Dzirkstele.lv ARHĪVS

Melnie gulbji prot maskēties

Diāna Odumiņa

2015. gada 30. oktobris 00:00

8
Melnie gulbji prot maskēties

Spārītes parka Svētezeriņā melnie gulbji Heinrihs un Marisa, kuriem šie vārdi doti par godu Vecgulbenes baronu Volfu mīlas pārim, vēl turpinās uzturēties, kaut naktī uz trešdienu jau bija sasalušas peļķes. Taču iedzīvotāji palaikam satraucas, ka gulbji it kā no dīķa ir pazuduši. Izrādās – viņiem maskēties palīdz melnais apspalvojums. Ūdenszālēs putni prot paslēpties tā, ka kļūst it kā neredzami. “Dzirkstelei” to apstiprina Gulbenes novada pašvaldības policijas priekšnieka pienākumu izpildītājs Mārtiņš Didrihsons-Linards.
Gulbji pastāvīgi tiek novēroti. Šim nolūkam kalpo četras videokameras. “Videonovērošana ir ļoti labā kvalitātē,” viņš saka.
Kad Svetezeriņā būs pamatīgāks ledus, tikai tad gulbji pārcelsies uz siltāku vietu ziemošanai, kas sarunāta kādā zemnieku saimniecībā. “Melnie gulbji spēj dzīvot ārā līdz pat 20 grādu salam. Bet tā jau nebūs,” “Dzirkstelei” saka pašvaldības aģentūras “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs” direktore Iveta Kovtuņenko.
Šogad arī Gulbenē melnie gulbji ir kļuvuši par pilsētas vizītkarti tāpat kā Cēsīs, kur Maija parkā dīķī peld Grāfs un Katrīna. Gulbju meitenei vārds dots par godu Cēsu viduslaiku patronesei Svētajai Katrīnai, bet Grāfs ir atsauce uz fon Zīversu dzimtu, kas uzcēla Cēsu Jauno pili. Cēsīs melnajiem gulbjiem šī ir jau desmitā sezona. Cēsnieki arī izdzīvojuši līdz ar saviem gulbjiem viņu privātās drāmas. Pirms pieciem gadiem pilsētā dabiski savairojās un vienlaikus mitinājās līdz 10 melnajiem gulbjiem, taču prakse rādīja, ka viņi savā starpā nevar sadzīvot un dīķu visiem, lai izmitinātu atsevišķi, Cēsīs nepietiek. Traģiski šovasar pirms saulgriežiem aprāvās melnā gulbja Zigfrīda publiskā dzīve. Putns bija kļuvis par vientuļnieku un iesācis doties pastaigās uz pilsētu, līdz beidzot viņš vienkārši izgaisa bez pēdām.
Melnos gulbjus gulbeniešiem uzdāvinājis Malēniešu klubs no Cēsīm.