Rada melnbaltas pastkartes

2015. gada 16. oktobris 00:00

2339

Gulbeniete Elīna Bērziņa ir piesaistīta ratiņkrēslam kopš dzimšanas, tomēr viņa ir optimisma pilna un dzīvē neizvēlas iet vieglāko ceļu. Kā viņa pati saka, tad vieglāk ir nedarīt neko, bet kāds gan no tā ir labums? Elīna iesaistījusies unikālu melnbalto pastkaršu kolekcijas veidošanā. Ideja sevī ietver konceptu par to, kāds ir tipisks latvietis, radot zīmolu “Typical”.
“Katrai kartītei otrā pusē ir trīs atslēgas vārdi angļu valodā, kas palīdz raisīt stāstu par kartītē atainoto. Tās ir melnbaltas tāpēc, lai stāsts iztēlei piešķirtu krāsas. Diez vai amerikānis zina, ka latviešiem ir tik daudz siena gubas laukos, un to, kāpēc rudenī novācam ražu. Ja stāsts pašam neraisās, tad mūsu radīto stāstu angļu valodā var izlasīt sociālajā tīklā “facebook.com”. Lielākā mērķauditorija ir tūristi. Vārdi iedod kartītes galveno esenci,” atzīst Elīna.

Neveiksmes nesalauž
Viņa pirms tam saskārusies ar grūtībām darba tirgū gan fiziskā, gan emocionālā izpratnē, tāpēc sapratusi, ka pašai jārada sava darba vieta. “Pēc pirmās neveiksmīgās darba pieredzes manī ir spītība panākt savā biznesā to, ko vēlos realizēt. Ja man cilvēcīgi nevar pasniegt roku, tad pati varu veidot savu ceļu,” pārliecoši saka Elīna. Kartītes var iegādāties Gulbenes novada tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrā, veikalā “Krāčukakts”. Lielākā daļa kartīšu aizceļos uz Rīgu. Latvijā tās var iegādāties vairāk nekā piecpadsmit vietās, un iecerēts, ka tās tiks virzītas uz Eiropas tirgu un ne tikai. Kartītes tiek iespiestas sadarbībā ar SIA “DMS Sfēru”, un tās uzņēmuši dažādi fotogrāfi, tajā skaitā gulbeniete Gundega Šķēla. Viņa lolo ideju par e-veikala izveidi, jo tas pavērtu lielākas iespējas tirdzniecībai ne tikai Latvijā, bet ārzemēs. Nākotnes plānos – veidot T-kreklus ar pastkartes attēliem.
Pēc profesijas Elīna ir tirdzniecības un mārketinga speciāliste. Uz mārketinga ceļu aizvedis britu aviokompānijas “Virgin” īpašnieks un miljardieris Ričards Brensons, kas ir viņas iedvesmotājs. Viens no lielajiem sapņiem ir kopā ar viņu iedzert tēju un papļāpāt. “Ieraugot cilvēku ratiņkrēslā, ir uzskats, ka vienīgais, ko viņš var darīt, – sēdēt pie datora četrās sienās un jābūt grāmatveža profesijai. Man teica, ka jāmācās grāmatvedība, bet man nepatīk cipari.” Skolotāji nenoticēja, ka Elīna var mācīties mārketingu, tomēr deva pusgadu ilgu pārbaudes laiku izvēlētajā profesijā, argumentējot – ja tiksi galā, tad turpināsi. Viņa pierādīja, ka to spēj, un pēc trim gadiem ieguva diplomu. Pēc tam skolotāji teica: “Elīna, mārketingu nepamet, jo tu to spēj!” “Šis gads ir milzīgs lēciens. Zīmola tapšanas aizsākumi saistīti ar projektu “TU.ESI.LV”. Pēc intervijas ar puišiem kaut kas manī “noklikšķēja” – pat nezinu, kas. Pēc pāris dienām bija Ievas Garjānes jautājums par to, vai vēlos iesaistīties šajā projektā un pārņemt stafeti. Tagad tik uz priekšu!” atklāj Elīna. Zīmols ieguva arī finansējumu Gulbenes novada domes finansējumu konkursā “Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai”.

