Smags, bet veiksmīgs gads

2015. gada 26. novembris 00:00

2256

“Vanagu” saimnieki Ņina un Vladimirs Mavrini uzskata, ka valstī nav pārdomāts atbalsts lauksaimniekiem

Ņina un Vladimirs Mavrini par zemniekiem kļuva 1989.gadā, kad, atsakoties no dzīves Rīgā, iegādājās lauku māju Līgo pagastā. Saimniekošanas sākumā bijusi viena no vietējā pagasta iedzīvotāja nopirkta govs un vecs traktors. Apzinoties, ka ar vienu govi tomēr ir par maz, iegādātas vēl trīs piena devējas un apņēmīgi 1992.gada pavasarī reģistrēta zemnieku saimniecība. Tehnikas iegādē ieguldīts daudz līdzekļu. Netālu no “Vanagu” mājas atradies kolhoza liellopu komplekss “Upenieki”. Par tā kādreizējo godību liecinājuši tikai vairāki korpusi, no kuriem tik vien bija palicis kā sienas un jumts, tāpēc šodien saimnieki saka, ka novietnes būtu bijis vieglāk uzcelt no jauna. Korpusu atjaunošanai tapuši vairāki projekti. “Veco korpusu gan vairs nedomājam atjaunot, jo apkārt nav arī tādu platību, kur varētu izganīt vēl lielāku govju skaitu. Mums pietiek ar to, kas jau ir paveikts, jo ir nācies ieguldīt lielus līdzekļus, izmantojot gan Eiropas atbalsta fondu naudu, gan valsts atbalstu, gan savus iekrājumus,” saka Ņina.

Mēslu krātuve un slaukšanas zāle
Arī šajā gadā saimniekiem ir izdevies daudz ko paveikt. Saimniecībā par projekta naudu ir ierīkota prasībām atbilstoša ļoti ietilpīga mēslu krātuve, ko atzinīgi novērtējis arī Lauku atbalsta dienests. Ierīkota arī moderna slaukšanas zāle, kur vienlaikus iespējams izslaukt 12 govis. Slaukšanas procesu regulē automātika. Slaucējām atliek tikai pielikt slaucamos aparātus. “Divas slaucējas mūsu saimniecībā strādā jau ilgstoši – viena astoņus, otra – piecus gadus. Tā kā par pienu maksā maz, tad arī pati slaucu govis, turpinot meklēt vēl trešo slaucēju. Ir jau, kas atnāk, pastrādā, nepatīk un aiziet. Kas gan būtu ko govis tagad neizslaukt! Ne aparāts, ne piens ar spaiņiem jānes,” stāsta Ņina. Viņa atzīst, ka būtu pienācis laiks brāķēt vecās govis, bet pagaidām tas netiekot darīts zemās piena cenas dēļ. “Pagaidām slaucam tik piena, cik govis izdod. Desmit gadus esam bioloģiskā zemnieku saimniecība, tāpēc govīm nekādu papildbarību piena daudzuma palielināšanai iedot nevaram. Šogad tikai otro mēnesi pārstrādei nododam bioloģisko pienu, tādējādi par piena litru saņemot par trīs centiem vairāk,” stāsta Ņina. Vladimirs šo gadu arī vērtē kā veiksmīgu, bet ļoti smagu. “Piena cenas bija un ir ļoti svārstīgas. Tās nav adekvātas tiem izdevumiem, kas saistās ar piena ražošanu. Mēs jau daudzus gadus izmantojam iespēju aizbraukt pieredzes apmaiņā pie bioloģiskajiem zemniekiem ārzemēs. Arī šogad bijām Francijā un Vācijā. Kad runājām par piena cenu pie viņiem un pie mums, vācu zemnieks tik vien izsaucās, ka tas, ko par pienu saņem zemnieks Latvijā, līdzinās bankrotam. Esam Eiropas Savienības valsts, bet cenu atšķirības ir ļoti lielas. Nododot pienu pārstrādei, viena no saimniecībām Vācijā par piena litru saņēma 48 centus, bet otra – 50. Bija viens brīdis, kad mums par pienu maksāja 38,5 centus. Tad jau bijām priecīgi. Nodzēsām kredītus bankā un varējām atļauties kaut ko papildināt saimniecībā,” stāsta Vladimirs.

