Milzīga graudu raža

2015. gada 29. oktobris 00:00

549

Zemniekiem atlīdzina divu gadu zaudējumus

Šoruden ļoti aktīvi norit graudu iepirkšana un pieņemšana no zemniekiem. Šis gads tiek uzskatīts par graudu ieguves rekordgadu, jo gandrīz vienlīdz labi tīrumos padevušās visas graudaugu kultūras.
Ar graudiem pildītas automašīnas rindojas gan lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) “VAKS” Gulbenes filiālē “Torņkalns”, gan SIA “Baltic Agro” Gulbenes filiālē. Bijuši brīži, kad intensīvās graudu piegādes dēļ uz dažām dienām pat pārtraukta to pieņemšana.
“Esam spējuši ņemt pretī visus izaudzētos graudus, jo nekas uz lauka nav palicis. Ražas kulšanas laiks šogad bija īss. Sezona sākās ļoti ātri, un vienlaikus gatavojās gan ziemāju, gan vasarāju labība. Tas veicināja ārkārtīgi intensīvu graudu piegādi. Mums Gulbenes filiālē graudus piegādāja vairāk nekā simts zemnieku saimniecības, kurās labības pļauja noritēja vienā laikā. Tas radīja nelielas problēmas graudu pieņemšanā un to pirmapstrādē, tas ir, kaltēšanā un attīrīšanā. Protams, mums nācās mazliet pārtraukt graudu pieņemšanu, jo to krājumi bija ļoti lieli, lai gan graudus beram arī uz laukuma,” stāsta LPKS “VAKS” projektu vadītājs Rolands Jansons.
Kooperatīvs šogad Gulbenē ir uzbūvējis papildus vēl divus graudu torņus un dubultojis graudu elevatora ietilpību līdz 15,16 tūkstošiem tonnu. Tas nozīmē, ka graudu uzglabāšanas jauda ir divkāršojusies. R.Jansons stāsta, ka darbs filiālē norit 24 stundas diennaktī. Piemēram, kaltē diennaktī ir iespējams izkaltēt no 1,5 līdz 2 tūkstošiem tonnu graudu. Ir iespējams uz vietas uzglabāt arī daudzveidīgāku graudu sortimentu. Gatavojoties jaunās ražas pieņemšanai, tika paplašināti arī laukumi, lai būtu kur izbērt graudus un kravu pārkraušana būtu operatīva, kā arī uzbūvēts vēl otrs graudu pieņemšanas tornis. Tas ļāva no zemniekiem pieņemt uzreiz trīs dažādas graudaugu kultūras. “Šogad tādējādi varam vairāk manevrēt,” piebilst projektu vadītājs.
R.Jansons stāsta, ka sākotnējais graudu iepirkšanas plāns un realitāte bijusi tuvu īstenībai. “Jau vasarā saprotot, kāda varētu būt graudu raža, Gulbenes filiālē plānojām pieņemt aptuveni 40 tūkstošus tonnu graudu. Tik praktiski arī ir atvestas. Rekords bija 2 tūkstoši tonnu graudu dienā. Sausais laiks ietaupīja izdevumus zemniekiem par graudu kaltēšanu. Tie bija tikai jāpieņem, jāattīra un jāuzglabā,” stāsta R.Jansons. Viņš atzīst, ka ziemājiem vēsās vasaras un saules trūkuma dēļ kvalitāte ir sliktāka, tāpēc vairāk ir lopbarības graudu. Toties vasarāju kultūrām saules pieticis, tāpēc tiem ir ļoti laba kvalitāte.
Malda Ilgaža

