Reformas nevar būt reformu pēc

2015. gada 9. oktobris 00:00

1179

Visa pamatā ir jābūt skolēnam

Līdz septembra beigām novada izglītības iestādēm bija jāiesniedz savs nākotnes redzējums par vispārējās izglītības attīstības plānu Gulbenes novadā 2016.- 2018.gadam.
“Diemžēl saņēmām tikai piecu izglītības iestāžu redzējumu. Viss vairāk vai mazāk aprobežojās tikai ar savas skolas redzējumu, nevis saistībā ar novadu. Saņēmām atsevišķus priekšlikumus un komentārus, bet tie nebija tik būtiski, lai teiktu, ka darba grupas darbs ir bijis nepareizs vai reālajā situācijā iespējamais skolu tīkla optimizācijas modelis nav adekvāts. Mēs negrasāmies un arī nevaram strādāt atrauti arī no valdības lēmumiem. Taču būtu nepiedodami, ja strukturālas reformas veiktu tikai reformu pēc,” saka Gulbenes novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls.
- Kādi bija priekšlikumi?
- Lejasciema vidusskola, piemēram, norādīja, ka pa gadiem skolēnu skaits skolā pieaug vai ir stabils. Nākamajā mācību gadā desmitajā klasē tie varētu būt 10, tad jau 12, bet vēl pēc trim gadiem – 14 skolēni. Šobrīd ministrija ir piekāpusies, diskutējot par šiem desmit skolēniem. Tomēr, ņemot vērā mūsu demokrātisko situāciju, tas ir liels risks. Projektā ieskicētā šīs skolas iespējamā statusa maiņa nenozīmē, ka tas notiks jau 2016.gadā. Kas liek nosvērties par labu Lizuma vidusskolai? Pie šāda priekšlikuma nonācām, pētot dzimstības rādītājus konkrētajā apdzīvotajā vietā. Tur, kur ir ražotnes, ir jauni cilvēki, tur būs arī bērni. Ja savulaik Izglītības ministrija bezkaislīgi runāja par skolēnu skaitu tikai desmitajās klasēs, tad tagad tiek runāts par kopējo skolēnu skaitu vidusskolas posmā. Tas nav šaurs skats viena mācību gada robežās, nosakot, ka desmitajā klasē jābūt desmit skolēniem, tad vidusskolas posmā kopā – trīsdesmit (tiek plānots ar 2016.gada 1.septembri). Runājot par Lizuma un Lejasciema vidusskolas tālāko statusu, tas būs viens no rādītājiem. Skatāmies arī piecu un sešu gadu veco bērnu, kā arī pirmsskolas vecuma bērnu skaitu kopumā, kas ļauj pietiekami precīzi noteikt, kāds skolēnu skaits sagaidāms sākumskolas un vēlāk arī pamatskolas posmā. Ar vidusskolas posmu ir sarežģītāk, jo pēc devītās klases audzēkņi izvēlas – palikt vidusskolā vai doties apgūt arodu.
- Kas sagaida Gulbīša vidusskolu?
- Tur visu nosaka ERAF dabaszinību projekts, kas tika īstenots kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei tieši vidusskolas posmam. Tas ir īstenots, un jāņem vērā piecu gadu nosacījums. Tas attiecas ne tikai uz Gulbīša, bet arī uz Lejasciema un Gulbenes vidusskolu. Projekta nosacījumi ir spēkā līdz 2016. gada 26.decembrim. Tas nozīmē, ka ar 2017.gada 1.janvāri teorētiski varētu pieņemt lēmumu, ka Gulbītī ir pamatskola. Arī skola ir pieņēmusi šo faktu.
- Vai tiks slēgta Daukstes pamatskola?
