“Jaunārēs” zivis audzē deviņos dīķos

2015. gada 15. oktobris 00:00

2371

Vilnis Ziediņš zivju mazuļus pērk sertificētās saimniecībās

Sākumā Vilnis Ziediņš saimniekojis kopā ar tēvu, visu dalot uz pusēm, bet pēc viņa nāves palicis galvenais saimniekotājs. Tēvam vienmēr pirmajā vietā bijuši lopi – govis un aitas -, kuri arī tagad ganās aplokos. Makšķerēšana bijusi otršķirīga, tomēr viņš, kā vien spējis, atbalstījis dēla interesi par zivkopību.

Dzīvo sams vientuļnieks
“Zināšanas zivsaimniecībā esmu apguvis dažādos semināros un pieredzes braucienos. 2007.gadā sāku te kaut ko nopietnāk darīt. Pagājušajā gadā nolaidām 1,5 hektārus lielo dīķi un vairāk nekā divas tonnas zivju pārdevām. Tas bija ārkārtīgi smags darbs, stāvēt līdz viduklim dūņās un izzvejot visas zivis. Šādas rīcības mērķis bija dīķa paplašināšana un tīrīšana. Šogad tajā ielaidām jaunas zivis. Tās vēl ir mazas, tāpēc neļauju makšķerēt, lai zivīm neradītu šoku. Centrālajā dīķī dzīvo karpas, karūsas, līdakas, asari, raudas, ruduži, amūri, platpieri, zandarti. Labprāt ielaistu arī samu, bet baidos, ka tam būs pārāk liela apetīte. Viņš dzīvo atsevišķā dīķī kā vientuļnieks,” stāsta Vilnis.
Sākotnēji dīķī bijuši divi sami, kurus saimnieks nosaucis par Maksi un Moricu, bet Morics pārcēlies uz dīķi Beļavas pusē. Tagad Vilnis prāto, ko iesākt ar skaisto Maksi, kurš sasniedzis jau pusotra metra garumu un sver 12 kilogramus. “Dīķī, kas sāk aizaugt, liecinot, ka tajā vairs nav mazo zivtiņu, kas izēd ūdenszāles, samam jau sāk kļūt par šauru. Kad samus atvedām no Kaķīša ezera, tas svēra 1,8 kilogramus. Bija tāds laiks, kad Gunāram Ķirsonam piederošajā ezerā varēja makšķerēt, ko vēlas, un lomu vest, kur vēlas. Sākumā bija doma audzēt samus, bet bija gadījušies divi puikas,” stāsta Vilnis. Zivju mazuļus viņš iegādājas zivju audzēšanas saimniecībās. Laba sadarbība izveidojusies ar Uldi Bērziņu no Alūksnes. “Visas mazās zivtiņas, ko iegādājos, nāk no sertificētām un atzītām audzētavām. Sadarbības partneri man ir arī Liepājas un Kuldīgas pusē,” stāsta saimnieks.

Audzēs krāsainās Koi karpas
Vilnis vispirms ved rādīt pirmā līmeņa dīķi, kurā šobrīd nav ūdens. “Pirmā līmeņa dīķī pavasarī savācu visu apkārtējo ūdeni, ko rada nokrišņi. Ūdens līmeni pats regulēju pēc vajadzības. Tas nekas, ka gar dīķa malām aug niedres. Pavasarī tās tiks nopļautas un sadedzinātas, bet pelni noderēs zivīm. Šajā dīķī pavasarī ielaižu divas karpu mātes un četrus tēvus. Visu vasaru viņi tur dzīvojas, kamēr tieku pie karpu mazuļiem. Šajā, kā arī pārējos dīķos ir ierīkoti barības galdi, kur zivis tiek piebarotas, lai tās neapēstu savus mazuļus. Pārsvarā zivis baroju ar graudiem, bet šajā dīķi ieberu arī kaut ko labāku, piemēram, zivīm domāto kombinēto spēkbarību. Joprojām lielajā dīķī dzīvo 11,8 kilogramus smaga karpa,” stāsta Vilnis. Viņš nolēmis pavasarī vienā dīķī audzēt tikai divu veidu stores. Atsevišķa ūdenskrātuve ierīkota tikai līņiem. Ir arī atsevišķs dīķis zivju nārstošanai, kā arī bioloģiskais dīķis. Vieta atvēlēta arī nelielam dekoratīvajam dīķim, kas vēl tiek iekārtots. Pavasarī tajā dzīvos septiņas skaistas, krāsainas un drošas dažādu sugu Koi karpas, kas Latvijā ieceļojušas no Japānas. Tās būs tikai skaistumam.

