Būvē maz, vēl projektē

2015. gada 5. novembris 00:00

578

Novadā saplāno lauku ceļu atjaunošanu vairākus gadus uz priekšu

Vietējā pašvaldība ir izstrādājusi un bez pretenzijām apstiprinājusi kritērijus, kādā veidā izvēlēties pašvaldības pārbūvējamos grants ceļus, pretendējot uz Lauku attīstības programmas investīcijām turpmākajos četros gados. Ceļu atjaunošanai tiks izmantots valsts un Eiropas Savienības finansējums.
Pašvaldības ceļu, kurus vajadzētu uzlabot, novadā ir ļoti daudz, bet visiem naudas nepietiks, tāpēc ir vajadzīgi izvērtēšanas kritēriji - “Dzirkstelei” skaidro novada domes izpilddirektore Guna Švika.

Svarīgas lielāko nodokļu maksātāju domas
Būtiskākais atlases faktors – visiem atjaunojamajiem lauku ceļiem ir jābūt nozīmīgiem lauku ciematu ekonomiskajā attīstībā. Tas nozīmē, ka šie ceļi ir svarīgi lauksaimnieciskajā ražošanā, ka tos izmanto novada lielākie nodokļu maksātāji un ka pa šiem ceļiem kursē arī sabiedriskais transports. 6.novembrī domnieki vēl apspriedīsies ar vietējiem uzņēmējiem un uzklausīs viņu domas.
Atlases kritēriji paredz, ka uz atjaunošanu varēs pretendēt tie pašvaldības ceļi vai ceļu posmi, kuri ir sliktā stāvoklī un kuri nepieciešami lauksaimniekiem.
Pirms 29.oktobra novada domes sēdē tika apstiprināti kritēriji atjaunojamo lauku ceļu izvēlei, deputāti jautājumu iztirzāja 21.oktobra tautsaimniecības komitejas sēdē. “Ilgi spriedām par to, kādi šie kritēriji varētu būt, jo jau pirms pusotra gada mēs par šiem ceļiem runājām,” sacīja novada domes Attīstības un projektu nodaļas vadītājs Jānis Barinskis.

Atjaunojamo ceļu sarakstu palaikam koriģēs
J.Barinskis akcentēja, ka ir objektīvi jāsaredz, kur novadā notiek lauksaimnieciskā ražošana. Vai katrā pagastā būtu jāatjauno vismaz viens kilometrs ceļa? Kāda pieeja būtu tā labākā? Par to esot daudz domāts. Šobrīd tiek prognozēts, ka aptverti tiks visi pagasti. Iesākumā ir runa par 16 ceļu posmu atjaunošanu. Pagaidām aptuvenās aplēses liecina, ka kopumā nākamo četru gadu laikā varētu saremontēt gandrīz 50 kilometrus pašvaldības grants seguma ceļu kopsummā par aptuveni 2,5 miljoniem eiro.
Uzklausot uzņēmēju domas, varētu tikt ieviestas izmaiņas novada domes iestrādēs un atjaunojamo ceļu vai ceļu posmu prioritārā secībā. Sākotnējais termiņš labojumiem, papildinājumiem būs 16.novembris. Pēc tam reizi ceturksnī turpināsies šīs informācijas pārvērtēšana. Atjaunojamo ceļu saraksts tiks apstiprināts un arī koriģēts novada domes sēdē. J.Barinskis uzsvēra, ka šāda pieeja ir pareiza, jo “situācija mainās”, dzīve liecina, ka vieni uzņēmumi likvidējas un vietā nāk citi, tāpēc prakse mēdz diktēt savus noteikumus. Būtiska piezīme – šī programma “Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos” ir vērsta tieši lauksaimnieciskās ražošanas, nevis mežizstrādes atbalstam.

