Domā gadu desmitus uz priekšu

2015. gada 10. decembris 00:00

693

Lizumnietis Saša Aizupietis: “Par Eiropas naudu vajag cīnīties un stādīt mežu!”

Lizumnietis Saša Aizupietis apsaimnieko aptuveni desmit hektārus meža, no kuriem aptuveni pieci hektāri ir egļu un priežu jaunaudzes. Lielu uzmanību īpašnieks pievērš jaunaudžu kopšanai, jo meža atjaunošanai piesaistīta Eiropas fondu nauda, kas nosaka stingru noteikumu ievērošanu arī mežā.

Egle ir prasīgāka
“Te nu ir tā mana egļu plantāciju audze, kas stādīta pirms sešiem gadiem. Eglīšu garums tajā ir atšķirīgs. Tas tāpēc, ka pirmajā gadā te bija mistraudze, kurā auga egles un bērzi. Bērzi vienā no ziemām, kad sals mainījās ar atkušņiem, tika stipri salauzīti. Tiem veidojās kropli zari un galotnes. Bērzu stādus tobrīd nebija iespējams iegādāties, tāpēc man jaunaudzi nācās papildināt ar eglītēm. Lai gan atšķirība starp eglīšu stādīšanu nebija liela – tikai gads, tomēr egļu garums atšķiras. Te jāņem vērā arī stādu sakņu sistēma, augsne un tamlīdzīgi,” stāsta S.Aizupietis. Izrādās, ka egle nejutīsies labi smilšainā augsnē, kā tas savukārt patīk priedēm.

Par eglīšu biznesu nedomā
Ir mežu īpašnieki, kuri ierīko egļu jaunaudžu platības eglīšu pārdošanai. Saša atzīst, ka par šādu biznesu gan neesot domājis, jo tad esot jāaudzē dārgās šķirnes eglītes. “Laukos jau nevienam eglīte nav vajadzīga. Paši ieiet mežā un nocērt to, kas patīk. Ir bijis arī tā, ka pirms Ziemassvētkiem atbraucu uz jaunaudzi un redzu, ka atkal nocirsta eglīte. Tiek jau reklamēts, ka valsts mežā katrs var nocirst vienu eglīti, bet ne jau katrs cilvēks saprot, kur ir privātais, kur - valsts mežs. Pilsētniekus tas vispār neinteresē. Saprotošāki ir laucinieki. Tad, kad stādu eglītes, vienmēr iestādu mazliet vairāk, nekā ir noteikts. Hektāra apstādīšanai vajag 2 tūkstošus stādu, bet iestādu vismaz pāris simtu vairāk. Gadās, ka ne visas arī ieaug. Eglītes stādu arī mazliet biežāk, nekā paredzēts. Kopjot stādījumu, tāpat nākas veikt retināšanu. Pāri jaunaudzei iet lielā elektropārvades līnija. Es varētu zem tās arī iestādīt eglītes, lai tad cilvēki varētu tās cirst, bet man to neļauj darīt, jo jāievēro aizsargjosla.”
Stādus pērk audzētavās
Egļu un priežu stādus viņš iegādājas tuvējā stādaudzētavā Smiltenes novada Silvā. “Ja esmu rakstījis projektu, lai saņemtu Eiropas fondu finansiālo atbalstu meža atjaunošanai, tad citādāk rīkoties nemaz nevar. Nedrīkstu pierakt mežeņus un stādīt. Pirmie divi trīs gadi pēc eglīšu iestādīšanas ir diezgan grūti. Stādiņš ir mazs, ātri ieaug zālē. Bieži nācās izpļaut visu jaunaudzes teritoriju. Pretējā gadījumā garā zāle uzguļ stādiem. Labi, ka tagad ir piemērota tehnika šā darba veikšanai. Jaunaudžu kopšanā pieļautās kļūdas var samazināt cerētos ienākumus no mežaudzes nākotnē,” stāsta S.Aizupietis.

