Dzīvesveids - mīlēt senču zemi

2015. gada 17. novembris 00:00

2035

Dita Grigore: “Es neesmu intensīvā lauksaimniece. Viss notiek ar vienkāršām metodēm.”

Dita Grigore 15 gadus dzīvo Daukstu pagasta “Priedniekos”, kur viņas senči ir dzīvojuši vairākās paaudzēs. “Māja ir ar senu vēsturi, jo mani senči arī te ir nodarbojušies ar lauksaimniecību, galvenokārt lopkopību. Viņiem zemes piederējušas pat Brantos. Saimniekošanas nolūkā tikušas uzceltas vairākas saimniecības ēkas. Saimniecībā saražotā produkcija tika pārdota, kā arī izmantota pašpatēriņam. No agrākajām vareno laukakmeņu ēkām gan vēl saglabājušies tikai mūri, tāpēc tos cenšos saglabāt kā vēstures liecību. Mans vectēvs nodarbojās ar zirgkopību un audzēja vaislas ērzeļus. Par to viņam tika piešķirts pat Atzinības raksts. Mans tētis ir dzimis pirms kara, tāpēc viņam Latvija bija dziļi sirdī. Tagadējā “Priednieku” māja tika uzcelta 1890.gadā, bet pati pirmā ēka savulaik atradās pašā kalna galā. Savulaik te bija ļoti gaišs stūris, kurā dzīvoja gaiši ļaudis. Pirmās neatkarīgās Latvijas laikā te ir rīkotas piensaimnieku balles, jo piensaimnieku biedrībā bijuši vairāk nekā simts biedri, tikuši svinēti arī citi svētki. Tieši tāpēc man ir svarīgi, ka zemē, kuru tagad es kopju, nekad netiktu nenolīdzināti lauki un pakalni, netiktu nozāģēti simtgadīgie koki, kas kā vēstures liecinieki joprojām aug manu senču zemē. Uzskatu, ka ap ozolu, kas aug tīruma vidū, vajadzētu aplikt sētiņu, lai pasargātu, kā to darīja mūsu senči,” stāsta Dita. Viņa ir bioloģe otrajā paaudzē un kādu laiku ir dzīvojusi un strādājusi Cēsīs. Dita lepojas, ka viņai ir saikne ar šo pilsētu, jo tieši Cēsis ir sarkanbaltsarkanā Latvijas karoga šūpulis. Cēsis bijusi pirmā pilsēta, kur kopš 1988.gada pils tornī plīvo šis karogs.

Atbalsts naturālajai saimniecībai
Šogad Dita ieguldījusi lielu darbu jaunā augļu dārza un piemājas dārza uzturēšanā, kā arī tiem piegulošās teritorijas sakopšanā, izcērtot krūmus, iztīrot grāvjus. Viņa ir saņēmusi atbalstu, izstrādājot projektu daļēji naturālās saimniecības atbalstam. Ik gadu viņa saņem 1500 eiro ar noteikumu, ka šī nauda ir jāizlieto iepriekš apstiprināta plāna izpildei. Saimniecība nevar iegādāties tikai materiāli tehnisko nodrošinājumu, bet ir jādomā, kā vairot saimniecības izmaiņas. “Man apkārt mājai ir pauguraina zeme, lieliem aršanas darbiem tā nav izdevīga, jo tehniku ir grūti izmantot. To apzinoties, nolēmu veidot augļu un piemājas dārzu, domājot par tādu kultūru audzēšanu, kas varētu būt noderīgas nākotnes gulbenietim vai ģimenei, kas dzīvo Rīgā un palaikam atbrauc uz Gulbeni un vēlas uz Rīgu atpakaļ aizbraukt ar lauku labumiem, kas zina produktu ražošanas apstākļus un ražotāju. Ir cilvēki, kuri produktus savā saimniecībā saražo konkrētiem cilvēkiem. Man ir Rīgas patērētāji, kuri piegādā sēklas, bet rudenī brauc raudzīt pēc ražas,” stāsta Dita. Dārzam saimniecībā ir atvēlēti vairāk nekā trīs hektāri. “Augļu koku iegādē vien esmu ieguldījusi aptuveni 3 tūkstošus eiro. Tos atgūt varēšu varbūt pēc sešiem septiņiem gadiem. Man ir jābūt saimnieciskajai darbībai, jābūt precei, kas jāpārdod, lai varētu uzrādīt ieņēmumus. Skaidrs, ka tie nevar būt no divgadīga krūmmelleņu krūma,” spriež Dita. Viņa jau zina, ka mellenes un avenes dārzā lasīs paši to kārotāji, par to samaksājot naudu. Tā kā stādījumiem atvēlētajām platībām ir jābūt dabiski norobežotām, tad nākamajā gadā tiks iestādīts smilts-ērkšķu dzīvžogs. “Ja melleņu, ābeļu, bumbieru un upeņu platības grib uzturēt acij tīkamas un pavairot tajās tauriņziežus, tad sezonā platība ir astoņas reizes jāizpļauj. To daru ar minitraktoru,” stāsta Dita.
Viņa uzskata, ka, šādi saimniekojot, pagaidām nevar rēķināt plusus un mīnusus. Ir iecerēts papildus esošajai uzbūvēt vēl divas siltumnīcas, lai tajās audzētu tomātu un kāpostu stādus. “Ja nu reiz saimniekoju senču mājās, tad ir jābūt apņēmības pilnai maksimāli ilgi uzturēt šo lauku vidi, iekopt to tādu, kāda tā bijusi iepriekšējā gadsimta sākumā, sadzīvot ar kaimiņiem, kuri arī uztur šīs senču tradīcijas.