Iesaistījusies starptautiskā kustībā
Jaunā meitene kopš pērnā gada decembra iesaistījusies pastkaršu sūtīšanas kustībā interneta vietnē “postcrossing.com”, kurā darbojas cilvēki no visas pasaules un var viens otram nosūtīt pastkarti. Tas arī bija iemesls tam, kāpēc radās biznesa ideja par melnbaltajām kartītēm. “Datorsistēma pēc nejaušības principa izlozē cilvēku no kādas pasaules valsts un viņa adresi, norādot, kādas pastkartes viņš vēlas saņemt, dažreiz – tās saturu.” Tas pavēris iespējas pastkaršu tirdzniecībai. “Savā profilā esmu norādījusi, ka man ir prieks par jebkuru pastkarti, bet gribu, lai otrā pusē ir atbilde uz to, kāds ir cilvēku laimīgas dzīves noslēpums,” stāsta Elīna. Viņas mīļākā pastkarte atceļojusi no Japānas, taču tās saņēmusi arī no Amerikas, Vācijas, Nīderlandes, Amsterdamas, Portugāles. Viņa pati nav aktīva sūtītāja, jo pietrūkst laika. “Parasti cenšos visu pārdomāt, ņemot vērā cilvēka vēlmes un intereses. Rakstot ar roku, rodas pavisam cita enerģija un pastkartei ir lielāka vērtība. Šī kustība ir gluži kā sociāls projekts, jo darbība notiek tikai pēc ziedojuma principa,” stāsta Elīna.

Tipiskā latvieša simbols
Peļņa, kas tiks iegūta no zīmola “Typical” pārdotajām pastkartēm, tiks izmantota pasākumu organizēšanai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, piemēram, lai uzsāktu uzņēmējdarbību, attīstītu savus talantus, lai paši sevi var uzturēt un lai kaut ko var dot sabiedrībai. “Pastkaršu kustība mudina cilvēkus atgriezties pie nezūdošām vērtībām – tās rakstīt ar roku. Tā liek apzināties, ka īsziņa telefonā nav mūžīga. Ja telefons saplīsīs, nepaliks skaistais teksts. Cilvēki, lai arī viņi to noliedz, ilgojas pēc siltuma, rūpēm un īpašas attieksmes.” Zīmola veidotāja atklāj, ka šobrīd tiekot domāts par to, lai sabiedrībā veicinātu ar roku rakstīto kartīšu kultūru un mēģinātu radīt izpratni, kādas ir sajūtas, saņemot šādas pastkartes. Kolekcija tiks papildināta ar jaunām pastkartēm. “Izveidots garš saraksts par to, kādam jābūt tipiskam latvietim, piemēram, dabā, attiecībās, tradīcijās. Fotogrāfi atsūta savu piedāvājumu, no kura tiek atlasītas labākās fotogrāfijas.” Pastkaršu vizuālie stāsti Elīnai rodoties galvā, tad tos piefiksē un izstāsta fotogrāfam. “Latvieši ir sēņotāji, kuriem rudenī svarīgs ir mežs, ir daudz amatnieku.” Pašai mīļākā kartīte – latvietis tecina bērzu sulas. Šobrīd tiek veidota kolekcija “Typical International”, kurā būs iekļautas 20 fotogrāfijas. Tās būs uzņemtas citās pasaules valstīs, radot foto, kāds ir tipisks spānis vai grieķis. Pēc Elīnas domām, tipisks latvietis ir darba cilvēks, bet diemžēl arī bailīgs. “Viņš ir apveltīts ar sirds siltumu, ir stiprs. Man vienmēr latvietis saistījies ar zemi. Katrs izvēlas, kur virzīt savus spēkus. Tipiskam latvietim jāatceras, ka viens nav cīnītājs, viņam vajadzīga komanda.”

Mammas sirds mīlestība
Elīnas aizraušanās ir arī blogu rakstīšana un grāmatu lasīšana. Ikdienas gaitās liels atbalsts viņai ir mamma. “Mums ir jaukas attiecības. Es pieņemu visus lēmumus, visu daru pati, bet viņa palīdz man tos īstenot. Ja dabūju punus, tad pati esmu vainīga. Man patīk, ka mamma nekad nesaka – tev nekas neizdosies.” Abas esot uz viena viļņa, vienādi skatās uz dzīvi un papildina viena otru. Meita un mamma regulāri kopīgi apmeklē teātra izrādes un operu. Sapnis ir vairāk paceļot. “Ceļot ir grūti, bet skaisti. Pasaule ir pārāk skaista, lai to neredzētu. Tas emocionāli atsver fizisko nogurumu.” Pagājušā gada rudenī Elīna ar mammu devās uz Budapeštu. “Man patīk mistiskas lietas, gribētu aizbraukt uz maiju cilts vietu, apskatīties viņu kapenes. Iespējams, ja varētu staigāt, būtu klaidone. Ar sapakotām somām, telti un ar stopiem apceļotu pasauli.” Viņas lielākā vēlēšanās – lai zīmolam “Typical” ir augsta kvalitāte, lai ar to varētu palīdzēt cilvēkiem. “Vēlos iekustināt sabiedrību domāt citādāk un padarīt savu dzīvi krāsaināku,” mērķtiecīgi saka Elīna.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Rada melnbaltas pastkartes

Kategorijas