Olimpiskā audzinātāja

2015. gada 17. novembris 00:00

853

Madarai Līdumai joprojām ir cieša saikne ar dzimto Gulbeni

Madara Līduma mūsu novada vārdu ir nesusi ne vien valsts, bet arī Eiropas un pat pasaules līmenī. Bijusi Latvijas biatlona izlases dalībniece, pārstāvējusi Latvijas valsti arī Olimpiskajās spēlēs un sasniegusi atzīstamus rezultātus.
Aktīvās sporta gaitas Madara beidza pirms pieciem gadiem, bet, kā viņa pati atzīst, sportam viņas dzīvē bija atvēlēta pārāk nozīmīga vieta, lai to tik vienkārši varētu aizmirst. “Šobrīd man, protams, ir cits darbs, citi mērķi un prioritātes, bet es joprojām atceros savas sportiskās gaitas. Un novembris man ir gada grūtākais mēnesis. Jāteic gan, ka es pati varbūt arī “uzplēšu brūces” – sekoju līdzi, kas notiek manā sporta veidā, atceros treniņvietas, internetā pieejamajās vebkamerās apskatos, vai ir jau uzsnidzis sniegs. Kad pie mums nobirst lapas un sākas tumšais un drūmais laiks, man ļoti gribas sniegu. Man joprojām tā visa ļoti pietrūkst. Taču arī citi sportisti, kas ir beiguši sportisko karjeru, atzīst, ka paies vēl 10 un 15 gadi, bet tik un tā pēc tā visa vēl ilgosies, tas ir uz mūžu,” saka Madara. “Bet es tomēr cenšos neļaut sev ieslīgt grūtsirdībā. Un man ir prieks, ka tas viss manā dzīvē tomēr ir bijis. Man ir arī gandarījums, ka es esmu gājusi šo ceļu. Lai cik bija grūti, es to darīju un tas bija tiešām forši!”

Organisms pieradis pie kustībām
Madaras dzīve šobrīd, protams, ir mainījusies, bet sporta bacilis viņai ir pielipis. “Ja kādreiz nodarbojos ar sportu, šobrīd salīdzinoši es nodarbojos ar fizkultūru, bet tik un tā sports man ir kā spriedums, atkarība. Tas ir gandrīz tikpat pašsaprotami kā, piemēram, tīrīt zobus, bet šobrīd, protams, es to daru vairāk pašas prieka pēc, jo nekam negatavojos un sacensībās nepiedalos. Daru tikai tik, cik pašai gribas un patīk. Katrā ziņā sportisko ambīciju, ka vajadzētu piedalīties sacensībās, man tiešām nav. Visam ir savs laiks. Man šis laiks bija 12 gadi. Ko varēju, to izdarīju.” Tagad sports Madarai ir vienkārši pašsaprotama dzīves nepieciešamība. Viņa atzīst, ka pilnīgi atmest ar roku sportam nevar tīri psiholoģiski un emocionāli, turklāt arī organisms ir pieradis pie kustībām. “Arī mana sporta ārste, ar kuru man joprojām ir labas attiecības, saka, ka no sportošanas lielā mērā ir atkarīga arī mana veselība, jo lielāko daļu sava apzinīgā mūža es esmu trenējusies, sportojusi un mans organisms ir pieradis, ka tam ir kaut kādas kustības. Tā ir arī emocionālā labsajūta. Organismam kustības ir nepieciešamas kā ēdiens.” Madara stāsta, ka savas fiziskās aktivitātes viņa šobrīd plāno atkarībā no ikdienas apstākļiem un tā, kam viņai atliek laiks. “Ja kādreiz lija lietus, man vienalga bija jāiet ārā un jāskrien, tagad ir citādāk. Divreiz nedēļā cenšos aiziet uz baseinu, cik sanāk, paskrienu, ja ir labs laiks, dodos uz Biķernieku trasi pabraukt ar rolleriem. Darbā man ir sporta zāle, kad ir laiks un iespēja, tur reizēm pavingroju uz paklāja. Ikdienā uz darbu un atpakaļ braucu ar velosipēdu. Katrā ziņā piecreiz nedēļā izkustēties vajag, ja sanāk mazāk, tad jau jūtos slikti. Bet viss notiek bez jebkāda treniņplāna.”