Jābūt arī mājražošanai
Dita domā arī par mājražošanu, tāpēc ir iegādājusies nelielu žāvētavu un apguvusi vienkāršas metodes sukāžu gatavošanai, kas ir pieprasītas. Iecienītas esot rabarberu sukādes, kā arī izdevies izgatavot cidoniju sukādes. Ļoti pieprasītas bijušas arī kaltētas upenes. Nākotnē viņa iecerējusi vienā no vecajām saimniecības ēkām ierīkot kalti. “Upeņu stādus jau desmit gadus audzēju pati un arī tos pārdodu, tāpat kā aveņu stādus. Arī svaigas ogas ir pieprasītas. Tās vestas arī uz tirgu Rīgā un Valmierā. Nākotnē savu produkciju esmu gatava piedāvāt interneta veikalos. Pirms sešiem gadiem man bija arī daudz vistu. Varēju cept īstas lauku tortes. Man šī rosīšanās ir dzīvesveids, kas liek mīlēt zemi.”
Izrādās, ka Ditai ir arī ziemciešu kolekcija, ko pirms daudziem gadiem jau sākusi veidot viņas mamma. Tiek audzēti to stādi un piedāvāti citiem kā maiņas prece, sadarbojoties ar stādu audzētavām. Tā ir noticis ar flokšiem, spirejām, biškrēsliņiem un vēlziedēm. Dita audzē arī dažādus garš-augus, gatavo tējas no dažādām mētrām, kā arī top mežrozīšu sīrups. Vaļasprieks ir arī dažādu asteru šķirņu audzēšana. Dita novērojusi, ka asteres kļuvušas ļoti populāras. “Es neko nestādu neziņā, bet pētu, kā augs jūtas konkrētajā vietā, kā es to izmantošu. Gulbenē ir daudz skaistu dārzu un aktīvu sieviešu, ar kurām esam izveidojuši domubiedru grupu. Ceļojam no viena dārza uz otru, lai apskatītu augu kolekcijas. Man ir svarīgi, lai augtu koki, jo pēc daudziem gadiem tieši pēc tiem māju kādreizējie saimnieki vai viņu bērnubērni atpazīst mājvietu. Lai koptu lauku sētu, nav vajadzīgas sarežģītas, modernas metodes un daudz naudas. Daudz ko ir iespējams paveikt ar savām rokām. Domājot par jauno paaudzi, ir jāapzinās, ka neviens negribēs braukt uz tukšu māju laukos un nekoptu dārzu,” uzskata Dita.

Fakti

◆ Kopumā saimniecībā no jauna ir iestādīti 350 krūmmelleņu krūmi, 120 ābeles, 40 bumbieres, 40 ķirši. Aug arī 250 upeņu krūmi un 50 dārza avenes, kurām nākotnē plānots atvēlēt 0,5 hektārus.

◆ Augļu dārza platība nākamgad būs 1 hektārs.

◆ Pushektārā tiek audzēti kartupeļi.

◆ Tiek stādīti kāposti, kā arī šovasar auga 400 arbūzu stādi.

◆ Saimniecībā ir mētru kolekcija tēju gatavošanai.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Dzīvesveids - mīlēt senču zemi

Kategorijas