Pa zīda ceļu cauri magonēm

2015. gada 24. novembris 00:00

1344

Daiga Kalinka uzskata, ka krāsas atklāj cilvēka raksturu

Stradu pagasta radošā studija “Magone” apvieno radošu personību grupu, kas reizi nedēļā sanāk kopā studijas telpās, ļaujot vaļu fantāzijai un neremdināmai vēlmei nemitīgi apgūt kaut ko jaunu un skaistu. Bet viss pirms vairākiem gadiem sākās ar zīda apgleznošanu.
“Vispirms biju es un zīds. Zīda apgleznošanas pirmsākumi ir meklējami Stāķu pamatskolas vasaras radošajās nometnēs. Tajās bija dažādas amatniecības grupas. Uz šīm nometnēm varēja nākt dažāda vecuma cilvēki. Interese par zīda apgleznošanu bija paliekoša. Tad radās domubiedru grupa, kam sekoja pašvaldības finansēts pulciņš jeb radošais pašdarbības kolektīvs. Mēs cauri visiem laikiem vairāk vai mazāk esam noturējušies, jo finansējums tad bija, tad atkal nebija,” atceras studijas “Magone” vadītāja Daiga Kalinka.
Viņa atklāj, ka arī studijas nosaukums cieši ir saistīts ar pašu, jo savulaik draudzene smējusies, ka Daiga nevienā vietā nevar ieiet un iziet nepamanīta, un salīdzinājusi viņu ar magoni. Tā arī radies studijas nosaukums, kuru ieteikusi viena no studijas dalībniecēm. “Man pašai ļoti patīk magones. Tās pie manis netīši vispirms atnāca zīda gleznās. Magonēs ir košums, tās sevī slēpj dzīves enerģiju. Man mājās ir daudz kas ar magonēm, sākot ar traukiem, aizkariem, svecēm, karotēm, visām iespējamām un neiespējamām lietām. Gulbene ir maza pilsēta. Cilvēki jau zina, ka man patīk magones, un bieži vien steidz stāstīt, kurā veikalā redzējuši lietas ar šiem ziediem,” smejas Daiga.

Dažādi radošuma periodi
Studijā šobrīd darbojas desmit dalībnieces. Tiesa, dalībnieku skaits un arī sastāvs ir mainīgs. Vairāk vai mazāk studijas dalībnieki ir cilvēki, kuri ir saistīti ar Stradu pagastu, kādreiz dzīvojuši, strādājuši vai piedalījušies dažādās nodarbības Stradu pagastā. “Studijā mēs apgleznojam ne tikai zīdu. Ir bijuši dažādi radošuma periodi. Mēģinājām gleznot ar eļļas krāsām, apgleznojām stiklu, apguvām dekupāžu. Jaunu izskatu piešķīrām, ne tikai dekupējot traukus, bet arī vecus čemodānus, tortes kārbas, kafijas dzirnaviņas un vēl daudz citu priekšmetu. Uz rāmja darinājām lakatus. Kad pašā sākumā sapratām, cik tas ir darbietilpīgs process, domājām, kāpēc to vispār vajadzēja apgūt, bet, kad viss tapa, bijām gandarītas. Esam strādājušas pie dažādiem tekstildarbiem, esam gatavojušas dažādas rotas, adījušas un tamborējušas,” uzskaita studijas vadītāja. Lai visu iecerēto varētu īstenot dzīvē, viņa rakstījusi projektus, jo nav noslēpums, ka ir vajadzīga nauda materiālu, kas ir dārgi, iegādei. “Zīda apgleznošana pats par sevi ir dārgs hobijs, jo ir vajadzīgs gan zīds, gan krāsas. Sākumā mēs gleznojām uz mākslīgā zīda, šifona un uz dažādiem zīda audumu atgriezumiem, kas ir nopērkami veikalos,” piebilst Daiga. Vienā no pēdējiem projektiem “Pašu rokām”, kas guvis biedrības “Sateka” atbalstu, studijas dalībnieces aicinājušas pie sevis meistaru, kurš ierādījis koka karošu gatavošanu. Mēģināts piesaistīt arī vīriešus, lai viņi apgūtu šo prasmi. Arī saistībā ar dekupāžu Daigas rakstītais projekts guvis finansiālu atbalstu, lai varētu iegādāties dažādas lakas. Katrs projekts vienmēr beidzas ar darbu izstādi studijas telpās. Vadītāja uzsver, ka tas ir vajadzīgs, lai paši varētu priecāties, lai būtu gandarījums un iespēja pašapliecināties. Gulbenes novada domes atbalstītajā projektā pagājušajā gadā studijas dalībnieces apguvušas arī astroloģijas, numeroloģijas un tekstilmozaīkas pamatus. “Mums viss notiek kā pa spirāli – apgūstam kaut ko jaunu un atkal atgriežamies pie zīda,” smejas Daiga. Studija piedalījusies arī Gulbenes novada amatniecības izstādē “Lakatiņš zilais”. Daiga stāsta, ka nākamais projekts, kurā noteikti iesaistīsies arī “Magone”,būs izstāde, kurā varēs apskatīt priekšmetus, kuros kaut ko var ielikt. Tās varētu būt somas ar zīdā gleznotiem motīviem.

Iespaido vide
Daiga novērojusi, ka ir cilvēki, kuri atnāk uz studiju, bet ātri vien saprot, ka tur notiekošais nav domāts viņiem, tāpēc izvēlas darīt kaut ko citu. “Palaikam es pati braucu kaut ko iemācīt arī citiem, ne tikai studijas dalībniekiem, tāpēc kādam no tā kaut kas pielīp un paliek. Cilvēks tad sāk meklēt iespējas iesaistīties kādā pulciņā, lai īstenotu savas idejas. Strādājot kolektīvā, idejas nāk no viena pie otra un pilnveidojas. Tad tās mutuļo vairāk, nekā strādājot individuāli,” saka Daiga. Studijas dalībnieku vecums ir dažāds. Ir, piemēram, gan pensijas vecuma cilvēki, gan arī Stāķu pamatskolas absolventi. “Cilvēki, manuprāt, izvēlas darboties radoši, lai tādējādi kompensētu ikdienu. Cilvēks jau savā būtībā ir sociāla būtne. Tā ir gan skaista relaksācija, gan arī rezultāts, ko var paņemt rokās, paturēt un priecāties,” stāsta vadītāja. Viņai ir prieks, ka ar zīda apgleznošanu sāk nodarboties pat tādi cilvēki, kuri līdz šim ir uzskatījuši, ka neprot zīmēt, kur nu vēl gleznot. “Ja ir kopā vairāki cilvēki, tad zīmēt prot visi, jo var kaut ko pašpikot, pielikt klāt savu izdomu un ķerties pie kompozīcijas veidošanas. Neizpaliek arī radoši strīdi. Krāsās atklājas katra cilvēka raksturs, jo katram cilvēkam ir sava krāsu izjūta. Ja cilvēks ir pesimists, tas nenozīmē, ka viņa darbi būs drūmos toņos. Var būt gluži pretēji. Krāsās ir sava enerģētika. Krāsu savstarpējās kombinācijas rada savu noskaņu. Arī katrs studijas darbs ir ar konkrēta tā radītāja enerģētiku un personalizāciju,” saka Daiga.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pa zīda ceļu cauri magonēm

Kategorijas