Konkurenci nesaskata
Pirmo sezonu graudus no zemniekiem pieņem arī SIA “Baltic Agro” Gulbenes filiālē, kur darbojas divas graudu pieņemšanas līnijas, kuru kopējā maksimālā jauda ir 300 tonnas graudu stundā, bet kaltes jauda – 75 tonnas stundā. SIA “Baltic Agro” graudu menedžeris Jānis Žugris stāsta, ka rūpīgi tiekot organizēta loģistika, lai varētu iepirkt graudus. “Uzņēmums vēl ir jauns, tāpēc nav noteikts kopējais graudu apjoms, ko plānojam pieņemt Gulbenes filiālē. Pašreizējā momentā iepērkam gan miežus, gan kviešus, gan rapsi. Graudu iepirkuma cena ir piesaistīta gan biržām, gan graudu eksporta iespējām. Tā ir ļoti svārstīga, jo cenu ietekmē daudzi faktori, sākot ar dolāra – eiro kursa svārstībām, kas notiek pēdējās nedēļās. Nedēļas laikā svārstības sasniedz četrus piecus procentus. Liela ietekme ir arī graudu pieprasījuma piedāvājumam un apkārtējiem klimatiskajiem apstākļiem,” stāsta J.Žugris. Ņemot vērā faktu, ka šogad graudu raža ir liela, viņš neuzskata, ka SIA “Baltic Agro” Gulbenes filiāle konkurē ar LPKS “VAKS”. “Drīzāk mēs katrs piedāvājam savus pakalpojumus, radot papildu iespēju zemniekiem ātrāk veikt graudu nodošanu. Lielākais graudu daudzums, ko iepirkām dienā, bija 1,5 tūkstoši tonnu graudu,” saka J.Žugris.

Maksāt varēja vairāk
Litenes pagasta zemnieku saimniecība “Sopuļi”, kur saimnieko Gunārs Ciglis, jau ilgstoši ir LPKS “VAKS” sadarbības partneris. “Viņiem pāris dienas bija aizķeršanās ar graudu pieņemšanu. Zinu, ka arī citviet Latvijā situācija bija līdzīga. Piemēram, SIA “Baltic Agro” arī graudus pieņēma tikai no tiem zemniekiem, ar kuriem bija noslēgts līgums. Latvijā šoruden bija visu laiku lielākā graudaugu raža. Piemēram, savā saimniecībā no hektāra izdevās iekult sešas tonnas graudu. Savukārt rapša iekūlums no hektāra bija trīs tonnas. Lai gan raža bija ļoti laba, tomēr īsti neizdevās nosegt iepriekšējo divu gadu radītos zaudējumus. Ja pagājušajā ziemā labi pārziemoja ziemāji, tad divos iepriekšējos gados tos nācās pārsēt. Sarēķinot ziemāju pārsēšanas izdevumus, šis gads zemniekiem atdeva to, kas tika pazaudēts divu gadu laikā,” uzskata G.Ciglis. Viņam neizdevies samazināt arī graudu kaltēšanas izdevumus. Ja pirmās graudu kravas bijušas sausas, tad pēdējās nācies kaltēt. “Graudu cenas gan salīdzinoši bija labākas nekā pērn, tomēr tāda summa, kāda būtu jāmaksā par graudiem, maksāta netika. Manuprāt, arī par lopbarības graudiem vajadzēja maksāt vismaz 150 eiro par tonnu, nevis 130 eiro. Par pamatu ņemu latus. 100 lati ir 140 eiro, bet 130 eiro ir krietni zem 100 latiem,” rēķina uzņēmējs.
R.Jansons atzīst, ka graudu iepirkuma cenas mazliet tiešām svārstoties. Sākoties ražas novākšanai, tās esot nedaudz mazākas, bet tuvojoties sezonas beigām, mazliet ceļoties. “Salīdzinājumā ar augusta beigām un septembra sākumu, tagad graudu cena ir lielāka,” saka R.Jansons. Savukārt J. Žugris stāsta ka atlīdzībai par graudiem esot dažādi risinājumi. “Mēs vienojamies ar graudu piegādātāju par to, kad viņš saņems atlīdzību. Zemnieks var vest pie mums graudus, bet samaksu par tiem gaidīt līdz brīdim, kad graudu cena biržās ir visaugstākā. Tas var būt pat līdz pavasarim. Mēs gan uzsveram, ka tā nav garantija, ka cena noteikti augs, bet tā ir iespēja, ka graudi nezaudēs savu kvalitāti, kas varētu notikt tad, ja saimniecībā tos uzglabā nepiemērotos apstākļos,” stāsta J.Žugris.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Milzīga graudu raža

Kategorijas