Dzirkstele.lv ARHĪVS

Akās trūkst ūdens

Monta Zelča

2015. gada 23. oktobris 00:00

748
Akās trūkst ūdens

Hidroloģe Aija Dēliņa: “Gruntsūdeņu līmeņa sezonālās svārstības ir normāla dabiska parādība.”

Šogad bija sausa vasara un rudens sākums, tāpēc arī gruntsūdeņu līmenis ir zems un akās maz ūdens. Turklāt, jo aka seklāk ierakta zem gruntsūdeņu līmeņa, jo sausā laikā mazāk ūdens tajā būs.
“Lokāli tas ir saistīts arī ar to, kur aku “barojošie” ūdens piesātinātie slāņi paši papildinās ar ūdeņiem, cik tuvu zemes virspusei tie ieguļ, kādi nogulumi ir zemes virspusē. Smilšu slānis ir  ūdens caurlaidīgs, tāpēc ātrāk pēc lietus notiks ūdens piesātināto slāņu papildināšanās. Savukārt, ja virs ūdens piesātinātajiem slāņiem ieguļ mālaināki nogulumi vai attālums no papildināšanās apgabala līdz akai ir garāks, tad pēc lietus jāpaiet ilgākam laikam, lai paaugstinātos ūdens līmenis slānī un attiecīgi arī akā,” stāsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes ģeoloģijas nodaļas docente Aija Dēliņa.  

Vajag ēdiena gatavošanai
Kalneniete Ārija Žīgure stāsta, ka viņas mājās “Jāņkalnos” pagaidām ēdiena pagatavošanai no akas pietiek ūdens. “Lai padzirdītu lopus, kaimiņš ar mucu ved ūdeni, kuru ņem no ezera. Kad sākām dzīvot šajā mājā, tad akā reizēm ūdens bija mazāk. Pirmo gadu tik traki tas ir krities. Zeme ir sausa. Zinu, ka Balvu novada Tilžas pagastā arī akās ūdens līmenis ir kritisks. Neesam vienīgie, kam ir šādas problēmas, daudzi saka, ka akās nav ūdens. Arī Kalnienas ezerā ir ļoti zems ūdens līmenis,” skaidro Ā.Žīgure. Viņa ir optimiste un cer, ka būs lietus.
Gulbeniete Janīna Matisone atklāj, ka akā ūdens ir maz. “Aka nav dziļa. Pirms piecpadsmit gadiem izraka, atjaunoja, jo tā bija veca un tajā nebija ūdens. Tika uzieta ādere, un speciāliste mums teica, ka ūdens nekad neizsīks. Nav tā, ka ūdens ir daudz, bet vienmēr puse kubula – pilna. Vēl vienā gadā bija kritiski, bet tā, kā šogad, nav bijis. Nav bijis arī tā, ka aka būtu pavisam sausa.” Viņa prāto: nevar zināt, cik ilgi ūdens vēl būs. Piemājas dīķī arī ūdens līmenis ir zemāks. Kāda Beļavas pagasta iedzīvotāja klāsta, ka šogad ūdens ir izteikti mazāk nekā citos rudeņos. “Tomēr lielu problēmu mums nav. Pagaidām ūdens ēdiena pagatavošanai pietiek, tehniskām vajadzībām izmantojam vairākus mārkus.”  

Lēnām līmenis celsies           
Hidroloģe A.Dēliņa norāda, ka gruntsūdeņu līmeņa sezonālās svārstības ir normāla dabiska parādība. “Latvijā vidējā gruntsūdeņu līmeņa svārstību amplitūda ir viens līdz divi metri, sausākos gados var būt nedaudz vairāk. Sāksies rudens lietavas, tad pakāpeniski gruntsūdeņi papildināsies un lēnām ūdens līmenis atkal celsies. Tikai jārēķinās, ka nokrišņu ūdeņiem ir jāpaspēj iesūkties līdz gruntsūdeņu līmenim, tāpēc nav gaidāma momentāna līmeņa paaugstināšanās pēc pirmajiem lietiem. Atkarībā no nogulumiem un līmeņa ieguluma dziļuma, nobīde laikā var būt no dažām dienām vai reizēm līdz nedēļām un pat ilgāk,” skaidro A.Dēliņa un turpina. “Salnas pašas tieši neietekmē, to, ka akās nav ūdens. Ja zeme sasalst, tad gan tas ietekmē, jo samazinās vai apsīkst ūdens iesūkšanās dziļākos slāņos. Salnu laikā var sasalt arī ūdens, kas atrodas augsnē, un, ja tas pēc tam iz-tvaiko, tad tāpat samazinās ūdens daudzums, kas potenciāli būtu varējis iesūkties dziļākos zemes slāņos un papildināt gruntsūdeņus. ”

Jārok dziļāka aka
Speciāliste atklāj, ka loģiskākais risinājums būtu ierīkot dziļāku aku, bet tas der gadījumos, ja ūdens piesātinātais slānis turpinās arī dziļāk par pašreizējo akas dziļumu. “Var būt situācijas, ka aka ierīkota smilšaināku nogulumu slānī starp mālainākiem nogulumiem. Un tad, rokot aku dziļāku, pastāv risks, ka, izrokoties līdz šiem mālainajiem, akā pazūd ūdens vispār. Tāpēc akas padziļināšana veicama lēnām, sekojot līdzi, kādi nogulumi tiek izrakti un vai palielinās ūdens pietece akā.” Drošāks, bet arī daudz dārgāks variants ir ierīkot urbumu. Taču šādā gadījumā līdztekus izmaksām ūdens slāņos var rasties paaugstināts dzelzs saturs. Toties ūdens līmenis spiedienūdeņu – artēzisko ūdeņu horizontos ir daudz mazāk atkarīgs no sezonālā nokrišņu daudzuma, tāpēc šādiem urbumiem nevajadzētu palikt sausiem pat pēc sausām vasarām, atzīst A.Dēliņa.