Novads caur fotokameras objektīvu

Anatolijs Savickis, Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja Vēstures nodaļas vadītājs

2015. gada 3. decembris 00:00

1508

Rihards Apinītis fotogrāfijās iemūžina aktuālus notikumus un cilvēkus

Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja 1986.gada ekspedīcijā Lizumā savāktas ziņas un materiāli par vairākiem fotogrāfiem. Viens no tiem ir fotogrāfa Alberta Lēzera draugs un brālēns Rihards Apinītis. Muzeja stikla plašu negatīvu kolekcijā glabājas 1400 R.Apinīša darbi.
R.Apinītis (1907.15.09.-1986.) ir dzimis un dzīvojis Lizuma pagasta „Jaunzemjos”, kur trīsdesmitajos gados iekārtojis savu fotodarbnīcu. Viņa uzņemtajos stikla plašu negatīvos atspoguļojas tuvākās apkārtnes dzīves aktuālie notikumi, arhitektūra, cilvēki, daba un tā tālāk. Fotografējis ēkas, kas būvētas vai izmantotas sabiedriskām vajadzībām: Velēnā - kultūras veicināšanas biedrība, piensaimnieku sabiedrība, baznīca; Lizumā – kultūras un Aizsargu nams, virsmežniecība, dzelzceļa stacija, pagasta valde un tiesa, krājaizdevu sabiedrība, 1.pakāpes pamatskola; Sinoles pagastā - Rīdužu 1.pakāpes pamatskola un Mālmuižas pamatskola.
Starp fotografētajiem notikumiem un pasākumiem ir Mežu dienas Lizumā, šaušanas sacensības Rankā, aršanas sacensības, slaukšanas sacensības, viesības un cits.
Interesanti ir vērot foto negatīvus, kuros R.Apinītis fiksējis dažādu darbu veikšanu - dzirnavu celtniecību, talku, ceļa labošanas darbu, kokmateriālu pievešanu stacijā, kulšanas talku, pļaušanu ar zirga pļaujmašīnu, biešu novākšanu, kartupeļu rakšanu, grāvju rakšanu un citu.
Tāpat kā citiem fotogrāfiem arī R.Apinītim bija savs spiedogs. Šis spiedogs, paša fotogrāfa fotogrāfijas un vēl dažas citas lietas papildina muzeja krājumā esošo stikla plašu negatīvu kolekciju.
„Jaunzemju” saimnieks R.Apinītis nodarbojies ne tikai ar fotografēšanu. Viņa lauku saimniecības specializācija bija lopkopība, bet starp vaļaspriekiem - dažādi ar tehniku saistīti darbi. Ekspedīcijas laikā lizumnieši zināja stāstīt, ka „Jaunzemji” bijusi pirmā elektrificētā dzīvojamā ēka Lizumā, jo tās saimnieks pie mājas pļavā uzbūvējis vēja ģeneratoru. 1936.gadā R.Apinītis tika ievēlēts par Lizuma brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības valdes locekli, kur ieņēma sekretāra amatu.
Beidzoties Otrajam pasaules karam, norisinājās kolektivizācija un R.Apinītis sāka strādāt kolhozā „Cerība” par grāmatvedi. Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja krājuma fotogrāfijas liecina, ka fotografēt viņš turpināja, arī strādājot kolhozā.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Novads caur fotokameras objektīvu

Kategorijas