- Skolu tīkla modelī ir šāds uzstādījums. Slēdzot kādu no mazajām skolām, katrs gadījums ir jāvērtē atsevišķi, jo bērnu skaits nav vienīgais rādītājs. Taisnība, ka tur, kur ir skola, konkrētā teritorijā kūsā dzīvība. Tomēr uzskatu, ja konkrētajā teritorijā skolas nav, viennozīmīgi nevar sacīt, ka tā ir nolemta teritorija. Visu izšķir cilvēki. Reālā situācija ir jāizvērtē un jāsaprot skolas vadībai, pagasta pārvaldei, vecākiem un, protams, arī skolas dibinātājiem. Jāapsēžas pie viena sarunu galda un jāpieņem lēmums vienojoties. Piemēram, Druvienas pamatskolā ir jūtama šī saliedētība, ir redzama skolas nozīmīgā vieta pagastā, lai gan šai skolai, iespējams, arī perspektīvā jātop par izglītības iestādi tikai ar sākumskolas posmu.
- Esam bagāti, vadājam skolēnus krustu šķērsu. Kāpēc?
- Viens aspekts ir skolas prasme pārliecināt vecākus, ka bērnam tur būs labāk. Jāņem vērā internāta piedāvājums, vecāku vēlmes un prasības bērna izglītošanai Ir vecāki, kuri uzskata, jo bērns no mājām tālāk, jo labāk. Visu nedēļu viņš ir siltumā un paēdis. Ja skola šādu pakalpojumu var sniegt, kāpēc no tā atteikties? Ir vecāki, kuriem izveidojies viedoklis par konkrētas skolas piedāvātās izglītības kvalitāti, kas, viņuprāt, ir augstāka nekā tuvākajā izglītības iestādē. Liela nozīme ir vecāku darbavietai, mūzikas, mākslas un sporta skolas piedāvājumam, kas rada “vilkmi” uz pilsētu. Ir bērni, kuriem ir grūti adaptēties lielos skolas kolektīvos. Nevar teikt, ka uz lauku skolām no pilsētas mācīties brauc bērni tikai no ģimenēm, kurās ir problēmas. Procentuāli tā ir kāda daļa, kas no Gulbenes brauc uz Daukstēm, Tirzu, Stāķiem, Galgausku. Daudzviet veidojas uzskats, lai gan pagastā ir skola, mēs tajā savus bērnus nesūtīsim, lai labāk brauc uz kaimiņu novada skolu. Tas ir sava veida līdz galam nesaprotams vecāku protests un rīcība. Piemērs tam ir Rankas un Stāmerienas pagasts, kur tika slēgta attiecīgi Rēveļu un Kalnienas skola.
- To nosaka zināšanu kvalitāte?
- Nepareizi ir uzskatīt, ka lauku skolās bērni iegūst sliktākas zināšanas nekā pilsētā. Ir mazās skolas, kas aktīvi gatavo skolēnus mācību priekšmetu olimpiādēm, zinātniski pētnieciskajai darbībai un gūst atzīstamus rezultātus reģiona un valsts līmenī. Tajā pašā laikā viena otra mūsu nosacīti lielā skola ir gana pasīva šajā jomā. Skatoties pēdējos divu gadu rezultātus, var uzteikt Druvienas, Tirzas un Stāķu pamatskolu, kā arī Gulbenes novada valsts ģimnāziju.
- Pastāv skolēnu “pārpirkšana”?
- Izlikties, ka mums šīs darbības nepastāv, nav vērts. Šīs darbības var saukt dažādi, bet šobrīd katram skolēnam seko noteikta naudas summa. Skolēns ir kļuvis par sava veida preci. Kur ir bērni, tur valsts novirza naudu skolotāju algām, līdz ar to ir plašāks piedāvājums interešu izglītībai un citam. Arī jaunajā finansējuma modelī, par kuru šobrīd notiek asas diskusijas, finansējuma pamatā ir skolēnu skaits.
- Skolai, lai tā pastāvētu, jākļūst daudzfunkcionālai?
