Dzirkstele.lv ARHĪVS

Novada vadītājs iepazīsies ar slimnīcu

Diāna Odumiņa

2015. gada 13. oktobris 00:00

1072
Novada vadītājs  iepazīsies ar slimnīcu

Gulbenes poliklīnikā sāk pietrūkt valsts kvotu, pacientiem jāmaksā pašiem

Gulbenes novada domes priekšsēdētāju Andri Apinīti šodien uz tikšanos uzaicinājusi SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” valde. “Tā ir uzņēmuma valdes iniciatīva. Es piekritu. Zinu, ka man parādīs abas slimnīcas, kā arī būs saruna vadības līmenī,” “Dzirkstelei” saka A.Apinītis.
SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” valdē ir ventspilniece Alīda Vāne, rīdzinieks Marģers Zeitmanis (vienīgais ar tiesībām pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi), Daukstu pagasta iedzīvotājs Guntis Blūms un balveniete Ināra Ņikuļina, kura ir arī SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” izpilddirektore (liecina “Lursoft” dati). Kā zināms, SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” Gulbenes novada domei pieder 13 procenti kapitāldaļu, kuru pārstāvis uzņēmumā jau trešo gadu ir Andis Caunītis – Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks.

Gulbenes slimnīcā visas gultas aizņemtas
Gulbenes slimnīcā, kur dienas stacionārā un aprūpes nodaļā ārstējas plānveida pacienti, visas gultasvietas ir aizņemtas. Pacientu netrūkst arī neatliekamās medicīniskās palīdzības infekciju nodaļā Gulbenē. Pavisam vakar Gulbenē dažādās nodaļās ārstējās 32 pacienti, “Dzirksteli” informē A.Vāne. Savukārt kopumā vakar SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” visās nodaļās bija ievietoti un ārstējās 85 pacienti. “Tātad 40 procenti mūsu stacionēto pacientu ir Gulbenē,” saka A.Vāne.
Līdz šim šajā slimnīcu apvienībā uz valsts apmaksātām konsultācijām pie ārstiem speciālistiem, kā arī uz valsts apmaksātām operācijām varēja tikt, negaidot garās rindās, taču tagad arī pacientus Gulbenē skar veselības aprūpes budžeta nepietiekamība.

Ieguvēji tie, kuriem ir apdrošināšanas polises
Kvota jau beigusies ārstam dermatologam (ādas ārstam), tūlīt beigsies arī otolaringologam (ausu, kakla un deguna ārstam), urologam (ārsts, kas ir specializējies urīnceļu un dzimumorgānu veselības un slimību jomā). Kvota beigusies tādai diagnostikas metodei kā osteodensitometrijai jeb kaulu blīvuma mērīšanai. “Tas nozīmē, ka pacientiem par konsultācijām jāmaksā no savas kabatas vai arī var izmantot apdrošināšanas polises,” skaidro A.Vāne. Viņa piebilst, ka ausu, kakla un deguna ārstam valsts apmaksātā kvota ir paredzēta 150 pacientiem mēnesī, taču faktiski pacientu ir vairāk. Tāpēc valsts apmaksātām šā speciālista konsultācijām priekšroka ir bērniem. “Bet patiesībā pieprasījums pēc ausu, kakla un deguna ārsta ir divas vai pat trīs reizes lielāks,” saka A.Vāne.
Jau kopš augusta rentgenoloģiskie un ginekoloģiskie izmeklējumi visām medicīniskajām izziņām un profilaktiskajām pacientu apskatēm notiek kā maksas pakalpojums sakarā ar kvotu pārpildi.
“Cerams, ka veselības ministra Gunta Belēviča izteikumos neviens īpaši neklausās. Mēs turpināsim pacientiem sniegt gan ambulatoro, gan stacionāro palīdzību. Pacientiem nevajadzētu bažīties, ja viņi tagad kādu veselības aprūpes pakalpojumu izmantos par maksu, un domāt, ka turpmāk tā būs visu laiku. Tā jau nu gluži nebūs,” mierina A.Vāne.