Ministrs pieviļ pensionārus

2015. gada 26. novembris 00:00

642

Skaidrojums bija, bet pārliecību, ka būs labāk, senioros tas neviesa

147 Latvijas Pensionāru federācijas Vidzemes reģiona pensionāru apvienību pārstāvji, kuri šonedēļ Gulbenē pulcējās konferencē “Vesels cilvēks – ieguvums sabiedrībai”, jutās apbēdināti, ka uz konferenci, kā bija solījis, neieradās veselības ministrs Guntis Belēvičs. Viņi aicināja veselības ministru novērtēt arī tos cilvēkus, kuri dzīvo Latvijas laukos tālu no Rīgas.
Ministra neierašanos mēģināja skaidrot Latvijas Pensionāru federācijas valdes priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Andris Siliņš, pamatojot ar valsts budžeta apspriešanu, vienošanos par mediķu streiku un citiem jautājumiem.

Iepazīstina ar jaunumiem
A.Siliņš arī klātesošajiem skaidroja, ka Veselības ministrijā ir sākusi strādāt darba grupa, kas pievērsusies veselības apdrošināšanas sistēmas izveidei valstī, bet tas ir saistīts ar finansējumu, ar kuru valstī ir slikti. “Ja kāds domā, ka visi deputāti balsojot nospiedīs pareizo pogu un valstī no tā naudas paliks vairāk, viņš maldās. Budžets, ko nākamajā pirmdienā grasās apstiprināt Saeima, ir iepriekšējo gadu darba rezultāts. Lielu iespaidu uz pensijām atstāj lielais aizbraucēju skaits darbspējīgā vecumā. Tādi ir vismaz 300 tūkstoši cilvēku. Pensiju indeksācijai mēs prasām 4 miljonus eiro no tiem 400 miljoniem eiro, kas pārsniedz uzkrājumu valsts sociālās apdrošināšanas budžetā,” teica A.Siliņš. Viņš norādīja, ka ir sākusi strādāt arī darba grupa, kas izstrādā priekšlikumus pensionāru ienākumu palielināšanai. Tiks domāts par pensionāriem, kuri pensionējušies līdz 1996.gadam. Rosināts palielināt piemaksu par darba gadiem līdz 1996.gadam. Tie varētu būt trīs eiro. Federācija iesniegusi kompromisa variantu – pensiju indeksāciju diferencēt atkarībā no darba stāža. “Nākamā gada valsts budžetā ir paredzēts moments, ka skars tā saucamos jaunos pensionārus. Ar nākamo gadu sāks pārrēķināt tās pensijas, kas ir piešķirtas krīzes gados ar zemu koeficientu. Šis jautājums izskatīšanai ir iesniegts arī Satversmes tiesā. Ja tiks pieņemts pozitīvs lēmums, tad pensionāriem, kuri cietuši zaudējumus zemā koeficienta piemērošanas dēļ, tiks pārrēķinātas ne tikai pensijas, bet izmaksāti arī zaudējumi,” cerīgi izsakās A.Siliņš.

Sagaida izmaiņas
Ar lielu interesi konferences dalībnieki ieklausījās Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidentes, Balvu ģimenes ārstes Līgas Kozlovskas teiktajā. Arī viņa pauda bažas, ka turpmākajos gados rindas pie speciālistiem kļūs vēl lielākas, bet maksas pakalpojumu būs vēl vairāk, ja veselībai atvēlētais budžets turpinās samazināties. 2016.gadā būs jauns maksas modulis arī laboratorijām. To, kādas analīzes būs nepieciešamas, noteikts ģimenes ārsts vai cits speciālists. Ja pacients pats vēlēsies veikt analīzes, par tām tad būs jāmaksā pašam. Arī slimnīcās un stacionāros prioritāte tiks noteikta neatliekamās medicīniskās palīdzības pacientiem, bērniem un grūtniecēm, kā arī pacientiem darbspējīgā vecumā, kuriem ir darbnespējas lapa. L.Kozlovska pauda bažas, kas notiks tad, ja valstī šobrīd pasaulē saspringtās situācijas laikā atgadīsies kaut kas ārkārtējs. “Ja kaut kas notiks, es nezinu, kas mūs glābs,” viņa teica. Prezidente skaidroja, ka lielas diskusijas notiek par to, lai jaunais ārsts, kurš par valsts līdzekļiem ir studējis rezidentūrā, trīs gadus nostrādātu Latvijā tajā vietā, kur tas ir nepieciešams. Pamatotu kritiku L.Kozlovskas personā izpelnījās e-veselības ieviešana, jo Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kur tā vēl nedarbojas. “E-veselībai ir jābūt kvalitatīvai. Nevar būt tā, ka ārsts pacientu nosūta uz magnētisko rezonansi, bet pēc tās rezultātiem jābrauc pašam pacientam. Ir jāievieš arī elektroniskās receptes un darbnespējas lapas,” pauda L.Kozlovska. Runājot par obligāto veselības apdrošināšanu, viņa bija tieša: “Ja nebūs naudas, neviena obligātā veselības apdrošināšana nepalīdzēs. Ir jābūt politiskai gribai pielikt naudu veselības aprūpei!”

Pieņem rezolūciju
Konferences dalībnieki balsoja arī par rezolūciju, kurā vērsās pie veselības ministra G.Belēviča ar aicinājumu aktualizēt jautājumu valdībā un Saeimā par veselības pieejamības kvalitātes nodrošināšanu, atgādinot, ka lielākā daļa pensionāru valstī iztiek ar pensiju, kas ir mazāka par iztikas minimumu. Tika aicināts stiprināt reģionālo slimnīcu lomu, pārskatīt ambulatoro kvotu pārdales mehānismu, kā arī panākt valsts obligātās veselības sistēmas ieviešanu.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ministrs pieviļ pensionārus

Kategorijas