zināmas aptuveni 350 šķirnes. “Kur nu man visas te audzēt! Labi lai tieku galā ar tām, kas jau ir!” saka Nellija, uzlūkodama garās ziedošās dobes, kur cita aiz citas rindojas gan sīkziedu jeb zarainās krizantēmas, kas veido krūmu, gan lielziedu jeb vienzieda krizantēmas. Pēdējām var būt arī vairāki ziedi, tikai tad tie būs mazāki. Atsevišķā siltumnīcā rindojas podu krizantēmas.

Pumpuri veidojas tumsā
“Podu krizantēmas audzēju pirmo reizi. Nopirku dažādu krāsu mazus spraudenīšus un sastādīju podos. Atšķirībā no pārējām krizantēmām šīs pa vasaru ir jātumšo, lai parādītos pumpuri. Tumsai ir jābūt vismaz divpadsmit stundas. Kad parādījās pumpuri, podu krizantēmas vairs netumšoju. Man izdevās tās uzziedināt īstajā laikā. Būtībā ar multifloro krizantēmu audzēšanu siltumnīcās galvenokārt nodarbojas profesionāļi, jo noņemšanās ar tām ir liela. Podu krizantēmām jāseko, lai tās tiktu padzirdītas. Kamēr tās ir nelielas, apliet var podā, bet, kad nosedz podu, tad jādzirdina tikai no apakšas. Pārcilāt diezgan smagos podus nākas neskaitāmas reizes. Cilvēkiem multiflorās krizantēmas patīk tāpēc, ka podu ir iespējams novietot, kur vien vēlas. Mārtiņrozes ir mazprasīgas, tās pacieš visu. Izceltas no augsnes, tās vairākas dienas var nostāvēt dārza malā, bet, iestādot atpakaļ, augs atkal,” stāsta Nellija un jokojot “Indrānus” salīdzina ar vasaras darba nometni. Viņa sevi uzskata par krizantēmu audzēšanas fanāti. “Lai krizantēmas krāšņi ziedētu, tām ir jānodrošina nepieciešamie apstākļi. Mārtiņrozes ir jutīgas pret dienas garumu, jo ir īsās dienas augi, tāpēc arī uzzied tikai rudenī, kad gaismas ilgums diennaktī ir samazinājies. Šīm puķēm ir vajadzīgs arī pietiekami daudz siltuma. Ne vienmēr rudens ir silts, tāpēc ir daudzas šķirnes, kas nepaspēj uzziedēt līdz pirmajām salnām. Tad ir labi, ja varu no dobes pārcelt uz kādu no siltumnīcām,” saka Nellija. Ja kādam mārtiņrožu krūmam tomēr lemts pārziemot dobē, tad viņa to piesedz ar skujām, lai tās neapgrauztu peles.

Pārdod galvenokārt rudenī
“Esmu meitene pēc izsaukuma. Kad Lejasciema pagasta puķu mīļotājām kaut kas vajadzīgs, viņas man piezvana un esmu klāt ar savām puķēm. Arī uz Lizumu un Tirzu braucu piedāvāt savas puķes. Krizantēmu šogad man ir ļoti daudz, tāpēc pircēji pie manis var vērsties arī “Indrānos”. Pavasarī ar krizantēmām apstādīju lielu platību. Spraudeņi palika pāri. Tos sirds neatļāva izmest. Domāju, gan jau rudenī pārdošu. Tā arī iestādīju. Pavasarī krizantēmas praktiski nepārdodu, ja nu vienīgi spraudeņu ir ļoti daudz,” Nellija dalās pieredzē. Krizantēmas audzētāja pavasaros īpaši nemodina, bet, redzot, ka sakneņiem ir parādījušies asni, bet spraudeņi – apsakņojušies, tos iznes piesaulē norūdīties. Pavasarī augus dobē izstāda pēc salnu beigšanās, citādi sals aprauj dzinumu galus. Ja tomēr ir bažas par lielāku vēsumu naktī, stādiem var uzklāj agrotīklu. “Lai audzētu mārtiņrozes, kaut kas par tām ir jāzina. Piemēram, par agrotehniku. Pēdējā grāmata par krizantēmām izdota 1991.gadā, bet jaunākas literatūras par tām nav. Audzējot multiflorās krizantēmas, podā jāsajauc kūdra, dārza zeme, komposts, kā arī puķēm domātais kompleksais mēslojums. Katrā laistīšanas reizē ūdenim pievienoju “Vito”, jo, augot tikai podā, barības vielu var arī pietrūkt. Vasarā divām puķu vagām uzkaisīju pilnmēslojumu, bet divām ne. Nebija nekādas atšķirības,” novērojusi Nellija.