Vēlas sportot kopā ar meitu
Šobrīd Madara strādā Nacionālo Bruņoto Spēku struktūrā – viņas pamatdarbs ir Militārās policijas izmeklēšanas dienests, taču viņai ir arī papildu nodarbošanos - dažas reizes gadā viņa kā grupas līdere pavada tūristus čarterbraucienos uz ārzemēm. “Es esmu arī mamma meitiņai Grētai, kurai janvārī jau būs trīs gadi. Viņa aizņem 90 procentus mana brīvā laika,” stāsta Madara. “Es ļoti ceru, ka manam bērnam neradīsies jautājumi, vai vajag sportot un kāpēc tas ir jādara. Ceru, ka pati ar savu piemēru un, otrkārt, ar to mantru, ko būšu viņai iepotējusi zemapziņā kopš dzimšanas, būšu viņai iemācījusi - ja viņa grib būt vesela, stipra, gudra un skaista, vienkārši ir jāsporto. Protams, cits jautājums, viņa būs vai nebūs sportiste, šos lēmumus mēs katrs pieņemam apzinātā vecumā. Ja meita izvēlēsies sportot, es viņu noteikti atbalstīšu, jo sports tomēr ļoti daudz ko dod dzīvē.” Madara piebilst, ka viņa grib arī būt tāda mamma, kas pati var braukt ar savu meitu, piemēram, ar snovborda dēli no kalna, nevis stāvēt lejā un aplaudēt. Šobrīd, piemēram, viņas kopīgi iet uz baseinu, Grēta uz baseinu tiek vesta jau kopš nepilna gada vecuma un tas tiek darīts regulāri, bet viņa cer, ka, jo lielāka meita augs, jo vairāk būs fizisko aktivitāšu, ko viņas varēs darīt kopā.

Olimpiskā patronese
Madara šobrīd ir kļuvusi arī par Gulbenes 2.vidusskolas sporta klases olimpisko patronesi. “Man pašai gan labāk patīk tas, kā bērni paši mani nosauca – par olimpisko audzinātāju. Es ļoti priecājos, ka mani uzaicināja kļūt par šo patronesi, vienīgi žēl, ka Gulbene ir tik tālu. Bet es noteikti centīšos izmantot katru iespēju, lai atbrauktu pie bērniem un kopīgi padarbotos, centīšos būt ar viņiem kopā arī viņiem svarīgākajos pasākumos.” Madara gan piebilst, ka viennozīmīgi jebkurā ģimenē pašam pirmajam sportiskajam impulsam būtu jānāk no ģimenes. Vecākiem būtu jārāda piemērs un jāatbalsta savi vecāki. Tā ir bijis arī viņai. Vēl viņai arī ļoti paveicies, ka, mācoties pamatskolā, bija lielisks sporta skolotājs, kurš ar savu entuziasmu un piemēru mācēja aizraut visus bērnus. Madara atzīst, ka mūsdienu aizņemtajā pasaulē gan viss ir citādāk, tādēļ viņa priecājas, ka 2.vidusskolas 3.klases bērniem ir dota šī iespēja. “Bērniem, kas ir iesaistījušies šajā projektā “Sporto visa klase”, ir ļoti paveicies. Tā viņiem ir liela dāvana. Viņi varbūt šobrīd neapzinās, kāda šī ir privilēģija, bet es ceru, ka, augot lielāki, viņi to sapratīs.”
Madara ar lielu prieku dodas ikreiz uz dzimto Gulbeni. Šeit viņa viesojas regulāri, jo šeit dzīvo viņas mamma, vecmāmiņa, krustmāte. “Joprojām sazināmies un satiekamies arī ar treneri Māri Čakaru gan Gulbenē, gan arī tad, kad viņš ir Rīgā. Var teikt, ka treneris šos 12 gadus man bija tēva vietā. Man ir prieks, ka ar viņu arī tagad ir saglabājušās labas attiecības. Viņš ir viens no tiem cilvēkiem, kam es varu piezvanīt jebkurā brīdī, kad man būs grūti. Un tā ir tik laba sajūta, ka ir šāds cilvēks. Lai viņam laba veselība un izdodas realizēt visu, ko viņš ir uzsācis!” saka Madara.

par Madaru Līdumu

◆ Madara Līduma ar biatlonu nodarbojās kopš 1998.gada, izlasē - kopš 2001.gada. Pasaules kausa posmos piedalījās kopš 2004. - 2005.gada sezonas. Karjeras labākais sasniegums ir 2006.gada Olimpiskajās spēlēs izcīnītā 10.vieta 20 kilometru distancē. Šīs Olimpiskās spēles uzskatāmas par Madaras karjeras veiksmīgākajām sacensībām - visās distancēs viņa finišēja labāko trīsdesmitniekā.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Olimpiskā audzinātāja

Kategorijas