Paplašina maizes klāstu

2015. gada 8. oktobris 00:00

1373

No “Ozolu maizes” produkcijas pircēji visvairāk iecienījuši klasisko saldskābmaizi

Lejasciemieši Ingūna un Ainārs Ozoli mājražošanu uzsāka pirms vairāk nekā diviem gadiem, cepot saldskābmaizi, bet tagad saviem klientiem jau piedāvā desmit dažādus “Ozolu maizes” veidus.
Produkcijas klāstā ir ne tikai ierastā saldskābmaize, baltmaize un rudzu maize, tagad var nobaudīt arī rudzu maizi ar saulespuķu sēkliņām, baltmaizi ar sieru, saldskābo maizi ar burkāniem un augļiem. Maize tiek cepta no bezrauga mīklas, izņemot baltmaizi.
“Vajadzīgs laiks, kamēr cilvēki iepazīst produkciju. Tas ir ilgs process. Ja kaut kur aizbraucam tirgot, tas nenozīmē, ka visi uzreiz maizi pirks. Tās izvēle ir ļoti plaša tāpat kā gaļai, taču konkurence mūs nebaida,” atklāj A.Ozols.

Nebaidās eksperimentēt
Ingūna ir galvenā maizes cepēja, talkā nāk divas palīdzes. Viņa nebaidās eksperimentēt, pievienojot jaunas sastāvdaļas. Ja maize izdodas garšīga, tad to ved uz tirgu. “Viss darbs notiek nedēļas beigās. Kad ir brīvdienas, tad mums ir aktīvs darbs. Tāda ir mūsu darba specifika. Maizi cepam atkarībā no pieprasījuma un vedam tirgot uz piecām vai sešām vietām vienā dienā, uz dažām – regulāri. Tendence maizes izvēlē dažādās tirdzniecības vietās ir atšķirīga. Vispieprasītākā tirgū ir klasiskā saldskābmaize. Rudzu maizi mazāk pērk, jo tā ir “stipra”,” stāsta Ainārs, kurš pats iecienījis dažāda veida maizi, vairāk gan ēdot rudzu maizi, bet Ingūnai patīk maize ar sēkliņām.
Mājražotāji maizi cep arī uz pasūtījuma. Ir gadījumi, kad maizi cep uz kāzām. “Ļoti daudzi latviešu bāleliņi strādā ārzemēs un savējiem ved maizi kā ciemakukuli, kā arī ēd paši. Kad strādāju Dānijā, tad līdzi ņēmu astoņus maizes kukuļus, kurus ēdu pusotru mēnesi. Dānijā tādas maizes nav. Tur arī diez vai tādu pirktu. Cilvēki prasa, cik ilgi maizi var uzglabāt. Baltmaizi ilgi nevar, bet visas pārējās gan. Noteikumi paredz, ka maize piecu dienu laikā jāizlieto. Pirmais un galvenais nosacījums, kam jāvelta uzmanība, – maizes kvalitāte. Svarīgi, lai maize pircējam garšo,” neslēpj A.Ozols.

Savs klientu loks
Ainārs bilst, ka reizi mēnesī dodas uz Madonu – tur ir cilvēki, kas maizi iegādājas mēnesim. “Pirms kāda laika aizbraucu uz Cēsīm, kur nebiju ilgāku laiku bijis. Cilvēkus tur vairāk vai mazāk pazīstu, un viena pircēja teica, ka pirks konkrēto maizi. Nezināju, ka viņa regulāri pērk “Ozolu maizi”. Viņa izstāstīja, ka viens no noteicošajiem maizes izvēles nosacījumiem – vai maize saglabājas pēc vienas nedēļas. Ja tā nepelē, tad viss ir kārtībā un to viņa labprāt pērk,” ar savu pieredzi dalās Ainārs.
Pirms maizes iegādāšanās pircēji to var nodegustēt. “Ja cilvēks maizi noprovē, tad saprot, vai viņam garšo vai ne. Domājam arī par vizuālo noformējumu. Jāņos uz tirgu meitenes brauca maizi tirgot tautas tērpos. Ziemassvētkos ir atbilstošs noformējums. Tirgos stāstām, kāda ir mūsu ražotā maize. Ja braucam uz tālākām vietām un pircēju ir mazāk, tad ar viņiem kārtīgi izrunājos. Tur, kur mūsu produkciju pazīst, izveidojies savs klientu loks,” pauž preču zīmes “Ozolu maize” saimnieks.
Uz priekšdienām Ingūnai un Aināram Ozoliem ir nākotnes plāni, viņi nedomā apstāties pie iesāktā. “Ja dara to, kas patīk, tad tā lieta iet,” uzsver A.Ozols.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Paplašina maizes klāstu

Kategorijas