Kažokzvēru audzēšana Letēs izkūpējusi

2015. gada 15. oktobris 00:00

789

Pavasarī cilvēkiem dotā cerība, ka Beļavas pagasta Letēs bijušajā zvērkopības saimniecībā atkal tiks audzēti kažokzvēri, ir izkūpējusi vējā. Skaidrs, ka arī 2 tūkstošu ūdeļu un 600 lapsu, kuras bija plānots uz Letēm atvest no Somijas un Dānijas jau šā gada otrajā pusē, nebūs. Jau otro mēnesi zvērkopības saimniecības teritorijā valda klusums un pamestība.

Eksporta aizliegums izjauc nodomus
Sazinoties ar firmas “Letes FURS” menedžeri Jolantu Brikovsku, kura kopā ar tehnisko direktoru Jāni Zariņu tika veikusi saimniecības apsekojumu, lai aprēķinātu, cik lielas investīcijas piesaistāmas saimniecības darbības atjaunošanai, viņa atzina, ka jau pašā sākumā nebijis skaidrs, kā izdosies piesaistīt investorus.
“Mums bija vienošanās ar zivjrūpnieku par subproduktu piegādi saimniecībai un darbības atjaunošanas sponsorēšanas iespējām. Diemžēl Latvijas un Krievijas attiecības saistībā ar zivju produktu eksporta aizliegumu uz Krieviju izjauca visus labos nodomus. Man ir ļoti žēl, ka no mūsu iecerēm nekas nesanāca. Gatavojos braukt projām no Latvijas. Žēl ir arī to cilvēku, kuri dzīvo Letēs, ja nekas nemainīsies, tad tur valda nolemtība,” teica J.Brikovska.

Labāk viens ar lielu naudu
Jau pavasarī, uzzinot, ka ir iecerēts atkal audzēt kažokzvērus, vietējie zvērkopības saimniecības ciemata iedzīvotāji uz saimniecības atdzimšanu raudzījās ar šaubām, jo bija pieredzējuši biežu saimniecības vadības maiņu un masveida lapsu izkaušanu pirms pieciem gadiem. “Protams, ir žēl, ka tā arī nekas nesanāca. Ja Letēs nav ražotnes, tad mazais strādnieku ciemats ir nolemtība. Jau pašā sākumā man nebija pārliecības, ka viss izdosies, jo plāni šķita ārkārtīgi lieli un vērienīgi. Mulsināja saimniecības apsekotāju teiktais, ka tikšot ievests un apmācīts darbaspēks, jo uz vietas strādnieku ir maz. Šī iecere un citas taču prasa lielus izdevumus,” situāciju vērtē Beļavas pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Rakstiņš. Līdzīgi domā arī bijušais ilggadējais zvērkopības saimniecības direktors Guntis Elstiņš, kurš dzīvo Letēs. Arī viņš neticējis tik grandiozu plānu īstenošanai dažu mēnešu laikā.
“Tam ir vajadzīgs daudz naudas. Ja kopā darbojas vairāki cilvēki, kā tas ir šajā konkrētajā gadījumā, tad viņiem vienmēr savstarpēji vienoties ir grūti vai pat neiespējami. Manuprāt, daudz vairāk tiktu panākts, ja zvērkopības saimniecības atjaunošanu uzņemtos viens cilvēks ar lielu naudu, jo ir jāatjauno un jāmodernizē barības virtuve, desmitkārtīgi jāpalielina jauda lielajā elektroenerģijas padeves transformatorā, jāierīko mūsdienīgas attīrīšanas iekārtas un ūdens padeves sistēmas, jāieved jauni sprosti dzīvniekiem, jāautomatizē barības padeve. Tam visam tagad naudas nav. Lai te kaut kas notiktu, ir vajadzīgi īsti saimnieki, kuri sakārtotu arī savulaik uzbūvēto daudzdzīvokļu māju. Letes kļūst arvien tukšākas. Atbrīvojas dzīvokļi, jo vecie cilvēki aiziet no šīs dzīves,” situāciju raksturo G.Elstiņš.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kažokzvēru audzēšana Letēs izkūpējusi

Kategorijas