Ģimenes ārsti saņem brīdinājuma vēstules

2015. gada 20. oktobris 00:00

1059

Ģimenes ārsti saņem brīdinājuma vēstules

Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska: “Ir pienācis laiks arī ārstiem iziet ielās!”

Gulbenes novada ģimenes ārsti atzīst, ka arī ir pārstrādājuši noteiktās kvotas, tāpēc saņēmuši brīdinājuma vēstules par kvotu pārpildīšanu.

Lēmumu pieņem kopīgi
“Arī es esmu saņēmusi brīdinošu vēstuli par šo kvotu pārsniegšanu jau diezgan sen. Manu ikdienas darbu īpaši tas nav ietekmējis, ja kāds izmeklējums vai asins analīze ir vajadzīga, tad tā ir arī vajadzīga,” saka ģimenes ārste Ieva Grīnšteine. Runa, viņasprāt, varētu būt par cilvēkiem, kuriem nav īpašu vai reģistrētu hronisku saslimšanu, kuri ierodas pie ģimenes ārsta un vēlas veikt asins analīzes. “Ja tas ir pirmo reizi gadā, tad kopīgi noskaidrojam, ko no šīm analīzēm visvairāk vajag. Ja tā, piemēram, šogad ir jau trešā reize un iepriekšējās asins analīzes nav bijušas ar īpašām izmaiņām, ja arī veselības stāvoklī nav īpašu izmaiņu, tad mēs kopīgi domājam, vai šīs analīzes ļoti vajag,” norāda ģimenes ārste.
Jaungulbenes pagasta ģimenes ārste Līga Vebruāle arī ir brīdināta par kvotu pārsniegšanu, bet viņa rīkojoties tā, “lai vilks paēdis un kaza dzīva”. “Ir pietiekami liela sapratne no pacientu puses, ja arī viņiem kaut kas ir jāsamaksā,” ģimenes ārste ir skopa vārdos.

Informācijas un laika trūkums
Ir gadījumi, kad pacients nedodas pie sava ģimenes ārsta pēc norīkojuma, bet uzreiz apmeklē privāti praktizējošu speciālistu. Tad vēlas, lai šī speciālista izrakstīto dārgo izmeklējumu apmaksā valsts, tāpēc tad dodas pie ģimenes ārsta pēc nosūtījuma, kurš ar šo nosūtījumu iepriekš nav rēķinājies.
I.Grīnšteine bilst, ka teorētiski, ja speciālists ir valsts līguma attiecībās ar Nacionālo veselības dienestu, viņš pacientu drīkst pats visur nosūtīt. Ja tā nenotiek un nosūtījums tālāk jādod ģimenes ārstam, tas liecina par informācijas trūkumu vai arī par speciālistu laika trūkumu. “Speciālisti ir tiesīgi nosūtīt pacientus arī uz dārgajām un sarežģītajām analīzēm, bet viņi to nedara, daļēji tieši tāpēc ģimenes ārstiem arī veidojas laboratorisko izmeklējumu skaita pārsniegums. Es nevienam pacientam neatsaku dot nosūtījumu arī tad, ja to ir norādījis maksas speciālists. Ja es maksas speciālista izdoto nosūtījumu uzskatu par pamatotu, tad cilvēks saņem valsts atmaksātu nosūtījumu uz analīzēm,” skaidro I.Grīnšteine.

Brīdinājumus vērā neņem
Lizuma pagasta ģimenes ārste Baiba Mezīte uzsver, ja izmeklējumi pacientam ir vajadzīgi, tad viņš tiek nosūtīts uz tiem. “Šonedēļ saņēmu informāciju, kas liecināja, ka vairākās pozīcijās ļoti pārsniedzam rādītājus, īpaši, kas saistās ar valsts kompensētajiem medikamentiem. Mēs kopīgi ar pacientu izvērtējam, kādi medikamenti viņam patiešām ir vajadzīgi. Es brīdinājumus vērā neņemu,” saka B.Mezīte. Viņa vēlētos, lai veselības ministrs kaut dažas dienas pastrādā laukos. “Lizumā ir ārkārtīgi daudz darbavietu. Cilvēki maksā nodokļus. Ja ģimenes ārsts tagad sāks ievērot kvotas un atteiksies sniegt palīdzību šiem cilvēkiem, kas notiks? Vienmēr saku saviem pacientiem, lai mēģina atlicināt kaut nedaudz naudas veselībai. Es katru dienu sastopos ar izmisušiem cilvēkiem, kuriem ir stress, sāpes un piedevām nav arī naudas,” saka B.Mezīte.

Ārstiem jāaktivizējas kopā ar pacientiem
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska apstiprina, ka ģimenes ārsti, kuri ir pārtērējuši kvotas, saņem brīdinājuma vēstules no Nacionālā veselības dienesta. Tādējādi ārsti kļūst par ķīlniekiem, jo no vienas puses ir pacients, kuram nepieciešama medicīniskā aprūpe, no otras – kontroles inspekcija, no trešās – līgums ar Nacionālo veselības dienestu. “Es paredzu, ka sabiedrība aktivizēsies kopā ar ārstiem un izies ielās. Ja mēs klusēsim, tad šīs rindas uz izmeklējumiem būs bezgalīgas. Valsts budžets veselībai ir tik mazs, ka tiešām ir jāiziet ielās. Ja budžetā 3 procenti no Iekšzemes kopprodukta, kas tiek novirzīts veselībai, līdz 2018.gadam būs jāsamazina vēl līdz 2,7 procentiem, tad šis budžets liecina par dabisko tautas izlasi: nav cilvēku, nav arī problēmu. Politiķiem jāsaprot atbildība. Šobrīd ir doma privāto medicīnu nodalīt no valsts medicīnas, esmu par, jo šobrīd viss ir samiksēts. Visi domā, gan jau cilvēki izdzīvos. Vienreiz ir jāpasaka, ka valsts apmaksātus medicīnas pakalpojumus nodrošina ārsti, kuriem ir līgums ar valsti. Privātie ārsti sniedz tikai maksas pakalpojumus, jo viņiem tas ir bizness,” saka L.Kozlovska.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ģimenes ārsti saņem brīdinājuma vēstules

Kategorijas