Mēģināsim cits citu saprast

Ieva Grīnšteine, Gulbenes novada domes deputāte, ģimenes ārste

2015. gada 26. novembris 00:00

795

Naudas veselības aprūpei valstī ir tik, cik ir. Ikdienā man tas ar ļoti smagu sirdi ir jāsaka saviem pacientiem un tiem, kuri vēl nav mani pacienti. Man ļoti bieži tiek uzdots jautājums - kāpēc mums novadā trūkst ģimenes ārstu? Mēģināšu atbildēt, lai cilvēki to saprastu. Ģimenes ārsts nav speciālists, kurš noslēdz līgumu ar darba devēju slimnīcā, nopērk jaunu baltu halātu, fonendoskopu, neirologs arī refleksu āmuriņu, es to saku ļoti vienkāršoti, un sāk strādāt. Ģimenes ārsts sākt šādi strādāt nevar. Lai sāktu strādāt jauns ģimenes ārsts, viņam ir nepieciešams piecu ciparu skaitlis. Reāli tādas summas nevienam jaunam ģimenes ārstam nav. Mūsu valstī diemžēl nav sakārtota sistēma, ka, piemēram, ģimenes ārsts, kas izlēmis doties pelnītā atpūtā, varētu visu savu darba aprīkojumu, kurš bieži vien ir ļoti atbilstošs strādāšanai, oficiāli pārdot nākamajam ģimenes ārstam. Ekonomiski ieguvējs būtu gan viens, gan otrs ģimenes ārsts. Manuprāt, šo situāciju varētu atrisināt arī tas, ja pensijā aizejošajiem ģimenes ārstiem būtu iespēja, oficiāli un juridiski sakārtojot dokumentus, strādāt mazāku darba slodzi. Daudzi ģimenes ārsti to gribētu, jo tagad viena ģimenes ārsta vietā mēs zaudējam vienu ārstu. Ja mums būtu iespēja, aizejot pensijā, izraudzīties mazāku darba slodzi, mēs zaudētu tikai pusārstu. Arī tas būtu kaut kas. Diemžēl tādas iespējas nav.
Vēl ir arī daudz birokrātisko lietu, jo ikdienā strādājot ģimenes ārstam ir jāievēro aptuveni 170 dažādi normatīvie akti. Tie visi mums ir jāpatur savā galvā un jāmēģina ikdienā piemēroties katram no tiem. Katru dienu ģimenes ārsts saņem vairākus e-pastus ar dažādām norādēm, rekomendējošām vēstulēm un visu pārējo. Arī šīs norādes ir jāpatur prātā, nemaz nerunājot par laiku, kas jāpatērē to lasīšanai.
Mūsu laikos ārsts mācījās sešus septiņus gadus. Tagad izmācās desmit gados. 29 gadu vecumā cilvēkam dzīve jau ir nokārtojusies. Šo nokārtoto dzīvi ir ļoti grūti pārcelt uz citu vietu, jo tas saistās ar lieliem līdzekļiem. Mēs visi protam prasīt. Pacients zina, kas pienākas viņam, ģimenes ārsts zina, kas pienākas viņam. Būtībā mēs kā viens, tā otrs esam vienā laivā. Mums ir jātiecas vienam otru cienīt un saprast. Saprotu, ka cilvēki arī vēlas šajā procesā piedalīties, vēlas, lai uz Gulbeni nāktu jaunais speciālists, bet tad vienmēr jautāju, vai viņu bērni strādā Gulbenē, vai ir izraudzījušies ārsta profesiju. Izrādās, ka ne. Mūsu bērni ļoti bieži Gulbenē nestrādā un arī mediķa profesiju neizvēlas, jo iedzīvotāju skaits mums novadā 25 gadu laikā ir samazinājies par 22 procentiem, bet pēdējo divu gadu laikā - par 14 procentiem. Tie nav senioru vecuma cilvēki. Tie ir jaunieši, tāpēc meklējiet savu radu, draugu un paziņu lokā iespējamos potenciālos ģimenes ārstus! Es pati pie tā strādāju ļoti daudz, izmantojot personīgos kontaktus, ļoti daudz runāju ar ģimenes ārstiem, kuri strādā citos reģionos, bet labākajā gadījumā atpakaļ saņemu smaidu. Mēģināsim cits citu saprast, uzticēties, runājiet ar savu ģimenes ārstu! Ja jautājums nav tik ļoti sasāpējis, jums nav obligāti jāpierakstās pie ģimenes ārsta, sakiet, ko domājiet, viņa medicīnas māsām! Es lepojos ar savām medicīnas māsām, kuras ir ļoti labi sagatavotas. Uzticieties arī medicīnas māsām un ārstu palīgiem!

Malda Ilgaža

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Mēģināsim cits citu saprast

Kategorijas