Sajūsmina ķirbju un krizantēmu svētki

2015. gada 12. novembris 00:00

949

Novada lauksaimnieki devīto gadu iepazīst ārzemju zemnieku pieredzi

Jau devīto gadu Gulbenes novada bioloģiskās lauksaimniecības biedrības lauksaimnieki dodas pieredzē uz citām valstīm, lai salīdzinātu, kā zemnieki saimnieko tur. Šoruden ceļš veda uz Vāciju un Franciju, kur bija izdevība apmeklēt divas bioloģiskās zemnieku saimniecības, būt ķirbju un krizantēmu svētkos.
Bioloģiskās lauksaimniecības biedrības vadītāja Ingrīda Šteinberga stāsta, ka ceļojuma laikā bijusi iespēja Vācijā apmeklēt divas bioloģiskās zemnieku saimniecības, kur ražošanas pamatnozare ir piena lopkopība. “Lai pie mums neviens necenšas apgalvot, ka šodien izdzīvot var tikai lielās zemnieku saimniecības. Ārzemēs, cik pa šiem gadiem ir nācies redzēt, saimniecībās ir 50, 60 govis. Bija patīkami redzēt, ka kopā ar vecākiem saimniecībā rosās arī bērni un pat mazbērni. Arī mūsu novadā pamazām ir vērojama šāda tendence, kad bērni pamazām uzsāk vecāku darba turpinājumu, strādājot visiem kopā vai arī veidojot pašiem savas atsevišķas saimniecības,” stāsta I.Šteinberga.

Piens no automāta
“Saimniecībā, kur strādāja Kelleru ģimene, ir ierīkots īpašs piena tirdzniecības automāts. Redzējām, kā pie automāta ar automašīnu piebrauc cilvēki, iepilda pienu līdzi paņemtā traukā, atstāj naudu par noteikto piena litru daudzumu un aizbrauc. Šāds automāts bija arī otrā zemnieku saimniecībā. Bioloģiskais piens, to pērkot uz vietas, litrā maksāja 1 eiro. Saimnieki stāstīja, ka, pienotavā nododot pārstrādei bioloģisko pienu, par litru tiekot maksāti 0,40 eiro,” stāsta I.Šteinberga. Saimniecības iedzīvotājiem piedāvā iegādāties arī citu produkciju, kas tiek ražota uz vietas, piemēram, vistu olas. Līdzīgi kā ar pienu, atliek atbraukt, paņemt iepakotās olas un atstāt norādīto naudas summu. “Sertifikācija Vācijā notiek līdzīgi kā pie mums Latvijā, tikai viņiem ir vairākas institūcijas. Arī Vācijā bioloģiskajās saimniecībās reizi gadā ierodas kontrole, kā arī var būt viena neplānotā kontrole, kad inspektors ierodas bez iepriekšējas pieteikšanās. Vācieši nav izņēmums, arī viņu saimniecībās inspektori pamanot sīkas nebūšanas.”
Vienā no saimniecībām bijusi iespēja satikt latviešu meiteni, kura jau deviņus gadus dzīvo Vācijā, tāpēc bijusi iespēja uzdot jautājumus gan par subsīdijām lauksaimniekiem, gan citu. Latvijā subsīdijās zemnieki saņem mazāk naudas, bet bioloģiskajiem zemniekiem arī Latvijā ir iespējami dažādi atbalsti. “Vācu zemnieks gan teica, ka latvieši par daudz sūdzoties par mazajiem atbalstiem, jo Latvijā esot daudz lētāka dzīve nekā Vācijā, tāpēc arī esot normāli saņemt mazāku valsts un Eiropas atbalstu. Lielajā Vācijā iestāstīt kādam zemniekam, ka vajadzētu būt citādāk, nav iespējams. Tas gan ir tiesa, ka Vācijā bioloģiskā lauksaimniecības produkcija ir lielā cieņā,” secina I.Šteinberga.

Domā, kā ieinteresēt
Vācu lauksaimnieki domā arī par to, kā piesaistīt interesentus savai saimniecībai, tāpēc, piemēram, vienā no redzētajām saimniecībām saimnieka dzīvesbiedre nodarbojas ar dzimšanas dienu svinību organizēšanu fermā. “Redzējām, kā notiek šīs svinības, jo tieši tobrīd saimniecībā tika svinēta dzimšanas diena bērnam. Svinību dalībniekiem šķūnī bija uzklāts mielasta galds. Viņi varēja izlēkāties pa sienu, apskatīt lopus, samīļot kaķus un suņus, kā arī izpriecāties par vistām. Arī mums bija iespēja izstaigāt fermas, kas abas bija vecākā tipa kūtis,” stāsta I.Šteinberga. Saimniecībās varējis nogaršot ne tikai pienu, bet par 3 eiro kilogramā iegādāties valriekstus, kā arī ar tiem cienāties uz vietas, jo saimniecībā auguši valriekstu koki. I.Šteinberga salīdzina, ka arī pie mums lauku saimniecības kļūst ar kaut ko interesantākas.

Visa pilsēta krizantēmās
I.Šteinberga sajūsmināti dalās iespaidos par ķirbju svētkiem, kas Vācijā katru rudeni tiek rīkoti Lūdvigsburgas baroka dārzos. Katru rudeni tur notiek plaša ķirbju izstāde, jo Vācijā ķirbis ir iecienīta oga. Izstādē tiek izmantotas aptuveni 150 tonnas dažāda lieluma un krāsas ķirbju. Interesi raisa vairāk nekā 500 ķirbju šķirnes. Šogad izstādes tēma bijusi “Lidojums”, tāpēc no ķirbjiem veidotas dažādas ar lidojumu saistītas figūras, piemēram, taureņi, mazas lidmašīnas un citas. Bijusi iespēja iegādāties arī dažādu ķirbju sēklas, kā arī mieloties ar grauzdētām sēklām.
“Pārsteigums bija arī Vācijas pilsēta Lāra, kur ir redzamas neskaitāmas krizantēmu šķirnes. Visa pilsēta – krizantēmās. Gan podos, gan dobēs, gan laukumos, gan pie mājām. Ar tām pilsēta tiek rotāta daudzus gadus,” priecājas ceļotāja.
Francijā Elzasas ielejā, kas stiepjas vairāk nekā simts kilometru garumā, kur izvietojušies vairāk nekā sešdesmit mazi ciematiņi, cits par citu skaistāki, jo savstarpēji sacenšas par sakoptākā un skaistākā ciemata titulu, lai kā balvu saņemtu puķu stādus, skatīti fantastiskie vīnogu lauki. “Novēroju, ka tur augsne ir piemērota vīnogu audzēšanai, jo zemē ar urbi izurbj vietu, kur ievietot stādu, un viss. Neviens šos stādus īpaši pat nelaista. Varējām degustēt arī bioloģisko vīnu. Savukārt Vācijas pilsēta Baucene, ko sauc arī par torņu pilsētu, mūs pārliecināja, ka laukos var audzēt arī sinepes un no tām gatavot gan mums jau zināmās un veikalā burciņās nopērkamās sinepes, gan ražot sinepju eļļu un pulveri.”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Sajūsmina ķirbju un krizantēmu svētki

Kategorijas