Vēlas sakārtot ceļus
Ņina un Vladimirs vispirms visu rūpīgi izsver un aprēķina savas iespējas. Pagaidām jaunu projektu neesot, bet par tiem tiekot domāts. “Gribētos visus ceļus saimniecības teritorijā sakārtot. Kaut ko par saviem līdzekļiem labojam, bet viss nav iespējams,” prāto saimnieks. Viņš saimniecībā atbild par lauksaimniecības tehniku. Labības novākšanas un lopbarības sagatavošanas sezonā, ja vajadzīgs, pats arī sēžas pie kombaina vai traktora stūres. Ņina papildina, ka šķūnī, kur atrodas neliela graudu kalte, būtu vajadzīgs noasfaltēt grīdu. “Šodien mēs varam izdzīvot tikai tāpēc, ka mums viss ir pašiem savs. Saimniecībā ir visi vajadzīgie lauksaimniecības agregāti, lai nevajadzētu pakalpojumus pirkt no kaimiņiem. Iegādājāmies graudu torņus labības uzglabāšanai. Ja mums būtu jāpērk kaltes pakalpojumi, jāņem talkā zāles pļāvējs, tad ar naudu, ko saņemam par nodoto pienu, nevarētu iztikt,” sarēķinājusi Ņina. Šogad nopirkts arī mazlietots graudu novācamais kombains. Vladimirs palepojas, ka tagad esot trīs kombainu pavēlnieks. Ja vienam atgadās tehniska kļūme, var strādāt ar pārējiem diviem, bet aktīvajā daba sezonā darbināt pat visus trīs.

Nopērk māju slaucējām
“Vanagu” saimnieki uzskata, ka valstī tomēr nav pārdomāts atbalsts lauksaimniekiem. “Ja Vācijā bioloģiskā saimniecība par vienu hektāru saņem 516 eiro, tad mums pat 200 nesanāca. Gads jau tuvojas beigām, bet kontā gandrīz neviens solītais maksājums nav ienācis. Katru mēnesi no piena naudas veicam atmaksu bankai, izmaksājam darba algas, kas paliek pāri, tas ir pašiem. Atteikties no saimniekošanas arī negribas, jo pa šiem gadiem ir tik daudz ieguldīts saimniecībā,” apņēmīgi saka Ņina, bet Vladimirs papildina, ka tikai zem guloša akmens ūdens netekot, tāpēc esot tikai jāstrādā. “Būs kam mūsu iesākto darbu turpināt, jo dēls Edgars Lauksaimniecības universitātē skolojas par lauku enerģētiķi. Lai viņš varētu strādāt saimniecībā, Edgaram vēl jāiegūst lauksaimnieka diploms kādā no lauksaimniecības skolām. Tas vieš prieku, ka jauni cilvēki izvēlas saimniekot vecāku saimniecībās. Edgars arī, kad vien ir mājās, nāk mums palīgā. Arī tad, kad aizbraucam kādā ceļojumā, viņš paliek vietā, jo strādnieki tomēr ir jāpieskata. Īpaši tie, kas nemitīgi mainās. Pusgada laikā esam nomainījuši arī četras slaucējas. Pat māju nopirkām, eiroremontu veicām, sarūpējām nepieciešamo sadzīves tehniku, lai tik nāk un strādā. Laukos nekad nebūs tā, ka varēs saņemt algu par nekā nedarīšanu,” Ņina savos saimnieces uzskatos ir stingra. Viņa pieļauj, ka saimniecībā varētu dot darbu vēl lielākam cilvēku skaitam, bet roku darba tikpat kā nav. Mēslus savāc transportieris, barību vairāk nekā 200 liellopiem iespējams izdalīt pāris stundās, piens tek piena vadā. “Galvenais, lai tikai ir veselība un par pienu maksātu nedaudz vairāk!” atvadoties vēlas Ņina un Vladimirs.

Fakti
◆ Saimniecībā ir 270 liellopi. Starp tiem 189 ir slaucamas govis.

◆ Ierīkota moderna piena māja.

◆ Pienu nodod Jēkabpils piena kombinātam.

◆ Darbs tiek dots 7 strādniekiem.

◆ 2013.gadā atjaunots korpuss teļu izmitināšanai.

◆ Apsaimnieko 417 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

◆ Audzē labību, ir sētie zālāji un ganības.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Smags, bet veiksmīgs gads

Kategorijas