Pilsēta aizdod naudu lauku ceļu projektiem
10 373 eiro pietrūkuši, lai šogad Gulbenes novada dome varētu apmaksāt visus izdevumus, kas saistīti ar tehnisko projektu izstrādi lauku ceļu pārbūvei/atjaunošanai. Trūkstošo naudu izdos pilsētas pārvalde no ielu uzturēšanai paredzētā finansējuma. Tāds ir novada domes 29.oktobra sēdes lēmums. Paredzams, ka nākamgad pilsētas pārvalde aizdoto summu saņems atpakaļ un varēs izmantot Gulbenes ceļu būvniecībai un atjaunošanai. Pilsētai pašai šogad neparedzēto izdevumu segšanai ielu rekonstrukcijas projektos papildus plānotajam finansējuma bija nepieciešami 2315 eiro.
Līdz šā gada beigām pavisam novadā pašvaldības ceļu būvniecībai, atjaunošanai, tehnisko projektu izstrādei no mērķdotācijas ir paredzēts tērēt 182 483 eiro. Apjomīgākie šogad paveiktie darbi, kas finansēti no tā saucamā ielu/ceļu fonda, ir veikti Jaungulbenē, kur Liedes tilta tehniskā projekta izstrāde un atjaunošana uz ceļa Kaipi-Liede kopumā būs izmaksājusi 99 477 eiro. Stradu pagasta Margu ciemā ietves un ielu apgaismojuma izbūve pie Rēzeknes-Gulbenes ceļa būs izmaksājusi 57 319 eiro. “Margu ciemā šis darbs ir paveikts. Ir gan ietve, gan apgaismojums gar Rēzeknes ceļu posmā no piepilsētas robežas, Dūnu ielas, līdz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām,” “Dzirkstelei” stāsta Stradu pagasta pārvaldes vadītājs Juris Duļbinskis.
Šogad novada dome bija ieplānojusi tehnisko projektu vai topogrāfijas izstrādi 16 pašvaldības ceļu/ielu posmu sakārtošanai. “Vairums šo projektu jau ir izstrādāti, citu izstrāde tuvojas nobeigumam. Reāli šie ceļi varētu tikt atjaunoti turpmāko četru gadu laikā, piesaistot finansējumu dažādās programmās. Tāpēc jau projektiem ir laikus jābūt gataviem, lai varētu startēt operatīvi,” saka G.Švika.

Līdz 2020.gadam plāno saremontēt

◆ Meņģele- šoseja P27 (viens kilometrs) Lejasciema pagastā;
◆ Krūzītes-Spriņģi (4,13 kilometri) Beļavas pagastā;
◆ Medņi-Daukstes (2,044 kilometri) Daukstu pagastā;
◆ Dravnieki-Lapši (3,5 kilometri) Līgo pagastā;
◆ Galgauska-Zemītes (3 kilometri) Galgauskas pagastā;
* ◆ Mulcupes-Grimnauži (2,25 kilometri) Lejasciema pagastā;
◆ Priednieki-Āboliņi-Staubernieki (2,97 kilometri) Stāmerienas pagastā;
◆ Silalauzas-Kalniņi (2 kilometri) Jaungulbenes pagastā;
◆ Višķi-Atvases-Voldemāri (2,6 kilometri) Stradu pagastā;
◆ Krimi-Alsupes (2,79 kilometri) Tirzas pagastā;
◆ Ranka-Rankas stacija (3,8 kilometri) Rankas pagastā;
◆ Pamatskola-Jaunaudziņas-Ceplīši (130 metri) un Jaunaudziņas-attīrīšanas iekārtas (320 metri) Druvienas pagastā;
◆ Elstu pienotava-Dzirdumi-Medņi-Odzenieši (2,7 kilometri) Daukstu pagastā;
◆ Aizvēji-Zvirgzdiņi (1,37 kilometri) Druvienas pagastā;
◆ Litenes stacija-Sopuļi-Jaunsilenieki (4,8 kilometri) Litenes pagastā;
◆ Mālukalns-Lejnieki (1,1 kilometrs) Tirzas pagastā.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Būvē maz, vēl projektē

Kategorijas