Eglīšu stādīšana tiek veikta ar rokām. “Padomju gados bija tam domāta tehnika, bet tagad nav. To, cik ilgā laikā ir iespējams apstādīt hektāra platību, nosaka palīgu skaits. Rīkojot talku, četri cilvēki, cītīgi strādājot visu dienu, tiks galā ar hektāru,” pārliecinājies Saša Aizupietis. Viņš stāsta, ka jaunaudzēs, kamēr stādi vēl mazi, postījumus nodara ne tikai stirnas, kuras notrin ragus, aļņi, bet arī meža cūkas. Ar kaitēkļiem gan īpaši cīnīties nenākoties. Tie vairāk izvēloties mežus. “Audzētavās pirktie stādi ir migloti ar līdzekļiem, kas atbaida kaitēkļus. Pirmajā gadā šī miglošana palīdz, bet nākamajos gados vairs ne,” prāto S.Aizupietis.
Ātrs peļņas avots
“Ir taupīgi meža īpašnieki, kuriem mežs aug vairāk nekā simts gadu, ir tādi, kuriem no meža nekas vairs nav palicis pāri,” salīdzina S.Aizupietis. Par jaunaudzi uzskatāma egļu audze līdz 40 gadu vecumam, bet, lai no egles iznāktu lietas koks, tai jāaug vismaz 80 gadus. S.Aizupietis domā, ka valsts ir “uzlikusi ķepu” mežu īpašniekiem, nosakot, kad veicama kailcirte. “Es cērtu tad, kad koksnei ir cena. Uzskatu, tā ir tikai pareizi. Cenu starpības nav. Kāpēc man audzēt egli 80 gadus, ja par 60 gadus augušu koku varu dabūt to pašu cenu? Bet ir jau noteikts, ka eglei jābūt 81 gadu vecai. Tas pats attiecas arī uz priedi, kur sīkkoksne maksā to pašu naudu, ko 101 gadu augusi priede.” Īpašnieks uzskata, ka mežs daudziem ir ātrs peļņas ieguves avots, bet pēc tam nauda ir jāiegulda tā atjaunošanā. Stādu cena arī mainās. Lai iegādātos stādus hektāra apmežošanai, jārēķinās ar aptuveni 300 eiro. Kur tad vēl darbs? S.Aizupietis domā, ka tiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecību, iespējas nopelnīt ir salīdzinoši lielākas.
“Ir taupīgi meža īpašnieki, kuriem mežs aug vairāk nekā simts gadu, ir tādi, kuriem no meža nekas vairs nav palicis pāri,” salīdzina S.Aizupietis. Viņaprāt, kārtīgam meža īpašniekam ir jādomā gadu desmitus uz priekšu, kā arī noteikti jāizmanto Eiropas fondu atbalsts. Tiem, kuri vēl tikai domā par jaunaudžu veidošanu, viņš iesaka iegādāties kvalitatīvus stādus, nevis paļauties uz sējeņiem, jo no tiem kvalitatīvu lietkoksni iegūt nevar. “Par Eiropas naudu vajag cīnīties un stādīt mežu, lai nenāktos iztikt tikai ar saviem līdzekļiem. Tas nekas, ka nāksies ievērot dažādus noteikumus un termiņus,” iedrošina S.Aizupietis, kurš ikdienā nodarbojas ar meža inventarizācijas jautājumiem.

Fakti

◆ Parastās egles mūža garums ir 200 līdz 300 gadu.
◆ Garumā egle aug līdz 80 līdz 120 gadu vecumam.
◆ Lai no egles izaugtu lietas koks, tai jāaug vismaz 80 gadu.
◆ Viena hektāra apmežošanai nepieciešami 2000 līdz 3000 stādu.
◆ Egļu jaunaudzi retina, kad tā ir 2 metrus augsta.
◆ Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kur svētkos mežā atļauts nocirst vienu eglīti.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Domā gadu desmitus uz priekšu

Kategorijas