Pagaidām nav cerību uz jaunu ģimenes ārstu

2015. gada 12. novembris 00:00

1054

Pagaidām nav cerību uz jaunu ģimenes ārstu

Sandra Pērkone: “Ja būtu šis materiālais stimuls, domāju, daudzi jaunie ārsti pēc studijām atgrieztos Gulbenē.”

Gulbenes novada sociālā dienesta vadītājs Jānis Antaņevičs, izsakoties par ģimenes ārstu problēmu, ir tuvu izmisumam.
“Es nevaru neko atbildēt! Neesmu telepāts, lai varētu paskaidrot, kāpēc jaunajiem ārstiem nepatīk Gulbene.” J.Antaņevičs uzsver, ka šobrīd no pašvaldības puses tiek piedāvāts jaunajam ģimenes ārstam gan telpas prakses vietai, gan dzīvošanai, gan nelielu prakses vietas aprīkojumu, tomēr speciālisti labprātāk izvēlas strādāt Valmierā, Cēsīs, Vācijā vai Norvēģijā. 25.novembrī Gulbenē notiks pensionāru konference, uz kuru solījis ierasties veselības ministrs, tad J.Antaņevičs par šo problēmu runāšot ar ministru. “Esam meklējuši risinājumu gan ar novada speciālistiem, gan ārpus novada ārstiem, bet rezultātu nav,” situāciju skaidro J.Antaņevičs.

Jādomā tomēr pašvaldībai
Ārsta palīgam Ivaram Cakulam, kurš apkalpo pacientus Daukstēs un arī Staros, esot informācija, ka jau pērn uz Gulbeni gribējusi nākt strādāt jauna ārste, bet viņai nebijis kur dzīvot, tāpēc aizgājusi strādāt uz Alūksni. “Tās ir šausmas, kas tagad notiek, jo ģimenes ārsti cits pēc cita dodas pelnītā atpūtā. Bažas jau ir arī par to, kas nākotnē strādās lauku feldšerpunktā, kad mēs iesim pensijā,” bilst I.Cakuls. Līdzīgās domās ir arī Beļavas pagasta ārsta palīdze Zinaīda Lazareviča. “Jāpiesaista kaut kādā veidā, piemēram, maksājot stipendiju topošajam ārstam. Nu nav jau vairs mediķiem agrāko garantiju, tāpēc arī viņi izraugās strādāt lielākoties lielajās pilsētās,” uzskata Z.Lazareviča.

Finansiāli jāstimulē
Ka pašvaldība tomēr varēja jau laikus izrādīt labo gribu un meklēt kandidātus ģimenes ārstu praksēm no vietējiem jauniešiem, kas studē medicīnu, liecina gulbenietes Sandras Pērkones stāsts. Viņas meita Egija uzsāka medicīnas studijas Latvijā, bet nācies tās pārtraukt lielās studiju maksas dēļ. Pēc otrā kursa meitene aizbraukusi uz Angliju, lai tur studētu uzņēmējdarbību. “Ja, piemēram, novada pašvaldība toreiz būtu gatava topošo medicīnas speciālisti atbalstīt ar stipendiju, meita noteikti atgrieztos Gulbenē, lai te strādātu, jo viņai taču te ir mājas. Visu jau izšķir nauda. Ja būtu šis materiālais stimuls, domāju, daudzi jaunie ārsti pēc studijām atgrieztos Gulbenē. Kad pati studēju medicīnu, bija noteikti trīs obligātie gadi, ko vajadzēja nostrādāt konkrētajā vietā. Kad jaunais speciālists iestrādājas, tad parasti projām neiet. Šodien jaunie ārsti laukus neizvēlas arī tāpēc, ka Rīgā ģimenes ārsta vai medicīnas māsas pakalpojumiem ir citas izmaksas. Viņi nopelna daudz vairāk nekā mēs. Tur bez pieciem eiro tikai par injekcijas izdarīšanu pacientam viņa dzīvesvietā neviens kājas nekustina. Šeit mēs praktiski to darām gandrīz par brīvu – par vienu eiro,” saka S.Pērkone.
Stradiņa universitātes 1.kursā studijas uzsākusi Gulbenes ģimnāziju absolvējusī Ilga Melne. Viņa nenoliedz, ka, iespējams, pēc studijām būtu gatava strādāt rezidentūras laiku Gulbenē, lai pēc tam turpinātu darbu. “Pēc sešu gadu studijām seko rezidentūra. Valsts apmaksātās rezidentūras vietu ir salīdzinoši maz. Lai rezidentūru izietu pa savu naudu, tas ir ļoti dārgi. Tāpēc būtu ļoti labi, ja pašvaldība tad varētu nākt pretim, piemēram, maksājot stipendiju rezidentūras laikā. Arī es būtu ar mieru strādāt Gulbenē, lai gan tas vēl ir ļoti tālu, bet būtu labi, ja jaunajam speciālistam palīdzētu ar dzīvokli, ar prakses vietas telpām. Tas būtu bonuss,” uzskata I.Melne.

Tā ir valdības problēma
“Mēģinām rast zelta vidusceļu, tikai vai tad tiešām pašvaldībai tagad ir jārisina Veselības ministrijas problēmas?” joprojām neizpratni pauž Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andris Apinītis. Viņš arī apgalvo, ka pašvaldība mēģina pievilināt jaunos ārstus. “Pašvaldība var piedāvāt jaunajam speciālistam dzīvokli ārpus kārtas vai arī pa to laiku, kamēr ārsts mācās rezidentūrā, maksāt stipendiju. Arī tad vēl nav pārliecības, ka šis ārsts piekritīs strādāt Gulbenē,” uzskata A.Apinītis.
Arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska aizstāv vietējās pašvaldības. “Ģimenes ārstu trūkums laukos ir valdības problēma, jo likumdošanas akti un atbilstošs finansējums ir tas, kas nosaka, vai jaunie ārsti, rezidenti plānos nākt strādāt uz reģioniem. Šobrīd ir tā, ka jaunajiem studentiem un ārstiem – rezidentiem lielākais vilinājums ir Rīga, jo tur ir visa infrastruktūra. Finansējums šobrīd praktiski ir vienāds gan laukos, gan pilsētā. Tiem Gulbenes un Balvu pilsētas ģimenes ārstiem, kuri apkalpo arī lauku pagastu iedzīvotājus, tas ir nedaudz lielāks. Valsts ir atradusi izdevīgāko veidu, kā šo problēmu risināt – tā ir pašvaldība. Ģimenes ārsts, primārā aprūpe, tas ir cilvēkam vispieejamākais medicīniskais pakalpojums pašreizējos Latvijas finansēšanas apstākļos. Ja būs pieejama tikai feldšera aprūpe, tad par kādu valdības attieksmi pret veselības aprūpi varam runāt?” sašutusi L.Kozlovska.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pagaidām nav cerību uz jaunu ģimenes ārstu

Kategorijas