Turpina kursu uz centralizāciju

Pagastu pārvaldēm, visticamāk, atņems algu izmaksāšanas funkciju
Gulbenes novada pašvaldības grāmatvedības politikā ar nākamā gada 1.janvāri ir gaidāmas izmaiņas, ja iecerētais gūs deputātu atbalstu 26.novembra domes sēdē. Ir sagatavoti grozījumi dokumentā, saskaņā ar kuru novada domes grāmatveži strādājuši divus gadus. “Dzirkstele” to uzzināja pašvaldībā.
Vai ir pamats bažām, ka pārvaldēs tiek mazināts darbinieku skaits un, iespējams, ar laiku pagastos paliks tikai sociālais darbinieks, visi pārējie nebūs vajadzīgi? “Nav bijusi pat tāda doma, kur nu vēl runa. Tieši otrādi, novada domes priekšsēdētājs Andris Apinītis dubultā ir uzsvēris, ka pārvaldniekiem ir jāuzņemas vēl lielāka atbildība par savām teritorijām,” “Dzirkstelei” saka novada domes izpilddirektore Guna Švika. Viņa uzsver - runa ir tikai par vienu jautājumu bloku. Grāmatvedības politikā gaidāmās izmaiņas esot pavisam nelielas un tās attiecas tikai uz pašvaldības darbinieku algu centralizētu aprēķināšanu, uzskaiti un pārskaitīšanu. “Tas ir tikai mazs solītis,” bilst G.Švika.
Deputāts Intars Liepiņš “Dzirkstelei” saka, ka izmaiņas pašvaldības grāmatvedības politikā varbūt ir pirmais mazais, taču nozīmīgais solis, kuram sekos nākamie. Tam esot būtiski iemesli. Deputāti uztraucoties, ka kopš Gulbenes novada izveides ir pagājuši seši gadi, taču faktiski “reforma novadā nestrādā”, jo “viss ir pa vecam”.
Nodaļas vadītāja patiešām vada
Jaunā domes Finanšu un ekonomikas nodaļas vadītāja Lienīte Reinsone ir ķērusies pie savas pārraugāmās jomas sakārtošanas un precīzas pienākumu sadales padotajiem darbiniekiem. Viņa vēlas panākt, lai katrs nodaļas darbinieks precīzi zinātu, kas un kā viņam jādara. L.Reinsone no savas priekšgājējas amatā atšķiras jau ar to vien, ka neveic pašvaldības galvenās grāmatvedes pienākumus. Galvenās grāmatvedes darbu nodaļā tagad jau veic Aija Kļaviņa.
Novada grāmatvedības politika kļūs lakoniskāka. No dokumenta paredzēts izņemt vairākas jomas, kuras ir pietiekami svarīgas, lai tiktu akcentētas atsevišķi. Plānots izstrādāt vēl trīs jaunus dokumentus. Piemēram, taps metodiskie norādījumi par reprezentācijas pasākumu izdevumu uzskaiti un norakstīšanu. Atsevišķā dokumentā būs aprakstīta kārtība grāmatvedības iekšējās kontroles veikšanai. Būs arī jauns metodiskais materiāls par pašvaldības budžeta veidošanas kārtību (sākot ar 2017.gada budžeta veidošanu). Šie dokumenti būs paredzēti iekšējai lietošanai, kad tos ar savu parakstu apstiprinās novada domes priekšsēdētājs Andris Apinītis.
Atteiksies no izmaksām skaidrā naudā
Aptuveni gadu novada domē noritējušas diskusija par pašvaldības algu centralizācijas nepieciešamību, atgādina L.Reinsone. Pagaidām vēl algas tiek aprēķinātas un izmaksātas pārvaldēs uz vietas. Nākotnē, iespējams, algu aprēķināšana, uzskaite un izmaksa notiks centralizēti no novada domes. “Ir pārvaldes, kur atsevišķiem darbiniekiem algu izmaksa notiek skaidrā naudā. Lai pašvaldība nodrošinātu darba algas izmaksu, visiem tās darbiniekiem būs jāatver norēķinu konts. Tā kā novadā ir teritorijas, kur nav bankomātu, tur dzīvojošie pašvaldības darbinieki varētu atvērt kontus Latvijas pasta norēķinu sistēmā, ja komercbanku piedāvājums nav pievilcīgs,” “Dzirkstelei” saka L.Reinsone.
Vajadzīgi tikai trīs algu grāmatveži
Līdz ar to ir gaidāmas strukturālas izmaiņas novada pašvaldības grāmatvedības darba organizācijā. “Viens algu grāmatvedis spēj nodrošināt algu aprēķinu un izmaksu 700 personām. Pilsētas pārvaldei ir tik liels darbinieku skaits, kas atbilst vienai algu grāmatveža amata vienībai. Uz kopējo pašvaldības darbinieku skaitu 13 pagastos arī būtu vajadzīga viena amata vienība – viena grāmatveža pilna darba laika slodze algu aprēķināšanai. Vienu grāmatvedi vajadzētu darba samaksas aprēķināšanai darbiniekiem, kuri pašvaldībā strādā uz uzņēmumu līgumu un autoratlīdzības līgumu pamata. Tāpat šis grāmatvedis varētu veikt pedagogu algu aprēķina kontroli, atslogojot domes ekonomistu darbu,” skaidro L.Reinsone. Viņa uzsver, ka pašvaldības algu centralizācija ļaus strādāt efektīvāk, nodrošinot finanšu kontroli.
Pagastos grāmatvežiem ir vēl ko darīt
Šobrīd Gulbenes pilsētas pārvaldē ir 5 grāmatvežu likmes, pagastu pārvaldēs situācija ir dažāda – no 1,5 līdz 3 likmēm pārvaldē. Grāmatveži pārvaldēs bez algu aprēķināšanas, uzskaites un izmaksas veic arī daudzus citus pienākumus, kas saistīti ar pašvaldības veicamo funkciju vajadzībām, nepieciešamo finanšu resursu uzskaiti un atskaitēm. “Grāmatvežiem darbs ir apjomīgs. Ja tiks centralizēta algu aprēķināšana, uzskaite un izmaksa, novada pašvaldībā būs izmaiņas grāmatvežu darba slodzēs. Šobrīd visā novadā ir 40,7 grāmatvedības darbinieku likmes, bet nākotnē varētu būt 39,4 likmes. Jāņem vērā, ka ir arī nepilnās darba likmes, piemēram, kasieri pagastu pārvaldēs, kas nestrādā pilnu darba laiku, bet tikai pusslodzi. Ekonomiskais efekts no algu centralizētas aprēķināšanas gaidāms perspektīvā,” stāsta L.Reinsone.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"