Foreles, palijas un vēži
Forelēm saimnieks ierīkojis atsevišķu dīķi, jo tām, atšķirībā no karpām, kurām patīk rakties pa dūņām, nepatīk saduļķots ūdens. Izrādās, ka 200 gramus smaga karpa caur savām žaunām gada laikā izfiltrē aptuveni tonnu grunts. “Forelēm domātais ir siles tipa dīķis, lai tajā neuzsiltu ūdens, kā arī zivis pasargātu no zivju gārņa. Gar tā malu esmu iestādījis kalmes. Šogad šajā dīķī dzīvo arī palijas – vienas no skaistākajām un graciozākajām lašveida zivīm. To mazuļi ir daudz dārgāki par foreļu mazuļiem. Tās aug salīdzinoši lēnāk. Kopumā ielaidu 75 palijas. Tās ir vērtīgas zivis, kurām uzturvērtība ir augstākā nekā lašiem un varavīksnes forelēm. Zinu, ka kūpinātas palijas cena sasniedz 70 eiro kilogramā. Palijas ir zivis, kuras izmakšķerējot nevar laist atpakaļ, jo tās tad neizdzīvo. Viņas cieš no roku siltuma šoka, kā arī nedzīst āķa radītais bojājums,” stāsta Vilnis. Dīķu saimnieks praksē ir pārliecinājies, ka tie, kuri domā, ka, izrokot dīķus un ielaižot tajos zivis, par to var aizmirst, neapzinās, ka ir jāiegulda liels darbs. Lai ierīkotu dīķu sistēmu, Vilnis rakstījis projektu, bet sapratis, ka tas nav domāts viņam. Pat tad, ja 90 procenti no kopējām projekta izmaksām tikuši atbalstīti no Eiropas fondu naudas, bijis jādomā, kur ņemt atlikušos 10 procentus līdzmaksājuma. Pirms dažām dienām izrakts neliels dīķis, kurā tiks audzēti vēži. Lai tie jaunajā mājvietā justos labi, saimnieks dīķī jau iesējis vilkuvāles.

Doma par jauniem piedāvājumiem
Vilnis pats savām rokām uzbūvējis arī pirti, lapenītes atpūtai, kā arī ierīkojis āra dušu, kas kalpo arī par pārģērbšanās kabīni peldētājiem. Tapusi arī skujeņu dobe kā Latvijas kontūra. Pie dīķiem ir pietiekami daudz vietas, lai varētu sliet teltis. Īpaši tie, kas uz “Jaunārēm” makšķerēt brauc no Rīgas. Tiesa, rīdzinieki gan labprātāk izvēlas pārnakšņot šim nolūkam iekārtotajās istabiņās. “Ja ir nelieli zivju dīķi, tad ar tiem vien neko daudz nopelnīt nav iespējams, tāpēc bija jādomā, ko vēl cilvēkiem varētu piedāvāt. Tiem, kuri brauc ciemos, lai makšķerētu, ir jāievēro nosacījums, ka zivs, kas smagāka par pieciem kilogramiem, jālaiž atpakaļ. Iesaku arī gadu vai divus gadus vecas nelielas zivis arī atlaist atpakaļ,” bilst Vilnis. Lai arī ziemas mēnešos, kad zivis guļ, “Jaunārēs” valdītu rosība, viņš domā par hokeja laukuma ierīkošanu, lai gan gados jauno spēlētāju kļūstot arvien mazāk.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

“Jaunārēs” zivis audzē deviņos dīķos

Kategorijas