- Mainoties situācijai, kas saistās ar valsts finansējumu pedagogu algām, skolai ir jāmeklē jaunas iespējas un piedāvājumi, bet tā nevar tā vienkārši kļūt par multifunkcionālu centru, kurā atrodas feldšerpunkts, dienas centrs, bibliotēka vai kaut kas vēl cits. Kas tā īsti tad būs par iestādi? Domājot par skolas pastāvēšanu, nedrīkst degradēt multifunkcionālo jēdzienu. Tas, ka skolām ir maksimāli jādomā, ko tās var piedāvāt, realizējot projektus, veidojot un sadarbojoties ar biedrībām, iesaistot sabiedrību dažādās aktivitātēs, ir viennozīmīgi. Piemēram, Druvienas pamatskola ir mērķtiecīgi gājusi uz latviskās dzīvesziņas tradīciju ieviešanu un popularizēšanu un ar to ir plaši atpazīstama valstī.
- Pedagogi noveco. Ko darīt?
- Šī problēma mani satrauc, jo novada pedagogu sastāvs noveco un jau šobrīd ir sarežģīti aizpildīt radušos “robus” pedagogu sastāvā. Veidojas paradoksāla situācija. Sakām, ka skolotāju sastāvs ir novecojis, bet tajā pašā laikā jaunam pedagogam sevišķi mazajās skolās mēs nevaram solīt ne pieklājīgu samaksu, ne nodrošināt pieklājīgu darba slodzi, ja jaunais skolotājs nemāca latviešu valodu, matemātiku vai citu mācību priekšmetu ar lielāku stundu skaitu. Tā ir valstiska problēma. Par to esam diskutējuši gan nodaļā, gan novada domes vadības līmenī, jo palaikam parādās mācību priekšmetu bloki, kur ir problēmas ar pedagogiem, sevišķi dabaszinībās, šogad arī mūzikā un pirmsskolā. Ņemot vērā pedagogu amata vienības, ieviešot jauno finansēšanas modeli, varētu būt tā, ka ļoti daudzi skolotāji lauku skolās strādās nepilnu slodzi. Jaunajā atalgojuma modelī ir vāji slēpta mazo skolu optimizācija. Tiek uzsvērts, ka 1. līdz 6.klašu skolēniem izglītība jānodrošina iespējami tuvāk dzīvesvietai, tādējādi, nepietiekot finansējumam, daļu pamatskolu laukos nāksies reorganizēt par sākumskolām. Taču mums novadā lēmumi ir jāpieņem izsvērti.
Pēc būtības jauno pedagogu finansēšanas modeli valstī atbalsta. Taču tajā ir daudz riska momentu, uz kuriem norādījuši pašvaldības un izglītības darba vadītāji un pie kuriem vēl strādā Ministru prezidentes izveidotā darba grupa. Pie šī modeļa mēs kā novads kopumā būtu ieguvēji finansējuma apjoma ziņā, īpaši atbalsta personālam. Šobrīd šo personālu finansē pašvaldība. Taču nepiedodami, ka viss šis process valstī ieilgst. Nu jau ir oktobris, bet skaidrības nav.

svarīgi

◆ Projektā līdz 2018.gadam plānots slēgt Daukstes pamatskolu. Lejasciema vidusskola, iespējams, būs kā pamatskola, Lizuma – kā vidusskola. Gulbīša vidusskola būs pamatskola. Druvienas un Krišjāņa Valdemāra pamatskola varētu tikt reorganizēta par sākumskolu, Galgauskas, Litenes un Stāmerienas pamatskola - kā sākumskola vai citas skolas struktūrvienība. Par vidusskolas filiāli varētu kļūt arī Gulbenes vakara (maiņu) vidusskola. Rankas, Stāķu, Tirzas pamatskola varētu saglabāt savu līdzšinējo pamatskolas statusu.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Reformas nevar būt reformu pēc

Kategorijas