Visbīstamākā – baltā rūsa
Krizantēmu audzētāja cenšas ievērot visus nosacījumus, lai puķes neciestu no slimībām, jo izrādās, ka mārtiņrozes apdraud miltrasa, kā arī pelēkā puve. Tām konstatēta arī bīstama karantīnas kaite – krizantēmu baltā rūsa, kas sākumstadijā izpaužas kā mazi balti pleķīši uz lapām, kas vēlāk lapas apakšpusē veido baltu vai viegli rozīgu spilventiņu. Slimības sporas pārvietojas pa gaisu, tādēļ šīs kaites skarts stāds, spraudenis vai zieds obligāti ir jāiznīcina. No kaitēkļiem mārtiņrozēm var uzglūnēt laputis, kā arī tīklērce un tripsis. Nellija neslēpj, ka labprāt audzētu vai visu šķirņu krizantēmas, bet jārēķinās ar iespējām. Jaunas šķirnes viņa iegādājas no citiem šo puķu audzētājiem, pārlapo dažādus katalogus, kaut gan nācies arī vilties, jo mārtiņroze dabā un kataloga fotogrāfijā atšķiras. Par katru jaunu krizantēmu Nellija vispirms izpriecājas, tikai tad to pavairo vai gluži pretēji – atsakās, jo spēj būt kritiska. Viņa joprojām nav atmetusi cerību, ka tomēr pēc pieciem gadiem izdosies īstajā laikā uzziedināt zaļo mārtiņrozi `Verdi`. 

Nellija iesaka

◆ Mārtiņrozes, ja tās ir kur glabāt pa ziemu, vislabāk pirkt rudenī, jo tad var redzēt, kādi ir to ziedi.
◆ Skaisti mārtiņrožu krūmi pavasarī veidosies tikai tad, ja tiks stādīti spraudeņi, nevis viss iepriekšējā gada krūms. Tas ātri iznīks.
◆ Lai no viena sakneņa izveidotu krūmu, pirmajam lielākajam dzinumam (10 – 15 cm) nokniebj galotni, lai rastos atvases. Šo procedūru var atkārtot.
◆ Mārtiņrozēm patīk, ja tās stāda saulainā, no valdošajiem vējiem aizsargātā vietā. Augsnē nedrīkst uzkrāties un stāvēt mitrums, tas draud ar mārtiņrožu nopūšanu.
◆ Stādot augsnē iestrādā komplekso minerālmēslojumu, organisko mēslojumu labāk iestrādāt kādu laiku pirms stādīšanas.
◆ Krizantēmu krūmam no krūma jābūt vismaz 30 cm attālumā. Arī podos stādītās krizantēmas nedrīkst saskarties.
◆ Mārtiņrozes nemēdz saziedēties, tikai var saulē izbalēt.
◆ Pirms likšanas ziemas guļā mārtiņrozes apgriež. Ziemā sakneņus nelaista, bet nevar arī iekaltēt. Pārziemo telpā, kur ir pat plus 4 līdz plus 6 grādi. Ja pārziemo siltumnīcā, tad jāpiesedz.
◆ Veikalā nopērkamās mārtiņrozes ir apstrādātas ar auguma ierobežojumu. Tās būs mazas tikai pirmajā gadā, pēc tam izaugs lielas.